Pat no attālākajiem Beļģijas novadiem līdz Francijas robežai var nokļūt mazāk nekā divarpus stundās, tādēļ attālums nerada lielas problēmas. Turklāt blakus ir arī citas Eiropas valstis, kurās pārtika tāpat ir lētāka nekā Beļģijā.
Pat no attālākajiem Beļģijas novadiem līdz Francijas robežai var nokļūt mazāk nekā divarpus stundās, tādēļ attālums nerada lielas problēmas. Turklāt blakus ir arī citas Eiropas valstis, kurās pārtika tāpat ir lētāka nekā Beļģijā.
Foto: ND700/SHUTTERSTOCK

Pēc lētākiem produktiem uz kaimiņvalstīm: beļģi izvērš “ēdiena tūrismu” 28

Agnese Rekšņa, “Tepat, Eiropā”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Optiskās ilūzijas tests: pasakiet, ko pamanījāt pirmo, un uzziniet, kādu pirmo iespaidu par sevi radāt 20
VIDEO. Astrologa pareģojums: Ukrainas kara beigu laikam ir divi varianti 6
VIDEO. Amerikāniete nosauc lietas, kas viņu šokēja, pārceļoties uz Latviju, un uzskaita, ko amerikāņiem būtu jāmācās no mums 1
Lasīt citas ziņas

Straujš pārtikas cenu kāpums nebūt nav tikai ekskluzīva Latvijas vai Baltijas problēma. Arī citās Eiropas valstīs cilvēki inflācijas ietekmē saskaras ar pārtikas produktu iegādes izaicinājumiem un līdzīgi kā Latvijas iedzīvotāji cenšas kaut ko iegādāties par izdevīgākām cenām kādā kaimiņvalstī.

Uzskatāms piemērs šajā ziņā ir Beļģija. Jau iepriekšējie cenu kāpumi bija mudinājuši Beļģijas iedzīvotājus doties uz kaimiņvalstīm, lai iegādātos lētākus produktus, bet kopš 2022. gada tā rīkojas katrs astotais Beļģijas iedzīvotājs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viens no populārākajiem galamērķiem, kurp beļģi dodas lētākas pārtikas meklējumos, ir Francija. Pat no attālākajiem Beļģijas novadiem līdz Francijas robežai var nokļūt mazāk nekā divarpus stundās, tādēļ attālums nerada lielas problēmas. Turklāt blakus ir arī citas Eiropas valstis, kurās pārtika tāpat ir lētāka nekā Beļģijā.

Dažādu Rietumeiropas valstu rīcības plāni attiecībā uz samilzušajām pārtikas cenām ir krasi atšķirīgi, taču var prognozēt, ka “ēdiena tūrisms” starp Beniluksa valstīm vismaz tuvākajā laikā turpināsies.

Atšķirībā no Beļģijas Francijas valdība ar likuma spēku iesaistās cenu regulēšanā. Francijas tiesību akti paredz, ka vienošanās par iepirkuma cenām starp pārtikas ražotāju un tirgotāju ir jāpanāk trīs mēnešu laikā: no 1. decembra līdz 1. martam, atlikušo gada daļu cenas vairs nedrīkst tikt mainītas. Lai arī pēdējā sarunu periodā noteiktās fiksētās cenas ir augušas – tās ietekmējusi gan pandēmija, gan Krievijas iebrukums Ukrainā un izejvielu izmaksu pieaugums, Francijas valdība ir centusies risināt arī šo problēmu, panākot vienošanos ar vairāk nekā 70 pārtikas piegādātājiem, kuri ir piekrituši samazināt dažu produktu cenas, piemēram, cenas makaroniem, vistas gaļai un olām.

Turklāt Francijas Konkurences, patērētāju aizsardzības un krāpšanas apkarošanas birojs regulāri veic pārbaudes veikalos, lai uzraudzītu preču cenas.

Reklāma
Reklāma

Beļģijas atrašanās vieta iedzīvotājiem sniedz plašas iespējas izvēlēties, kurp doties iepirkties. Lai gan Francija ir populārākais “ēdiena tūrisma” galamērķis, dati liecina, ka Beļģijas iedzīvotāji gadā iztērē apmēram 141 miljonu eiro arī Nīderlandē un 126 miljonus eiro Vācijā un Luksemburgā. Pamudinājums iedzīvotājiem biežāk šķērsot robežu ir arī tas, ka minētajās kaimiņvalstīs degviela ir lētākā nekā Beļģijā.

Jūnijā arī Beļģijas valdība paziņojusi par plāniem ieviest līdzīgus cenu regulēšanas pasākumus, kādi ir Francijā, taču eksperti ir skeptiski par šādu pasākumu efektivitāti. Ekonomisti izsaka bažas, ka šāds rīcības plāns varētu novest pie tā, ka piegādātāji pamet Beļģijas tirgu. Tādēļ tā vietā tiek rosināts samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Kamēr Francijā un Beļģijā valdības aktīvi risina augošo lielveikalu cenu problēmu, Nīderlandes valdība ir ieņēmusi pasīvāku nostāju šajā jautājumā. Lai gan arī Nīderlandē pēdējā gada laikā pārtikas cenas ir augušas par aptuveni 13%, Nīderlandes valdība atturas no iejaukšanās un uzskata, ka šis jautājums ir patērētāju aizsardzības dienesta kompetencē, kam būtu jāiesaistās, ja konkrētām uzņēmējdarbības vienībām būtu dominējoša ietekme. Nīderlandes valdība arī uzskata par pietiekamiem jau veiktos iedzīvotāju atbalsta pasākumus, piemēram, minimālās algas palielināšanu un atbalstu energoapgādes maksājumu veikšanai.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Veselam
“Viss. Variet iet. Tur jums receptes sarakstītas” – Annas pieredze ar mediķiem, kuri sūta no viena kabineta uz citu
Riskē izprovocēt kodolkaru: Putins draud ar “traģiskām” sekām, ja kāda no NATO dalībvalstīm sūtīs savus karavīrus uz Ukrainu
Gada ienākumu deklarāciju iesniegšana sagādā nepatīkamu pārsteigumu – vīrietis atklāj, ka parādā valstij vairāk nekā 3000 eiro
Kokteilis
Satraucošas ziņas no Bekingemas pils: princis Viljams pēdējā brīdī atsakās no svarīga pasākuma apmeklējuma “personisku apstākļu” dēļ