Zvejnieku vidējais vecums ir 50 gadi un pēdējais laiks darbu sākt jaunajiem.
Zvejnieku vidējais vecums ir 50 gadi un pēdējais laiks darbu sākt jaunajiem.
Foto: Timurs Subhankulovs

Pašvaldībām deleģē piekrastes zvejas atļaujas izsniegšanu. Zvejas žurnālu dati jāreģistrē elektroniski LZIKIS 1

(Papildināts ar jaunāko informāciju plkst.14.35.)

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
“Meita raudāja, zvanīja, nesaprotot, kur atrodas!” Šoferis Ogrē vienaldzīgi izsēdina 10 gadus vecu meitenīti nepareizā pieturā 84
Lasīt citas ziņas

Valdība šodien, pieņemot grozījumus trīs Ministru kabineta noteikumos par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos, par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos, kā arī par zvejas tiesību izmantošanu privātajos ūdeņos, noteica kārtību pašvaldībām zvejas atļaujas jeb licences izsniegšanai zvejniekiem.

Grozījumi paredz pašvaldībām tiesības izsniegt zvejniekiem licenci un zvejas žurnālu gadījumos, kad zvejas datus nereģistrē elektroniski, zvejai iekšējos ūdeņos (arī privātajos ūdeņos) un jūras piekrastē.

CITI ŠOBRĪD LASA

Minētā funkcija pašvaldībām ir deleģēta, pamatojoties uz pērn oktobrī pieņemtajiem grozījumiem Zvejniecības likumā, kas nosaka pašvaldībām pienākumu izsniegt zvejniekiem licenci zvejai Latvijas iekšējos ūdeņos un Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos.

Noteikumu projekti papildināti ar normām, kuras paredz prasību jūras piekrastē zvejojošiem zvejniekiem nozvejas datus ievadīt elektroniski Latvijas Zivsaimniecības integrētā zvejas un kontroles sistēmā (LZIKIS) un kārtību, kā rīkoties, ja tehnisku iemeslu dēļ to nav iespējams izdarīt.

Zvejnieki zvejas datus par komerczveju zvejas žurnālā papīra formā varēs reģistrēt līdz 2021.gada 1.janvārim un par pašpatēriņa zveju – līdz 2023.gada 1.janvārim. Līdz minētajiem datumiem zvejnieki savas ērtības labad to jau uzreiz varēs darīt elektroniski, lai nebūtu katru mēnesi jāiesniedz papīra zvejas žurnāli pašvaldībā.

Iekšējo ūdeņu zvejā zvejniekiem būs dota izvēles iespēja – lietot elektronisko zvejas datu reģistrāciju vai darīt to papīra formā. Šādi noteikumu normas veidotas tāpēc, lai zvejnieki, darbojoties praksē, paši saprastu elektroniskās sistēmas lietošanas priekšrocības, skaidro noteikumu projektu autore – Zemkopības ministrija.

Lai visi ar zvejas pārvaldību saistītie dati būtu pieejami vienkopus, pašvaldības LZIKIS ievadīs un varēs tieši no sistēmas izdrukāt visus nepieciešamos dokumentus saistībā ar rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un izmantošanu. Tas dos tiešu pieeju Valsts vides dienestam, Dabas aizsardzības pārvaldei, Zemkopības ministrijai un pašvaldībām sistēmā glabājamai informācijai par visām Latvijas ūdeņos veicamām likumīgām zvejas darbībām un novērsīs administratīvo slogu.

Reklāma
Reklāma

Plānots, ka grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos”, “Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos” un “Noteikumi par zvejas tiesību izmantošanu privātajos ūdeņos” stāsies spēkā 2020.gada 1.jūlijā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.