“Mežkopja pamatdarbs ir atjaunot un kopt mežu lielā teritorijā, un vienam pašam visus pārkāpumus fiksēt nav iespējams. Tādēļ mums ir iekšējais drošības dienests, kurš dežurē ar mērķi novērst nelegālas darbības mežā, tostarp arī mēslošanu,” tā LVM pārstāvis Kaspars Kristiņš.
“Mežkopja pamatdarbs ir atjaunot un kopt mežu lielā teritorijā, un vienam pašam visus pārkāpumus fiksēt nav iespējams. Tādēļ mums ir iekšējais drošības dienests, kurš dežurē ar mērķi novērst nelegālas darbības mežā, tostarp arī mēslošanu,” tā LVM pārstāvis Kaspars Kristiņš.
Foto: LVM

Mežos mēslo joprojām, tāpēc spiesti ar barjerām slēgt meža ceļus un izvietot konteinerus 8

“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Parlamentā ir ievēlēta Rīgā leģendāra prostitūta!”: no partijas “Stabilitātei!” par deputāti kļuvusi sieviete ar apšaubāmu reputāciju 144
Šlesers aicinās KNAB un VDD ierosināt kriminālprocesu par izskanējušo informāciju saistībā ar divu miljonu it kā saņemšanu no Putina 118
VIDEO. Aculiecinieks nakts laikā netālu no Preiļiem nofilmē dīvainus dzīvniekus
Lasīt citas ziņas

 

“Jo tuvāk apdzīvotai vietai, jo vairāk mežā atkritumu. Šīferis, riepu kravas, zaru čupas un pat beigts mājlops,” tā par nejēdzīgajiem atradumiem stāsta AS “Latvijas valsts meži” (LVM) Mežkopības, Infrastruktūras objektu uzturēšanas vadītājs Kaspars Kristiņš.

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Tomēr ir arī labā ziņa. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem diviem gadiem atkritumu apjoms mežos lai gan lēnām, tomēr samazinās. Šā gada pirmajā pusgadā savākti 877 kubikmetri, kas ir par 20% mazāk nekā tieši pirms gada. Vai iedzīvotāji kļuvuši apzinīgāki?

“Šķiet, ka jā. Piemēram, atjaunotajā 3 km garajā Vasenieku purva dabas takā, kur izbūvēta skatu platforma, pieņēmām lēmumu novākt atkritumu urnas un izvietot zīmi “Pats atnesi, pats aiznes”. Un tas ļoti labi strādā. Lai gan urnas izved divreiz nedēļā, meža zvēri tik un tā pamanās drazas izvazāt pa apkārtni.

Bet, ja urnas nav, cilvēki sviestmaižu papīrus vai tukšās pudeles nemet speciāli zemē, bet paņem līdzi mašīnā un vēlāk izmet,” tā Kaspars. Viņš arī piebilst, ka tukšas pudeles mežā atrodamas arvien retāk jaunieviestās depozīta sistēmas dēļ. Cerams, ka tendence turpināsies.

 

Riepas un mīlas vēstule

Taču lielākā problēma jo­projām ir autoriepas. Šogad tādu kravu gan bijis nedaudz mazāk kā pērn, taču iemesls esot nekas cits kā vēlais pavasaris. Proti, Latgalē un Vidzemē ilgāk turoties sniega segai, riepas tika mainītas vēlāk, nekā ierasts.

“Ja mežā izgāzta vesela krava ar riepām, skaidrs, ka vainīgais ir kāds no nelegālajiem autoservisiem, jo mājās nevienam tāda riepu daudzuma nav. Sadarbībā ar valsts policiju mēģinām vainīgos apzināt un sodīt,” stāsta Kaspars.

Otru lielāko mēslu apjomu veido būvniecības atkritumi – šīferis, armatūra, cementa maisi u. tml. Tiesa, arī šajā ziņā grēkotāju šovasar nedaudz mazāk.

Kovidsērgas laikā daudzi pievērsās šķūņu tīrīšanai, māju remontam, pārpalikumus vienkārši izgāžot mežā, bet patlaban “mazā būvniecība” finansiālu apsvērumu dēļ esot teju apstājusies un atkritumu ir mazāk.

Kopumā būvniecības un sadzīves atkritumu ziņā līderi jo­projām ir Daugavpils, Ventspils, Jelgavas novadi, kā arī Pierīga – īpaši Ķekavas, Olaines un Baldones pusē. Ik pa laikam vainīgos izdodas arī pieķert.

Rudenī Nīcgalē mežzinis uzgāja divas sadzīves atkritumu kaudzes 0,2 kubikmetru apjomā un, pateicoties ātrai rīcībai un videonovērošanas kamerām, meža piecūkotājs ātri vien tika atrasts. Rezultātā – 500 eiro sods un vēl krietnas papildizmaksas kā atlīdzinājums par atkritumu savākšanu un izvešanu.

Ir bijuši arī kuriozi gadījumi, kad drazu kaudzē vainīgie pamanījušies atstāt pirkuma čekus un tad ātri vien var atrast saistību.

Bet vienreiz atkritumos uzieta mīlestības vēstule. “Uzvārds gan nefigurēja, bet pēc vēstulē minētajiem personu vārdiem, uzjautājot vietējiem, ātri vien sapratām, kurš tas ir. Tad ziņojām policijai un tika sākts administratīvais process,” tā Kaspars.

Jāpiezīmē, ka sods par atkritumu izgāšanu mežā fiziskai personai ir no 50 līdz 560 eiro, bet juridiskai no 250 līdz 2800 eiro. LVM ir arī vērsušies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā ar ierosinājumu paaugstināt sodu apmēru.

Izmaksas pieaug

Bet, jautāts, cik izmaksā mēslu izvešana no meža, Kaspars atzīst, ka viena kubikmetra nogādāšana līdz atkritumu poligonam izmaksā 65 eiro salīdzinājumā ar 60 eiro pērn.

“Līdz šim vidēji gada laikā savācam divus tūkstošus kubikmetrus, tā ka kopējās gada izmaksas varētu būt ap 100 000 eiro. Lielāko sadārdzinājumu veido degvielas cenu kāpums, kā arī konteineru izvietošana mežā.

Konteinerus mežā gan ilgi neturam, jo apkārtnes iedzīvotāji parasti sāk vest no mājām dažādus lielgabarīta atkritumus un konteiners nedēļas laikā ir pilns un vairs nav vietas mežā savāktajiem atkritumiem. Tādēļ bijām spiesti, piemēram, Ventspils pusē konteinerus aizvākt. Kamēr Smiltenē konteineru sistēma darbojas ļoti labi.

Diemžēl pēdējā laikā vairākos iecirkņos nācās ar barjerām slēgt meža ceļus, pa kuriem iedzīvotāji regulāri ved atkritumus. Tā jau noticis Olaines un Jelgavas apkārtnē. Protams, no tā cieš kārtīgie iedzīvotāji, kuri grib iebraukt mežos, bet nu citu variantu nav.”

 

Kameras strādā

Lai izdotos ātrāk atrast meža piecūkotājus, šogad LVM īsteno projektu, vienā no iecirkņiem izvietojot trīs videokameras. Iznākumā viena mēneša laikā tika fiksēta 40 cilvēku kustība un no tiem kāds atļāvās aiz sevi atstāt atkritumus.

“Fiksējām arī numuru automašīnai, ar kuru no saimniecības atveda lielu kravu ar lapām un zariem. Naudas sodu gan šoreiz neuzlikām, bet izskaidrojām, ka lapas uz mežu vest nedrīkst. Tā ir pavisam cita fauna, skujeņu slimības, kas īpaši kaitēs eglēm un priedēm. Cilvēki arī iedomājas, ka dārzā nozāģētos zarus var vest uz izcirtumos esošajām enerģētiskās koksnes krātuvēm.

Bet arī to nedrīkst darīt, jo mums katra koksne ir sertificēta. Būtībā nav atšķirības, vai tie ir sadzīves atkritumi vai lapas un zari – to mēs neakceptējam, tādas lietas nevajadzētu darīt.

Nesen kamerā fiksējām, ka atveda beigtu mājlopu, saimnieks laikam iedomājas, ka var vienkārši utilizēt mežā.

Protams, fiksējām mašīnas numuru, iesaistījām PVD, vides dienestu, pagaidām sods vēl nav uzlikts, bet tāds noteikti būs. Tā ka sekojam visam līdzi – mums ir gan tehnoloģijas, gan cilvēku modrās acis. Mežsaimnieki visu redz un attiecīgi rīkojas.”

 

Pieredze

LVM Dienvidlatgales iecirkņa vecākais mežkopis Kristaps Plonis: “Es izšķiru divu veidu meža piesārņotājus – fiziskās un juridiskās personas. Fiziskās personas ved uz mežu sadzīves atkritumus un būv­gružus – nelielos apjomos, bet daudzās vietās.

Juridiskās personas ved autoriepas, būvgružus, kā arī dažādus bīstamos atkritumus (šādu gadījumu ir mazāk, bet skāde ir liela, jo tas tiek darīts lielākā apjomā, ar smagajām automašīnām).

Ik gadu rudenī cilvēki uz mežu ved pārpalikumus no dārza – tomātu zarus, koku lapas utt. Arī šīs šķietami nevainīgās dārza komposta sastāvdaļas ir atkritumi, jo tās maina augsnes bioloģisko sastāvu, piemēram, nabadzīgās augsnes priežu mežos kļūst trūdvielām bagātas, mainās mežā augšanas apstākļu tips. Viss, kas nav mežā dabiski radies un atvests no mājām, ir atkritumi.

Pieķert aiz rokas izmešanas brīdī grūti, tādēļ vietās, kur visvairāk mēslo, uzstādām videonovērošanas kameras.

Mums ir izveidojusies lieliska sadarbība ar Valsts meža dienestu un Valsts vides dienestu. Esam vairākus vainīgos sodījuši ar iespaidīgiem naudas sodiem. Piemēram, par pāris sadzīves atkritumu maisu izmešanu vainīgajai personai nācās maksāt 500 eiro sodu.

Uzskatu, ka šādi sodi ir adekvāti, jo cilvēki speciāli brauc uz mežu, lai to piesārņotu, tā ir apzināta rīcība, par kuru ir jāatbild.

Neskatoties uz mūsu pasākumiem, atkritumu mežā mazāk nepaliek. Izteikti vairāk to bija mājsēdes laikā, cilvēkiem dodoties uz mežu atpūsties. Savākto kubikmetru ziņā tas daudz neatspoguļojās, bet piegružoto vietu ziņā gan. Lai mazinātu atkritumu daudzumu mežā, gar lielajiem ceļiem pie meža uzstādām informatīvas zīmes, kā jāuzvedas, tas nedaudz palīdz.

Pie Daugavpils pilsētas atkritumus vācam divreiz gadā – rudenī un pavasarī. Tendence ir nemainīga, vidēji gadā tie ir 150 m3 visāda veida atkritumu. Katru gadu pēc pavasara meža tīrīšanas šķiet – viss būs kārtībā, mežs ir sakopts, bet nāk jūlijs un atkal mežā ar sēņotājiem un ogotājiem atgriežas atkritumi.

Atkritumu savākšanai no mežiem pie Daugavpils katru gadu iztērējam aptuveni 5000 eiro. Šo naudu varētu daudz lietderīgāk izmantot, piemēram, lab­iekārtojot atpūtas vietas mežā.”

SAISTĪTIE RAKSTI

 

Publikācija tapusi sadarbībā ar AS “Latvijas valsts meži”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Tomāti ir garšīgi, jo audzēti ar mīlestību!” Evita un Edgars Gūtmaņi atklāj savu “panākumu atslēgu”
Lazdiņš: Nedrīkstam samazināt ražošanu, nedrīkstam saviem zemniekiem uzlikt lielākas prasības nekā citviet Eiropā 2
Zivju kvotas nākamajam gadam – finiša taisnē. Par brētliņu Latvija vēl cīnīsies 2
Mežu masīvu ekonomiskā “asinsrite” – attīstīts meža ceļu tīkls 5
Parlamentā ir ievēlēta Rīgā leģendāra prostitūta!”: no partijas “Stabilitātei!” par deputāti kļuvusi sieviete ar apšaubāmu reputāciju 144
Šlesers aicinās KNAB un VDD ierosināt kriminālprocesu par izskanējušo informāciju saistībā ar divu miljonu it kā saņemšanu no Putina 118
VIDEO. Aculiecinieks nakts laikā netālu no Preiļiem nofilmē dīvainus dzīvniekus
Publiskajā telpā atgriezušies dinozauri, kuru nemirstība ir vienkārši apskaužama. Egila Līcīša feļetons 37
Putins beidzot pats mobilizējies? Cilvēki dalās ar kāda mobilizētā attēlu, kurš ir ļoti līdzīgs Krievijas prezidentam 10
Lasīt citas ziņas
Grūtības skar arī stādu audzētājus – stādu sortiments varētu sarukt 4
Godina labākos zivsaimniekus 4
AS “Latvijas valsts meži” un Latvijas Kokrūpniecības federācija vienojas par ciešāku sadarbību meža nozares izaicinājumu risināšanā 7
Kartupeļu novākšana šogad sākta vēlāk nekā pērn 8
“Lai stāds būtu možs un vesels, ļoti būtisks ir selekcijas darbs!” Laima no “LVM Sēklas un stādi” dod padomus
Oktobrī sāks pieņemt atbalsta iesniegumus jaunajiem lauksaimniekiem 7
Zaudējot pozīcijas kaujas laukā, Putins uz fronti nosūtījis kodolieročus, demonstrējot gatavību tos izmantot
Latkovskis: Latvija nevar atļauties no mobilizācijas bēgošos krievus 1
VIDEO. Pēc atbrīvošanas no krievu gūsta beidzot savas ģimenes satiek “Azov” komandieri
Kurus krievu karavīrus ukraiņi sauc par “čmobikiem”, kurus par “mobikiem”?
Viena otru noveda līdz asarām: grāmatā atklāts, par ko īsi pirms prinča Harija un Meganas kāzām pamatīgi sastrīdējās līgava un Keita Midltone
Politologs skaidro, ar ko saistīta nevēlēšanās iekļaut “Progresīvos” koalīcijā
“Mums nepieciešams auto, lai varētu doties uz karstajiem punktiem!” Andris lūdz palīdzību, karojot Ukrainā 1
FOTO. Vai noziedējušo hortenziju ziedi noteikti ir jāapgriež?
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs
Siltumnoturības paaugstināšana var ieilgt
15:39
Šoigu atklāj, cik cilvēku Krievijā mobilizēti
15:36
Vai trešdien noderēs lietussargs? Laika prognoze
15:33