Pavasarī vāc kalmju un hēleju ālantes sakneņus. Ārstnieciski! 0
LU Botāniskajā dārzā praktiskajā nodarbībā farmaceite un ārstniecības augu pazinēja Anita Liberte ierādīja un skaidroja, kā izmantot dabas veltes pavasarī.
Helēniju ālante dziedē iekaisumus, veicina atklepošanu
Helēniju ālante ir līdz 2 metriem augsts daudzgadīgs asteru dzimtas lakstaugs ar resnu, zarainu sakneni, zied jūlijā, augustā. To audzē dārzos. Agrā pavasarī ievāc sakneņus ar saknēm. Tos izrok, nobirdina zemes, nogriež lakstu atliekas un sīkās saknītes, ātri noskalo tekoša ūdenī. Sagriež 1 cm garos gabalos, resnākās saknes var pārgriezt gareniski, vītina 2 – 3 dienas labi vēdināmās telpās. Var žāvēt saulē vai līdz 50 grādu temperatūrā, drogu periodiski apmaisot.
Helēniju ālanti lieto, lai veicinātu atklepošanu, dziedētu iekaisumus, pastiprinātu žults sekrēciju. Helēniju ālante pastiprina arī urīna veidošanos.
Arī parastā kalme – caurejas novēršanai
Agrā pavasarī (vai arī rudenī) ievāc kalmju sakneņus. Izrok, mazgā aukstā ūdenī, nogriež lapu paliekas un saknes. Žāvē izklātus 2- 5 cm biezā slānī labi vēdināmās telpās. Drogā var būt gan nemizoti, gan mizoti sakneņi. Kalme novērš caureju un pastiprina žults izdalīšanos.
