“Pārtikas cenas šobrīd ceļas ļoti strauji..” Nemiro atklāj, vai valdība to var ietekmēt 90
“Valdībai ir iespējas ietekmēt pārtikas cenas, šādas diskusijas ir bijušas ilgi,” RīgaTV 24 raidījumā “Ziņu top” atklāj Ralfs Nemiro, 13. Saeimas deputāts (KPV LV), ekonomikas ministrs (2019-2020).
“Brīdī, kad es biju ekonomikas ministrs, mēs runājām gaļas cenas mazināšanu kontekstā par PVN likmes mazināšanu,” viņš stāsta.
Neesot noslēpums, ka šajā pārtikas sektorā esot milzīga ēnu ekonomika.
“Gadījumā, ja mēs samazinātu PVN likmi tieši gaļai, mēs redzētu lielākus ienākumus valsts budžetā, jo daudzi izietu ārā no pelēkā sektora,” bijušais ekonomikas ministrs uzskata.
Tādējādi, protams, arī pircējiem samazinot gaļas cenu.
“Ja pārtikas cenas šobrīd ceļas ļoti strauji, valdībai un šeit es runāju par finanšu ministru ir tiesības un, iespējams, pienākums izvērtēt, vai nav pienācis laiks mazināt PVN likmi atsevišķiem produktiem,” Nemiro aicina.
Vai cena būtu jāsamazina pilnīgi visiem pārtikas produktiem, viņš nav pārliecināts un teic, ka būtu jāveic plašāka analīze, bet par gaļas cenas samazināšanu izsakās pozitīvi un redz, ka cenas samazināšana varētu būt vērtīga.
Jau ziņots, ka no 1. augusta elektroenerģijas fiksētā cena iedzīvotājiem pieaugusi par 42,9%, savukārt no jūlija gāzes cenas kāpušas par 25% līdz 43%. Tas nenoliedzami atstās sekas uz pārtikas un pakalpojumu cenām. Eksperti jau brīdina par gaidāmu cenu kāpumu. Taču elektrība un gāze nav vienīgās pozīcijas, kuru dēļ mainīsies cenas. Pasaulē augušas loģistikas izmaksas, korekcijas ieviesa Covid-19 pandēmija un breksits.
Izvērtējot pārtikas cenas Baltijā, Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs (LTVC) secinājis, ka dārgākā pārtika ir Igaunijā un, neskatoties uz to, igauņi vismazāk no ģimenes ienākumiem Baltijas valstīs tērē pārtikai – 19%, toties Latvijā – 24%. Turklāt šā gada sliktie laikapstākļi un Covid-19 pandēmija atstājuši ietekmi arī uz šā gada ražu.
“Dobeles dzirnavnieka” vadītājs Kristaps Amsils jau izteicās, ka šogad graudaugu raža gaidāma par 30–50% mazāka, nekā cerēts.
“Būtiski ir pieaugušas resursu cenas, loģistikas izmaksas. Tas nozīmē, ka sekos arī pārtikas cenu kāpums,” prognozē LTVC vadītāja Ingūna Gulbe.
Arī Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijas (LADTA) valdes priekšsēdētājs Uldis Jaunzems norāda, ka pircējiem jārēķinās ar augļu un dārzeņu sadārdzinājumu.
Zemnieki jau paziņojuši, ka šogad novāktās ražas apjomi būs mazāki nekā pērn.
Tas saistīts ar sauso un karsto laiku, un šā iemesla dēļ tiek prognozēts arī cenu kāpums visai lauksaimniecības produkcijai. Sausuma dēļ dillēm un lokiem jau tagad cena kāpusi pat trīs reizes. Cena augusi arī ķiplokiem, sīpoliem, kartupeļiem un kāpostiem.
Tomēr sausums un karstums nav vienīgais iemesls sadārzinājumam. LADTA dalībnieki skaidro, ka cenu veikalu plauktos ietekmēs arī vietējo tirdzniecības tīklu iepirkumu politika, tāpat degvielas un gāzes cenu pieaugums, darbaspēka trūkums un pat ģeopolitiskie aspekti. Arī pārvadājumu un loģistikas tarifi ir auguši.
Degvielas cenu kāpums pēdējā laikā bijis nevis par dažiem procentiem, bet par dažiem desmitiem procentu, kas ir iemesls pārvadājumu izmaksu kāpumam.
Sakarā ar milzīgo pieprasījumu, konteineru īres cenas ir cēlušās un arī ostu tarifi aug un, kaut arī nenozīmīgi, tomēr tas ietekmē produkta gala cenu, pauž Jaunzems.
Saistībā ar notikumiem Baltkrievijā pieaugusi minerālmēslu cena. Augušas būvmateriālu, it īpaši kokmateriālu cenas, kas ietekmēs tos ražotājus, kuri izmanto paletes vai aprīko noliktavas ar starpsienām, piemēram, kartupeļu glabāšanai.
Arī izmaiņas nodokļu sistēmā daudziem radīs papildu izmaksas. Līdzīgi kā bankas pakalpojumi, ja uzņēmums strādā ar trešo valstu partneriem, dažu desmitu eiro mēnesī vietā tagad izmaksās pat vairākus simtus eiro.
Tajā pašā laikā ir preču grupas, kurām cenas dažādu iemeslu dēļ sarūk. Šobrīd, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, pateicoties konkurencei, cenu kaujām, pārprodukcijai atsevišķu valstu tirgos un citiem apstākļiem, par aptuveni 20% cena samazinājusies banāniem un citroniem.
“Kaut arī augļi un dārzeņi veikala plauktā arī maksās vairāk, jāsaprot, ka cenu kāpums nav mākslīgi izveidots. Bez iemesla celt preces cenu neļaus spēcīga konkurence un liela tirgotāju izvēle. Par laimi, vietējiem augļu un dārzeņu ražotājiem konkurences cīņā ar citu valstu produkciju šobrīd ievērojami palīdz samazinātā PVN likme,” pauda Jaunzems.
Krišjāņa Kariņa veidotās valdības deklarācijā norādīts, ka viens no Zemkopības ministrijas (ZM) uzdevumiem ir panākt samazināto 5% likmi arī svaigai gaļai, zivīm, piena produktiem un olām. Tādēļ ZM liek galdā argumentus par pozitīvo ietekmi uz ekonomiku pēc tam, kad 2018. gada 1. janvārī stājās spēkā 5% PVN dārzeņiem un augļiem. Stiprākais trumpis ir LLU pētījums, kas apliecina – eksperiments devis gaidīto, proti, ēnu ekonomikai ir kritums, lauksaimniekiem ienāk vairāk naudas, pircēji veikalu plauktos redz zemākas cenas, bet tirgotājiem attiecīgajā segmentā lielāks apgrozījums.
Tikmēr par budžetu atbildīgā Finanšu ministrija, jau no sākta gala visai negribīgi piekrītot likmes samazināšanai dārzeņiem, akcentē, ka lielākie ieguvēji tomēr ir tirgotāji, turklāt šis neesot efektīvākais veids sociālo jautājumu risināšanai.
“Mazāk turīgo iedzīvotāju grupa ir atbalstāma ar tiešiem kompensējošiem pasākumiem, jo personas ar lielākiem ienākumiem no samazinātās likmes saņem tādus pašus mazākus rēķinus, kādus personas ar maziem ienākumiem. PVN samazinātās likmes nav labākais fiskālais instruments, jo ne vienmēr likmju samazināšanas rezultātā tiek samazinātas konkrēto preču vai pakalpojumu cenas.
Zaudē valsts budžets, bet sabiedrība nav saņēmusi gaidīto cenu samazinājumu. Būtībā ieguvējs ir tikai tirgotājs, un nav sasniegts valsts noteiktais mērķis. Daudz efektīvāk šos mērķus var sasniegt, izmantojot tiešos nodokļus, pabalstus, subsīdijas u. c.,” tā “LB” norāda FM pārstāvis Aleksejs Jarockis.
Ministrijā gan piekrīt, ka PVN likmes samazināšana dārzeņiem un augļiem pozitīvi ietekmēja attiecīgo nozaru attīstību 2018. un 2019. gadā. Tomēr kopumā sasniegtie rādītāji neliecina, ka attiecīgās lauksaimniecības nozares ir saņēmušas būtisku papildu impulsu attīstībai, tai skaitā ņemot vērā izvērtēšanas periodā labvēlīgo ekonomisko situāciju Latvijā un pasaulē.
Rezumējot – tā kā PVN samazinātās likmes fiskālā ietekme veidoja apmēram 3,8 miljonus eiro gadā, turklāt vērojams arī pelēkās zonas samazinājums nozarē, FM piekrīt 5% samazinājuma turpināšanai līdz 2023. gada beigām. Taču tad tiks veikts nākamais izvērtējums par samazinātas likmes piemērošanas efektu uz nozaru attīstību un patērētāju uzvedību un tad likme varētu atgriezties vecajās sliedēs.
Tikmēr vienoti prasībās par 5% likmi produktiem ir tirgotāji, kam pievienojas arī pienrūpnieki, uzstājot uz samazinātās likmes piemērošanu arī savai produkcijai. Latvijas piensaimnieku Centrālās savienības (LPCS) vadītājs Jānis Šolks akcentē, ka šādu ideju jau 2020. gada februārī atbalstīja gan zemkopības ministrs, gan lauksaimnieku un tirgotāju asociācijas, gan (saskaņā ar pētījuma datiem) vismaz 72% patērētāju.
“Tikai Baltijas valstīs un Dānijā nav samazinātas PVN likmes piena produktiem. 2020. gada laikā tikāmies ar visām pozīcijas Saeimas frakcijām, lai pārrunātu PVN samazināšanu, tomēr nesekmīgi, neskatoties pat uz to, ka valdības deklarācijā paredzēts izskatīt iespēju PVN samazināšanu pārtikas produktiem. Uzskatām, ka tieši šis finanšu instruments dotu reālu rezultātu patērētājiem produktu pieejamības veidā, ražotājiem konkurētspējas stiprināšanā un valstij ienākumu nodrošināšanai ilgtermiņā, stimulējot nodokļu ģenerēšanu ražošanas attīstības rezultātā,” norāda J. Šolks.
Pienrūpnieku pusē ir arī tirgotāji, norādot – līdz ar samazināto PVN likmi dārzeņiem 2018. gada sākumā ir audzis kopējais šīs kategorijas pieprasījums un zīmīgi, ka ievērojams pieprasījuma pieaugums vērojams tieši Latvijā audzētai produkcijai. Pieprasījums pēc tās pērn audzis par 20%, salīdzinot ar 2019. gadu, turpretī importēta pieprasījuma pieaugums bijis 5%, kas ir par 14% mērenāka izaugsme nekā Latvijas labumiem.
“Latvijā pārtikai vidēji novirza par 6% vairāk līdzekļu nekā citās ES valstīts, kas rada nevienlīdzību ikdienas izdevumu balansā. Šobrīd, kad pandēmijas izraisītā krīze ir skārusi virkni iedzīvotāju, ir svarīgi parūpēties par iedzīvotāju iespējām iegādāties augstas kvalitātes pārtiku par zemu cenu, kā arī paralēli rast mehānismus, kā veicināt vietējo ražotāju izaugsmi.
Mūsu iniciatīva par samazinātu PVN 5% augļiem un dārzeņiem radījusi taustāmu efektu – zemākas cenas veikalos un lielāku vietējo dārzeņu pieprasījumu,” skaidro “Maxima Latvija” iepirkuma departamenta direktors Edvīns Lakstīgala. Viņš arī norāda – ņemot vēra, ka 7% no “Top 10” visvairāk pirktākiem produktiem tīkla veikalos veido tieši gaļa, piena produkti, olas un maize, tiek turpināta iniciatīvas par PVN likmes samazināšanu virzība arī šiem produktiem.
“Un iedzīvotāji par šo jau ir atdevuši savas balsis tiešā nozīmē – platformā “www.manabalss.lv” ir savākti vairāk nekā 10 000 parakstu PVN likmes mazināšanai gaļai, piena produktiem, olām un maize, kas apliecina, ka cilvēkiem šāds nodokļu atvieglojums ir nozīmīgs.”
“Jā, ēnu ekonomika mazinājās un nedaudz saruka cenas, tiktāl viss labi,” tā eksperimentu ar 5% PVN raksturo LTRK vadītājs Jānis Endziņš. Un tomēr! Lai gan no uzņēmēju viedokļa jebkurš nodokļu samazinājums ir apsveicams, jo kāda grupa būs ieguvējos, tomēr – ideālā variantā pārmaiņu akcentam jābūt pavisam citam – uz darbaspēka nodokļa mazināšanu.
“Mēs apzināmies, ka jebkuram nodokļu samazinājumam būs negatīva ietekme uz valsts budžeta ieņēmumiem. Tā kā budžets visu nevar pavilkt, jāizdara izvēle, un tā noteikti ir par labu darbaspēka nodokļa samazinājumam. Jāpanāk, lai tas ir vismaz par vienu eirocentu zemāks nekā Lietuvā vai Igaunijā. Tad nāks atdeve, investīciju piesaiste un iznākumā iegūs visas jomas,” tā J. Endziņš.
Atkāpi viņš pieļauj, bet tikai tad, ja ar skaitļiem varēs pierādīt samazinātā PVN pārtikai labvēlīgu ietekmi uz lielākiem budžeta ieņēmumiem. Tad – uz priekšu! Tomēr pagaidām tā bilde īsti skaidra neesot. “Labs piemērs ir dažādi akcīzes nodokļi, kur neadekvāts palielinājums noved pie neprognozējamām sekām, kā tas bija ar nepamatoti lielo akcīzi alkoholam Igaunijā.
Šobrīd nav pētījumu, vai akcīzes samazināšana ēdināšanai vai pārtikai būs ar pozitīvu efektu, tādēļ izšķirošais tālāko lēmumu pieņemšanā būs naudas daudzums valsts maciņā,” rezumē LTRK vadītājs.
