Tuvojas vecums, zūd prasmes, veselība… Kā ierēdņi piedāvā “izdzīvot” darba ņēmējam vecumā virs 50 gadiem? 0
Cilvēki vecumā virs 50 gadiem Latvijā saskaras ar ievērojamām grūtībām darba tirgū, galvenokārt novecojušu prasmju, digitālo zināšanu trūkuma un veselības problēmu dēļ. Šī vecuma grupa, lai gan vēl tālu no pensijas vecuma, nereti tiek uzskatīta par riska grupu, kurai ir sarežģīti atrast jaunu darbu vai pielāgoties mainīgajām darba tirgus prasībām.
Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone TV24 raidījumā “Uz līnijas” skaidro, ka vecuma grupa virs 50 gadiem ir “tā saucamā riska grupa”, taču tā nav klasiskā pirmspensijas kategorija.
“Šeit tomēr vēl ir 15 aktīvi darba gadi, kas jānostrādā, līdz sasniedz vecuma pensiju,” viņa uzsver, norādot, ka šie cilvēki nav tuvu pensijai, kā to bieži uztver. Tomēr viņu izaicinājumi ir reāli, un galvenais iemesls ir “novecojušas prasmes, kas kļūst arvien izteiktāk un arvien vairāk ietekmē darba iespējas”.
Simsone norāda, ka daudzi šīs grupas pārstāvji ir ilgstoši strādājuši vienā profesijā, neattīstot vai neatjauninot savas prasmes: “Cilvēki, kas ir ilgstoši strādājuši, iespējams, vienā profesijā un nav savas prasmes attīstījuši, uzturējuši, [..] pat strādājot ar lauksaimniecības tehniku, prasmes šodien ir vajadzīgas citas nekā agrāk.”
Viņa izceļ digitālo prasmju trūkumu kā vienu no galvenajām problēmām: “Digitālās prasmes ir tas, kas pietrūkst visvairāk cilvēkiem vecumā ap 50 un uz augšu, vienas no visvairāk trūkstošajām prasmēm.” Simsone uzsver, ka “elementāras digitālās prasmes šodien ir vajadzīgas ikvienā nozarē”, un aicina cilvēkus aktīvi iesaistīties mācībās.
Viņa norāda, ka arī tā saucamās caurviju prasmes, kas ietver pielāgošanās un mācīšanās spējas, ir būtiskas, lai saglabātu konkurētspēju darba tirgū.
Papildus tam Simsone min citas problēmas, kas skar 50+ vecuma grupu, tostarp valsts valodas un svešvalodu zināšanu trūkumu, lai gan tas nav galvenais šķērslis: “Es neteiktu, ka tas ir kaut kāds ļoti kritisks moments šobrīd darba tirgū, ka tieši svešvalodu zināšanu dēļ kādam būtu grūtības atrast darbu.”
Arī veselības problēmas ir nozīmīgs faktors: “Šai vecuma grupai pieplusojas arī dažādas veselības problēmas, un, ja līdzšinējais darbs ir bijis saistīts ar fizisku darbu, tad, iespējams, ir jau kaut kādi veselības saasinājumi, kas neļauj darbu vairs darīt.”
Šādos gadījumos, pēc Simsones domām, pārkvalificēšanās var būt risinājums, lai turpinātu aktīvas darba gaitas. Simsone aicina gan darbiniekus, gan darba devējus un izglītības nozari aktīvāk domāt par prasmju attīstību, lai 50+ vecuma grupa varētu pielāgoties mūsdienu darba tirgus prasībām un saglabātu savu vietu ekonomikā.
