Pieredze ir, bet darba nav? Strādājošie 50+ vecuma grupā saskaras ar netaisnīgu attieksmi 0
Latvijā jau vairākus gadus tiek runāts par darbaspēka trūkumu. Vienlaikus daļa darba meklētāju pēc 50 gadu vecuma norāda uz grūtībām atrast jaunu darbavietu. Neraugoties uz uzkrāto pieredzi, kvalifikāciju un profesionālajām zināšanām, darba meklēšanas process šajā vecuma grupā var sagādāt pārbaudījumus.
Diskusiju par šo problēmu nesen aktualizēja Ģirts Zaļaiskalns no “ARME Recruit”, kurš sociālajā medijā “LinkedIn” pievērsa uzmanību grūtībām, ar kurām darba tirgū sastopas cilvēki pēc 50 gadu vecuma. Ieraksts izraisīja plašu diskusiju, kurā daudzi dalījās ar savu pieredzi.
Savā ierakstā Zaļaiskalns norāda, ka cilvēku pēc 50 gadu vecuma iespējas darba tirgū ietekmē vairāki faktori. Viens no tiem ir darba devēju priekšstati par digitālajām prasmēm, kas var ietekmēt atlases procesus. Viņš min arī organizāciju kultūru un to, kā tiek uztverta vecuma dažādība komandās.
Viņš norāda, ka 50+ vecuma grupai darba tirgū bieži ir grūtāk atgriezties pēc darba zaudēšanas. Pieņēmumi par digitālajām prasmēm un mākslīgā intelekta izmantošanu dažkārt kļūst par papildu atlases filtru.
Zaļaiskalns norāda arī uz pretrunu – lai gan tiek runāts par dažādību, praksē bieži tiek meklēts “enerģisks un dinamisks” kandidāts, kas nereti nozīmē jaunāku cilvēku.
“Vienlaikus tieši pieredzējušākie profesionāļi bieži komandās ienes zemāku impulsivitāti, augstāku noturību pret stresu, klientu attiecību kvalitāti un spēju pieņemt līdzsvarotākus lēmumus – īpašības, kuras darba tirgus mēdz novērtēt tikai krīzes brīžos,” raksta Zaļaiskalns.
Ieraksts izraisīja plašu diskusiju, kurā piedalījās gan dažādu nozaru darbinieki, gan personāla vadības speciālisti.
Vairāki diskusijas dalībnieki norādīja, ka šādi pārbaudījumi praksē ir novērojami.
“Daudzi 50+ cilvēki realitātē saskaras ar situāciju, kur pieredze vairs netiek uztverta kā priekšrocība, bet gan kā risks vai problēma.”
Tika arī uzsvērts, ka šādus procesus var ietekmēt gan darba devēju priekšstati un vadības pieredze, gan sabiedrībā pastāvoši stereotipi:
“Nevaru noliegt, ka Latvijā ir aizspriedumi un prasības, kuras dažkārt šķiet diskriminējošas, bet to lielā mērā nosaka vadība, īpašnieki un viņu pieredze vai stereotipi.”
Cits dalībnieks akcentēja, ka pieredzējušiem darbiniekiem var būt vairākas priekšrocības, piemēram, stabilitāte un spēja pielāgoties darba situācijām, vienlaikus norādot, ka individuālās atšķirības var būt būtiskas.
Tika pausts arī viedoklis, ka līdzīgi izaicinājumi var skart ne tikai 50+ vecuma grupu, bet arī jaunākus kandidātus.
Savukārt daļa diskusijas dalībnieku uzsvēra, ka vecums pats par sevi nav noteicošais faktors kandidāta izvēlē, bet būtiskāka ir attieksme un motivācija, kas kopā ar pieredzi veido pilnvērtīgu kandidātu:
“Manā uztverē vecums nav noteicošais faktors – būtiskāka ir attieksme un motivācija. Ja tās atbilst prasībām, kopā ar pieredzi veidojas pilnvērtīgs kandidāts.”
Pēc diskusijas Zaļaiskalns LA.LV papildus norādīja, ka darba tirgū joprojām pastāv dažādi priekšstati par vecuma grupu produktivitāti, digitālajām prasmēm un pielāgošanās spējām, un tie var ietekmēt lēmumus atlases procesos.
Vienlaikus viņš uzsver, ka pieredze un stabilitāte bieži ir nozīmīgas priekšrocības, kas ne vienmēr tiek pietiekami novērtētas. Kā iespējamu risinājumu viņš min personāla atlasi, kas vairāk balstās uz konkrētām kompetencēm, nevis subjektīviem pieņēmumiem.
Iepriekš par vecuma ietekmi darba tirgū tika runāts arī TV24 raidījumā “Uz līnijas”, kur Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone norādīja – cilvēki vecumā virs 50 gadiem bieži tiek uzskatīti par riska grupu darba tirgū.
Simsone skaidroja, ka galvenie pārbaudījumi šajā vecuma grupā ir digitālās prasmes un spēja pielāgoties jaunām tehnoloģijām. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka šiem cilvēkiem vēl ir daudz aktīvu darba gadu, tāpēc svarīga ir mācīšanās un pārkvalifikācija, lai saglabātu konkurētspēju darba tirgū.
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) jaunākajos datos par 2026. gada martu norādīts, ka Latvijā bija reģistrēti 43 909 bezdarbnieki, no kuriem 40,3% bija vecumā virs 50 gadiem.
Kopumā gan ekspertu, gan diskusiju dalībnieku viedokļi, kā arī statistika liecina, ka vecuma jautājums darba tirgū Latvijā joprojām ir aktuāls jautājums.
Ieskats “LinkedIn” diskusijas komentāros:
