Par rekordsummu pārdod insulīna atklājēja Frederika Bantinga gleznu 0
Tradicionāli novembrī visā pasaulē tiek atzīmēta Diabēta diena. Diezgan daudzi zina, ka diabēta pacienti ikdienā lieto insulīna preparātus, mazāk – ka insulīnu 20. gadsimta sākumā atklāja ārsts Frederiks Bantings, vēlāk par šo dzīvību glābjošo ideju iegūstot Nobela prēmiju. Taču pavisam nedaudzi zina, ka Frederiks Bantings bija arī mākslinieks, un nupat viņa glezna pārdota par rekordsummu – 237 000 dolāru.
Turklāt 1925. gadā tapušajā gleznojumā attēlota Toronto laboratorija, kurā Bantings veica savu atklājumu, un Kanādas izsoļu nams “Heffel” par gleznu iegūto komisijas naudu ziedos diabēta izpētes finansēšanai.
“Vienlaikus pacēlās 20 rokas, un bija skaidrs, ka tā ir ļoti kaismīga izsole,” sacīja Deivids Hefels, Kanādas izsoļu nama vadītājs. Kad izsoles vadītāja āmurs krita, apstiprinot, ka darbs pārdots par 236 862 dolāriem, Hefels atklāja “Artnet”, ka šis bijis sarežģītākais izsoles priekšmets viņa mūžā.
“Bija skaidri jūtama šī darba nozīme – ne tikai kā estētiski veiksmīgam gleznojumam, bet arī kā vēsturiski nenovērtējams diža mākslinieka un medicīnas zinātnieka darbs, tāda zinātnieka, kura atklājums palīdzējis miljoniem cilvēku paildzināt un uzlabot dzīvi,” sacīja Hefels.
“You could feel the importance of this work, not only as an aesthetically successful p
Izsoles uzvarētāja vārds netiek atklāts, Hefels vien sacījis, ka glezna nonākusi “labās rokās”. Un, godinot gleznas vēsturisko vērtību, Hefels pircēja prēmiju (aptuveni 46 000 dolāru) nolēmis ziedot Toronto universitātes medicīnas fakultātei diabēta izpētes, izglītības un pacientu aprūpes veicināšanai.
Hefels arī piebilda, ka veiksmīgas sakritības dēļ izsole notikusi tieši novembrī, kad ir Bantinga dzimšanas diena, kas tiek atzīmēta kā Pasaules diabēta diena.
Pirms Bantinga atklājuma cilvēki, kuri saslima ar diabētu, bija lemti nāvei. 1923. gadā par savu atklājumu Bantings ieguva Nobela prēmiju, savukārt viņa mākslinieciskā darbība vienmēr bijusi mazāk zināma.
Lielākoties Bantings gleznoja ainavas, un viņa laboratorija ir vienīgais zināmais iekštelpu skats. Sākotnēji glezna piederēja Bantinga laboratorijas asistentei Seidijai Gērnsai, kura to atdeva otram Bantinga asistentam Džīnam Orram, kura pēcteči savukārt lēma gleznu pārdot.
