Pētniece: “Ārkārtīgi daudz pareģojumu patiesībā par Izraēlas brutalitāti ir piepildījušies” 244


“Ir labi, ka šobrīd par to runājam tā mazliet brīvāk, jo vēl neilgi pēc tam, kad aizsākās šis karš pēc Hamās iebrukumiem Izraēlā, paredzēt šādu katastrofu bija diezgan izaicinoši,” TV24 raidījumā “Globuss” komentē Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Sintija Broka.

Reklāma
Reklāma
Vai kārtējā krāpnieku shēma? “Telefonā uzrādās neatbildēti zvani. Atzvanot uz numuru, adresāts apgalvo, ka nav zvanījis”
Veselam
Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā 4
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 86
Lasīt citas ziņas

Viņa skaidro: “Mēs redzam, ka ārkārtīgi daudz pareģojumu patiesībā par Izraēlas brutalitāti ir piepildījušies. Par to liecina Starptautiskajā tiesā esošā lieta pret Izraēlu, kurā tā tiek apsūdzēta genocīdā.”

Tās ir lietas, par kurām nevalstiskās organizācijas, cilvēktiesību aizstāvju organizācijas un ANO aģentūras ir brīdinājušas no pirmās dienas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Sintija Broka izsaka cerību, ka starptautiskā sabiedrība, Rietumu sabiedrība sāks pievērst nopietnāku uzmanību.

“Protams, šī ANO Drošības padomes nespēja pēdējo divu gadu laikā, gan Krievijas kara Ukrainā kontekstā, gan arī šajā kontekstā tiek daudz apspriesta, un pietiekami pamatoti, protams. Jo vienīgajai, kam ir izpildvaras funkcijas ANO, ir ANO Drošības padome.”

Pētniece skaidro, ka ASV ar savām veto tiesībām ir spēlējusi  būtisku lomu apturot dažādas rezolūcijas, kas saistītas ar  pamiera ieviešanu un humānās palīdzības sniegšanu. Tomēr Broka mudina nevērtēt par zemu citus ANO mehānismus.

Starptautiskā tiesa ir piesaistījusi un pamainījusi starptautiskās sabiedrības redzējumu pret Izraēlu.

“Tāpat arī vēl neizmantots instruments ir  starptautiskā krimināltiesa, kas var tikt izmantota kādā brīdī, kas nozīmē vēršanos pret pašu Benjaminu Netanjahu par veiktajiem un jau datētajiem kara noziegumiem Gazā.”

Pētniece skaidro, ka ir dažādi mehānismi, kā starptautiskais tiesiskums var tikt panākts, kur nevajag ANO valstu vairākuma atbalstu. Tā var būt mazāku valstu sadarbība.

“Šie te mehānismi pastāv, protams, šie tiesiskie mehānismi ir, bet bez izpildvaras funkcijām. Bet, lai vai kā, šo lietu esamība, šo lietu virzīšana, šo pierādījumu vākšana un publicēšana, tas noteikti ir spēcīgs instruments, kādā veidā mēs var iespaidot tos ciešākos sadarbības partnerus Izraēlai, kas šobrīd retorikas līmenī nosoda, bet praktiskā līmenī turpina sniegt atbalstu,” skaidro Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Sintija Broka.

Reklāma
Reklāma

Projektu “Globuss” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Globuss” saturu atbild AS “TV Latvija”. #SIF_MAF2024

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.