Foto: Ieva Makare/LETA

Sandra Dieziņa: Cik ziemā maksās gurķis? Visas prognozes rāda, ka pārtikas cenas varētu augt 26

Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Lasīt citas ziņas

Visas prognozes rāda, ka, palielinoties elektrības un gāzes cenām, kā arī palielinoties loģistikas izmaksām, pārtikas cenas varētu augt. Karstās vasaras, proti, sausuma, ietekme un pandēmijas sekas ir vēl divi šīs prognozes veicinošie faktori.

Arī ekonomisti neslēpj, ka vairāki apstākļi sakrituši, lai pārtika sadārdzinātos, un tas ir nejauki.
CITI ŠOBRĪD LASA

Ja salīdzina ar citām Eiropas valstīm, kur jūlijā bija deflācija, Latvijā inflācija bijusi viena no straujākajām. Tiesa, nedaudz mierinājumu dod tas, ka algas aug straujāk un, iespējams, pārtikas cenas nekāps tik strauji, kā prognozēts.

Lai arī kopumā paredzama pirktspējas uzlabošanās, tas gan neattiecas uz vairākām iedzīvotāju grupām, tostarp pensionāriem un studentiem, kā arī mazo algu saņēmējiem. Savu artavu visā šajā procesā dos arī jaunā nodokļu reforma un tās sekas.

Ko darīt? Skaidrs, ka globālos procesus nevaram ietekmēt un valsts ar cenu regulēšanu nenodarbosies. Tas laiks palicis pagātnē, kad cenas tika kontrolētas. Ekonomisti gan rosina domāt par atbalsta pasākumiem noteiktām sabiedrības grupām gadījumā, ja inflācija strauji augs un saglabāsies pietiekami augsta.

Turklāt par to jāsāk domāt jau tagad, nevis tad, kad ūdens smelsies mutē.

Vai tās būtu kompensācijas vai kādi citi pasākumi, svarīgi, lai tās sasniedz mērķi – palīdzēt mazāk turīgajiem iedzīvotājiem.

Pagaidām cerības vieš ekonomikas atkopšanās – šī gada otrajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts audzis par 10,3% salīdzinājumā ar attiecīgo laikaposmu pērn un esam jau pārsnieguši pirmskrīzes rādītājus. Banku analītiķi par līksmu ballīti jau nodēvējuši to, ka apstrādes rūpniecības kāpums otrajā ceturksnī bijis 14,2% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu iepriekš.

Labi veicies auto detaļu, tekstilizstrādājumu, poligrāfijas, būvmateriālu, ķīmisko produktu, metālizstrādājumu ražotājiem un kokrūpniekiem. To gan nevar teikt par pārtikas ražošanu – pirmajā pusgadā tās ražošana samazinājās par 1,5%.

Acīmredzot te jūtama gan sezonalitātes, gan karstuma ietekme. Tomēr ekonomisti apstrādes rūpniecībai turpmāk saredz labu izaugsmes potenciālu, bet ar vienu piebildi – ja vien nesekos krass izejvielu cenu kāpums.

Baltijas valstu atšķirīgās pārtikas cenas jau sen ir uzmanības degpunktā. Tie pircēji, kas regulāri dodas iepirkties uz dienvidu kaimiņvalstīm, ir neizpratnē, kāpēc, piemēram, Lietuvā vai Polijā kafija, dienišķā maize un piens ir lētāki nekā pašu mājās.

Reklāma
Reklāma

Nereti šī starpība ir ievērojama. Piemēram, Latvijā cukura cena sasniedz pat 1,15 eiro/kg, kamēr Lietuvā tā visās veikalu ķēdēs ir 0,55 eiro/kg. Iespējams, Lietuvā ir efektīva mazumtirdzniecība, kādas nav Latvijā, kur darbojas divi lielākie spēlētāji ar oligopola iezīmēm, tādējādi tirgum diktējot savus noteikumus.

Lietuvā tirgotāju konkurence ir daudz sīvāka un tas viennozīmīgi atstāj ietekmi gan uz tirgu, gan cenu politiku. Sava nozīme ir PVN likmei pārtikai, kas Latvijā ir visaugstākā, salīdzinot ar Poliju un citām Eiropas valstīm.

Taču PVN samazināšana augļiem un dārzeņiem palīdz konkurences cīņā ar citu valstu produkciju, atzīst nozarē strādājošie.

Kooperatīvās sabiedrības “Baltijas dārzeņi” vadītājs Jānis Bušs jau publiski norādījis, ka Latvijā ir pārliecinoši zemākās dārzeņu cenas Baltijā un te redzama samazinātā PVN ietekme. Bušs aicina lauksaimniekus un sabiedrību “piepūst vaigus”, lai ne tikai dārzeņiem, bet visai pārtikai panāktu samazināto PVN.

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs gan iebilst – PVN likmes samazināšana atsevišķām preču grupām nesniedz simetrisku cenas samazinājumu, rada ieņēmumu iztrūkumu valsts budžetā, neietekmē nozares eksportspēju un konkurētspēju un kopumā vērtējama kā fiskāli dārgs pasākums. Turklāt tas neesot efektīvākais instruments nevienlīdzības mazināšanai.

Pēc ekonomista aprēķiniem, faktiskais Latvijai raksturīgo augļu un dārzeņu cenu samazinājums bijis vien 9,8%, taču zemākās PVN likmes pilnā ietekme uz cenām būtu 13,2%.

Šie aprēķini gan liecina – augļu un dārzeņu cenas ir sarukušas, neskatoties uz brīdinājumiem, ka tā nenotiks.

Lai vai kā, cik ziemā maksās pašmāju gurķis un tomāts, audzēts izmaksu ziņā energoietilpīgā siltumnīcā, laiks rādīs, bet pašlaik jau ir skaidrs, ka jauna spēlētāja – starptautiskā uzņēmuma “Lidl” – ienākšana tirgū tikai veicinās konkurenci un atstās ietekmi uz visu tirdzniecības nozari, tostarp cenu politiku.