“Tas tagad ir pārvērties par tādu kā rituālu! Varbūt prasīs vēl astoto un devīto reizi.” Par kādiem Saeimas izgājieniem attiecībā pret premjeri runā politologs 0
Es domāju, ka šobrīd Saeimā tas ir pārvērties par tādu kā rituālu, kad tai vajag nodemonstrēt savu stāju un mugurkaulu, šādu viedokli TV24 raidījumā “Dienas personība” pauda Juris Rozenvalds, LU profesors, politologs, runājot par šā brīža premjeres Evikas Siliņas amata stabilitāti un regulārajiem demisijas pieprasījumiem viņai.
Bet, ja uz to skatās nopietni, J. Rozenvalds uzskata, tad neviens to nevēlas – visi saprot, ka koalīcija sasparosies, bet opozīcija nemaz nealkst nokļūt pie varas.
Plašāku politologa viedokli skatieties pievienotajā video, kur viņš izsakās par opozīcijas patieso drosmi un vai, viņaprāt, valdība noturēsies līdz jaunās Saeimas vēlēšanām, kā arī cik vēl reizes varētu tikt prasīta E. Siliņas demisija.
Kvoruma trūkuma dēļ Saeimā nenotika uzticības balsojums Siliņai
Nespējot nodrošināt kvorumu, Saeimas deputāti 5. februārī, tā arī nenobalsoja par kārtējo opozīcijas deputātu iesniegto Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) demisijas pieprasījumu.
Pret Siliņas demisiju balsojumā nobalsoja 46 koalīcijas deputāti, bet pārsvarā opozīciju atbalstošā Skaidrīte Ābrama balsojumā atturējās. Pārējie deputāti izvēlējās nebalsot.
Vienlaikus balsojumā netika nodrošināts kvorums, tāpēc Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz Saeimas Prezidija turpmākajam lēmumam.
Saeima sastāv no 100 tautas priekšstāvjiem jeb deputātiem. Atbilstoši Satversmei un Saeimas kārtības rullim parlamenta sēdes var notikt tikai tad, ja tajās piedalās vismaz puse Saeimas locekļu, tas ir, 50 deputāti, kas ir minimālais deputātu skaits jeb kvorums.
Šoreiz Siliņas demisijas pieprasījumu bija iesniegusi partija “Latvija pirmajā vietā” (LPV). Šis ir sestais demisijas pieprasījums premjerministrei.
Demisija tika prasīta saistībā ar “migrantu uzņemšanas prasību Latvijai”, kuru atbildīgās amatpersonas, LPV ieskatā, nav novērsušas, “”Rail Baltica” projekta “politiskās uzraudzības faktisko izgāšanos”, kā arī valsts ekonomiskās attīstības rādītājiem, kurus LPV vērtē kā vājus.
Saeimas deputāts Gatis Liepiņš (JV) pirms balsojuma pauda novērojumu, ka priekšvēlēšanu gaisotnē esot arvien grūtāk atrast veidu, kā savam politiskajam spēkam pievērst uzmanību, tāpēc “Latvija pirmajā vietā” (LPV) izvēlējusies taktiku katru nedēļu iesniegt demisijas pieprasījumus.
“Tas ir kā mest makšķeres pludiņu dzeramā ūdens akā un cerēt, ka tur būs zivis. Nu nebūs tur zivis!” teica Liepiņš, norādot, ka LPV premjeres demisijas pieprasījums nesaturot nevienu patiesu apgalvojumu.
Ļoti aktīvi kārtējo demisijas pieprasījumu, lai kritzētu Siliņas darbu no Saeimas tribīnes, izmantoja deputāti no LPV. Deputāti Siliņai kārtējo reizi pārmeta nespēju risināt problemātiskus jautājumus, “kopainas neredzēšanu un atbildības nepieprasīšanu no padotajiem”.
Tāpat opozicionāri pārmeta Siliņai neierašanos uz Saeimas sēdi, kurā paredzēts uzticības balsojums. “Jau sesto reizi pieprasam viņas demisiju,” akcentēja deputāte Svetlana Čulkova no “Stabilitātei” Saeimas frakcijas un norādīja, ka iesniegto demisijas pieprasījumu skaits liecinot par Siliņas nespēju pildīt savus pienākumus.
Deputāte Maija Armaņeva (LPV) uzsvēra, ka valdība nepieņem lēmumus tautas labā, netiek labotas kļūdas, bet “iepakotas pr frāzēs”. Viņa valdībai pārmeta reģionu iztukšošanos. Tāpat deputāte uzsvēra, ka valdība sniedzot tikai solījumus, bet rezultāti netiek uzrādīti.
Jau ziņots, ka Siliņa iepriekš izturēja Nacionālās apvienības (NA) deputātu iesniegto demisijas pieprasījumu. NA sagatavotais lēmumprojekts bija pamatots ar valsts finansējuma piešķiršanu sabiedriskā medija veidotam saturam krievu valodā.
Par neuzticības izteikšanu toreiz nobalsoja 18 Saeimas deputāti, bet 48 deputāti premjeres demisiju neatbalstīja. Balsojumā nepiedalījās 15 deputāti – no LPV un partijas “Stabilitātei”.
