Foto – Shutterstock

Parasti nelielas veselības problēmas cenšamies novērst saviem spēkiem. Ja nav medicīniskas izglītības un spējas izvērtēt situāciju, labāk tomēr vaicāt padomu speciālistam, nevis paļauties uz interneta un paziņu padomiem. Medikamentu un uztura bagātinātāju aplama lietošana var izraisīt ļoti nepatīkamas sekas.

Lasītākie

Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas?

“Ko var iemācīt šādi ģērbušās lektores?” Dzejniece un lektore publiski šausminās un ņirgājas par pasniedzēju apģērbu 124

4 ikdienišķas un efektīvas lietas: tās palīdz tikt vaļā no liekā svara, ja tev nepatīk sportot 7

Lasīt citas ziņas

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas anestezioloģijas un neatliekamās medicīniskās palīdzības galvenais speciālists, toksikologs, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Viesturs Liguts uzsver, ka ar pašārstēšanos varētu nodarboties tikai sīku veselības ligu gadījumos, lietojot bezrecepšu medikamentus, saprotot to izmantošanas būtību un uzņemoties atbildību par savu rīcību.

Riskantā robeža

Protams, ne vienmēr nelielu sāpju gadījumā uzreiz jāpierakstās pie ģimenes ārsta vai speciālista. Viesturs Liguts min piemēru – ja galvassāpes pēc tabletes iedzeršanas pāriet, ir izdevies izvairīties no nepieciešamības apmeklēt ārstu, tādējādi ietaupot laiku un naudu. Tomēr grūti novilkt robežu, kad pašārstēšanās kļūst bīstama.

“Tas ietekmē gan sabiedrības drošību, gan kopējo veselību!” Abu Meri par plānotajiem ierobežojumiem

“Jāatzīst, pasaulē ir man neizprotamas lietas!” Lato Lapsa soctīklos dalās ar pārsteidzošu atklājumu

“Ko var iemācīt šādi ģērbušās lektores?” Dzejniece un lektore publiski šausminās un ņirgājas par pasniedzēju apģērbu

Ja iesāpējies kakls, uzreiz nāk prātā doma par saaukstēšanos. Tad ir divi varianti – doties pie ārsta vai arī iegādāties zāles pēc farmaceita ieteikuma un paša izvēles. Nodarbojoties ar pašārstēšanos, jāņem vērā, ka ar šādu simptomu var sākties arī difterija, kas mēdz beigties letāli.

Pastāv pieņēmums: ja, ārstējoties ar bezrecepšu medikamentiem, sūdzības triju dienu laikā nepāriet, jākonsultējas ar mediķi. Viesturs Liguts gan domā, ka tik ilgi nevajadzētu gaidīt. Piemēram, ja pēc tabletes iedzeršanas nākamajā dienā atkal sāp galva, labāk būtu iet pie ārsta, jo bez medicīniskas izglītības ne vienmēr iespējams izvērtēt šā simptoma nopietnību. Piemēram, galvassāpes var būt gan noguruma rezultāts, gan viens no pirmajiem meningīta jeb galvas smadzeņu apvalka iekaisuma, kā arī daudzu citu nopietnu slimību simptomiem. Ja sāpes stundas laikā nav pārgājušas, noteikti nevajadzētu dzert vēl otru un trešo tableti, turklāt kombinācijā ar citām zālēm.

Nepārsniegt devu

Lietojot zāles pēc principa “jo lielāka deva, jo labāks efekts”, var iedzīvoties nopietnās komplikācijās. Ne velti jau viduslaiku ārsts Paracelzs sacījis, ka zāles no indes atšķiras tikai ar devu. Turklāt ikviens medikaments var izraisīt blaknes. Dažiem tās atklājas vēlākā laikā, tāpēc par medikamentu blakusparādībām ikviens tiek aicināts ziņot Zāļu valsts aģentūrai.

Kā uzsver Viesturs Liguts, pirms medikamenta lietošanas jāsalīdzina, vai ieguvums būs lielāks par iespējamajām blaknēm. Reizēm būtu prātīgāk bez tām iztikt.

Medikamenti jālieto atbilstoši zāļu lietošanas pamācībai un ārsta norādījumiem – piemēram, nevajadzētu pieņemt, ka dakteris būs kļūdījies, nosakot medikamenta devu. Protams, rodoties šaubām, var prasīt padomu farmaceitam.

Svarīgi ņemt vērā, ka zālēm ir gan ķīmiskās vielas, gan tirdzniecības nosaukums. Lietojot vienu un to pašu aktīvo vielu, tiks pārsniegta ārstnieciskā deva. Piemēram, paracetamolu drīkst uzņemt līdz 4 gramiem diennaktī, ja ir veselas aknas un netiek regulāri lietots alkohols. Grādīgo dzērienu cienītāju aknās ir mazāk vielu, kas nepieciešamas, lai noārdītu toksiskos šā medikamenta sadalīšanās galaproduktus.

• medikamenti