“Par neierašanos pie ārsta sods 170 eiro!” Maija salīdzina, kā ar “spoku pacientiem” jau sen cīnās Norvēģijā
0
Gaidīt nevienam nepatīk. Garākās rindas mūsdienās ir tieši pie ārstu kabinetiem tiešā un pārnestā nozīmē.
Kamēr Latvijā tikai diskutē par to, kā cīnīties ar neskaitāmajiem pacientiem, kuri nepaziņojot neierodas pie ārsta, tādējādi liedzot iespēju palīdzību saņemt kādam citam, Norvēģijā jau sen pastāv efektīva sodu sistēmu.
LA.LV lasītāja no Norvēģijas, kura jau 20 gadus strādā medicīnas nozarē, mums uzrakstījusi vēstuli, ko, iespējams, būtu vērtīgi izlasīt mūsu valstvīriem. Lūk, Maijas ieteikumi, kā uzlabot Latvijas medicīnas nozares robus!
“Norvēģijā cīņa ar pacientiem, kuri neierodas uz izmeklējumu pie ārsta, sāka cīnīties ap 2000 gadu sākumu.
Sākumā bija izmēģinājuma projekts, kad 24 stundas iepriekš zvanīja un atgādināja par vizīti. Tas cerētos rezultātus nedeva, jo daudzi teica, ka ieradīsies, bet vienalga neatnāca un no šī projekta atteicās. Tad sāka ieviest maksu par neapmeklēto vizīti.
Sākumā bija jāapmaksā vizītes summa, it kā pie ārsta būtu bijis. Un jāstājas rindā no jauna. Te ir vērts piebilst, ka ārsta apmeklējums (tikai līdzmaksājums!) Norvēģijā ir sākot no aptuveni 30 eiro pie ģimenes ārsta līdz 60-80 eiro pie speciālista.
Kad arī šis solis cerētos rezultātus nedeva, jo “izlaisto” apmeklējumu skaits samazinājās tikai nedaudz, tad ieviesa nākamo soli: ārsta apmeklējuma maksa dubultā izmērā – kā soda nauda. Šis solis deva krietnus uzlabojumus un rindas saīsinājās. 2025. gadā šis jautājums atkal tika pacelts, ka soda nauda esot par mazu, jo joprojām ir augsts neapmeklēto vizīšu procents.
Jaunākā publiski pieejamā informācija ir atjaunota 2026. gada 1. janvārī un uz doto brīdi “neierašanās maksa” ir 1993 norvēģu kronas, ja izlaiž vizīti pie speciālista. Psihiatrijas un atkarību pacientiem šī maksa nedrīkst pārsniegt 443 norvēģu kronas.
Pēc šodienas kursa tas ir attiecīgi 170 un 38 eiro.
Tajā pašā laikā, attīstoties digitālajām tehnoloģijām, atkal ir ieviests pakalpojums, ka diennakti pirms paredzētās vizītes tiek atsūtīta īsziņa ar atgādinājumu. Soda nauda netiek piemērota, ja vizīti atsaka vismaz 24 stundas pirms plānotā apmeklējuma.
Protams, ka Norvēģijas summas – ne līdzmaksājuma lielumu, ne soda naudas lielumu nevar piemērot Latvijas apstākļiem, taču princips ir saprotams. Ja Latvijā uzliktu “soda naudu”, piemēram, 10 eiro apmērā par katru neizmantoto pierakstu, un sistēmu, ka nevar atkārtoti pierakstīties rindā, kamēr soda nauda nav nomaksāta, domāju, ka “tukšo logu” problēma krietni vien samazinātos.
Ir bijušas diskusijas par to, ka cilvēki tam nepiekristu un šūmētos, bet…ja “brauc pa zaķi” un noķer, sodu maksā. Ja pārkāpj satiksmes noteikumus, arī sodu maksā.
Tas būtu tikai loģiski, ka par neizmantotajām ārstu vizītēm arī būtu jāmaksā, jo principā tā ir trīskārša sabiedrības veselības sistēmas apzagšana: pirmkārt, neierodoties uz savu vizīti es liedzu citam slimniekam iespēju apmeklēt speciālistu, otrkārt, tiek nelietderīgi izmantots augsti kvalificēta darbinieka (ārsta, kurš savā izglītībā ir ieguldījis ļoti, ļoti daudzus gadus) laiks, treškārt, es nesamaksāju pacienta nodevu, kas veido iztrūkumu ārstniecības iestādes budžetā.
Tā kā es strādāju medicīnas nozarē Norvēģijā, tad es redzu, ka rindu problēma ir aktuāla arī šeit. Norvēģijā dzīvoju jau vairāk nekā 20 gadus un redzu kā šī sistēma darbojas un kā tiek mainīti pasākumi rindu saīsināšanai,” Maija iesaka.
Esam par soda naudas ideju jautājuši Nacionālajam Veselības dienestam, kuri atbild: “Lai risinātu ar gaidīšanas rindām saistītos jautājumus, šobrīd ārstniecības iestādēs tiek ieviests modernizēts E-veselības sistēmas nosūtījumu risinājums (vairāk informācijas par to iespējams noskaidrot SIA “Latvijas Digitālā veselības centrs” publikācijā: Papīra nosūtījumu ēra beidzas. Ceļvedis pacientam: kā turpmāk darbosies e-nosūtījumi – SIA “Latvijas Digitālās veselības centrs”), kas iedzīvotājiem un ārstiem kļuva pieejams 2025. gada 20. novembrī.
Līdz šā gada 4. maijam ir plānots pārejas periods šī risinājuma ieviešanā.
Rezultātā tiks nodrošināts princips “”Viens nosūtījums – viens pieraksts”. Vairāk informācijas var uzzināt SIA “Latvijas Digitālās veselības centrs” tīmekļvietnē www.ldvc.lv.”
Iepriekš par šo tēmu kādai pacientei radās jautājums, vai ārstniecības iestāde brīdinātu viņu gadījumā, ja kāds atsakās no vizītes un atbrīvojas ātrāks pieraksta laiks pie kardiologa. Taču iestādes pārstāvis atteicis – zvaniet un interesējieties pati katru dienu. Tas liek aizdomāties par būtisku jautājumu.
Iedzīvotāja vaicāja, ja pats nezvani un neinteresējies, vizīšu pieraksta laiki, kas atbrīvojas, aiziet postā?
Sazinājāmies ar Nacionālo veselības dienestu (NVD), lai noskaidrotu, vai tiešām pastāv risks, ka atbrīvojušies pieraksta laiki paliek neizmantoti.
Turpinājumā NVD pārstāvju komentārs!
“Sniedzot valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, ārstniecības iestādēm ir pienākums veidot un uzturēt gaidīšanas sarakstus atbilstoši ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) noslēgtā līguma nosacījumiem un normatīvajiem aktiem. Tas nosaka pacientiem konkrētu pakalpojuma saņemšanas laiku 6 mēnešu periodā vai, ja gaidīšanas laiks ir ilgāks, iekļaušanu gaidīšanas rindā un ne vēlāk kā mēnesi pirms plānotās vizītes informēt pacientu par konkrētu pakalpojuma saņemšanas datumu un laiku.
Normatīvais regulējums neparedz ārstniecības iestādēm pienākumu zvanīt par katru atbrīvojušos pierakstu – tā ir iestādes iekšējā darba organizācijas kārtība.
Lielākā daļa ārstniecības iestāžu šim nolūkam izmanto gaidīšanas sarakstus vai elektroniskās pieraksta sistēmas, lai samazinātu iespēju, ka vizīšu laiki paliek neizmantoti.
Ne vienmēr šādos gadījumos vizīšu laiki paliek neizmantoti – tos iespējams izmantot, lai nodrošinātu pakalpojumus prioritārā kārtībā, piemēram, bērniem, grūtniecēm, pacientiem ar akūtiem stāvokļiem un citām pacientu grupām, kurām pakalpojums ir nepieciešams steidzamā kārtā.
Vienlaikus NVD aicina gadījumos, ja iedzīvotājs pierakstu uz pakalpojumu veicis vairākās ārstniecības iestādēs un to saņem kādā no iestādēm ātrāk, atteikt pierakstu pārējās iestādēs. Tas ļaus laikus pakalpojumu saņemt kādam citam pacientam.”
Kas tevi kaitina mūsu veselības sistēmā? Vai tev ir kāds pieredzes stāsts par nejēdzību, ko tu esi novērojis? Raksti man uz [email protected].
