Pēta leģionāru dzīvi 0
Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes doktoranti, veicot pētījumu par latviešu leģionāru dzīvi padomju laikā, ir izsūtījuši 350 anketas bijušajiem leģionāriem.
Par pētījumu gaitu pētnieki Laura Ardava, Didzis Bērziņš, Kristiāna Kirša un Gita Siliņa informēja Latvijas Universitātē akadēmiskā lekcijā “Latviešu leģionārs: kolektīvā biogrāfija”. LU profesore Vita Zelče solīja, ka valsts pētījumu programmas “Nacionālā identitāte” projekta “Latvijas sociālā atmiņa un identitāte” ietvaros taps arī grāmata.
Pētnieki daudz atsaucās uz sociologa Tālivalža Vilciņa 1993. gadā veikto aptauju – toreiz no 11 500 leģionāriem tika aptaujāti 1125 cilvēki, un anketas ir saglabātas Latvijas Valsts arhīvā, pētnieki izmantoja arī tās. Pēc T. Vilciņa secinājumiem, par brīvprātīgajiem sevi atzinuši 15 procenti leģionāru, par piespiedu kārtā mobilizētiem – 85 procenti. Vēstures doktors Uldis Neiburgs uzsvēra, ka šis brīvprātīgo skaits varēja būt zemāks.
Tā kā lekciju līdz ar citiem interesantiem apmeklēja arī “Daugavas vanagu” Centrālās valdes vadītājs Andrejs Mežmalis, Okupācijas muzeja biedrības priekšsēdētājs Valters Nollendorfs un kādreizējais leģionārs, bijušais Saeimas deputāts, publicists Visvaldis Lācis, pajautāju, kā viņi vērtē šo pētnieku ieceri. V. Lācis uzsver – atmiņas jāvāc, taču noteikti jābūt klāt arī profesionālu vēsturnieku papildinājumiem, pretējā gadījumā varot iznākt tādi “medniekstāsti”, kādus viņš saskatījis Jaunā Rīgas teātra izrādē “Vectēvs”. Arī Valters Nollendorfs akcentē, ka ir vajadzīgs šis profesionālais vērtējums.
