Pirmā pasaules kara mācība – ievēroji, ka bāzeskuģu lidmašīnu “salas” tagad vienmēr ir labajā pusē? 0
Lidmašīnu bāzeskuģis ir viegli atpazīstams pat tiem, kuri nekad nav bijuši uz jūras – tā garais, plakanais klājs, kas paredzēts lidmašīnu uzņemšanai – izlaišanai un nosēdināšanai -, to padara unikālu starp citiem kuģiem.
Taču ne visi zina, ka no klāja izvirzītā struktūra, saukta par salu, kalpo kā kuģa vadības un kontroles centrs, ietverot tiltu, gaisa satiksmes kontroli, radaru un sakaru antenas, bet vecākos modeļos – arī skursteni.
Kāpēc šī sala gandrīz vienmēr atrodas kuģa labajā (stūres) pusē? Atbilde slēpjas fizikā un lidmašīnu propelleru darbībā.
Salas rašanās un tās nozīme
Pirmo lidmašīnu bāzeskuģi ar salu 1915. gadā izgudroja H.A. Viljamsons, virsnieks uz Britu Karaliskās flotes lidmašīnu bāzeskuģa HMS Ark Royal. Sākotnēji viņa ideja tika noraidīta, un 1918. gadā uzbūvētais HMS Argus tika aprīkots ar pilnīgi plakanu klāju, jo vēja tuneļa testi parādīja, ka jebkāda struktūra uz klāja rada spēcīgu turbulenci.
Taču, kad Argus sāka darboties, piloti ziņoja, ka viņiem nepieciešams vizuāls orientieris – vēlams kuģa labajā pusē –, lai precīzāk noteiktu augstumu nosēšanās laikā. Tika uzbūvēta vienkārša koka un auduma konstrukcija, kas atrisināja problēmu.
Kopš tā laika gandrīz visi lidmašīnu bāzeskuģi (izņemot Otrā pasaules kara japāņu kuģus Hiryu un Akagi, kuri neveiksmīgi eksperimentēja ar salām kreisajā pusē) salas izvieto kuģa labajā pusē.
Fizika nosaka salas atrašanās vietu
Lielākajai daļai Rietumu lidmašīnu propelleri rotē pulksteņrādītāja virzienā (skatoties no pilota kabīnes), radot fenomenu, ko sauc par P faktoru jeb asimetrisko propelleru slodzi. Kad propelleris griežas, tā lāpstiņa, virzoties uz leju, “sagrābj” vairāk gaisa nekā virzoties uz augšu, liekot lidmašīnai novirzīties pa kreisi (yaw).
Ir četri galvenie iemesli, kāpēc lidmašīnas dabiski tiecas uz kreiso pusi:
– Ņūtona trešais likums: katrai darbībai ir pretēja reakcija. Propellera griešanās izraisa lidmašīnas korpusa griešanos uz kreiso pusi (torque), ko pilotam jākompensē pacelšanās un nosēšanās laikā.
– P faktors: asimetriskā gaisa plūsma liek lidmašīnai novirzīties pa kreisi, īpaši lēnas kustības apstākļos, piemēram, pacelšanās laikā.
– Žiroskopiskā precesija: Šis efekts ietekmē lidmašīnas ar aizmugures riteņiem, kad astes pacelšanās maina lidmašīnas līdzsvaru.
– Spirālveida slīdplūsma (spiraling slipstream): propellera radītā gaisa plūsma vijas ap lidmašīnas korpusu spirālveidā un skar lidmašīnas astes kreiso pusi, liekot tai novirzīties pa kreisi.
Šie fizikas fenomeni nozīmē, ka lidmašīnas dabiski slīd pa kreisi, tāpēc salas izvietošana kuģa labajā pusē pilotiem nodrošina skaidru vizuālo orientieri, neapdraudot nosēšanās trajektoriju.
Journal of Aerospace Engineering apstiprina, ka salas pozīcija uzlabo pilotu orientāciju par 25% sarežģītos apstākļos. Izvietojot salu labajā pusē, kuģa arhitekti ņēma vērā lidmašīnu dabisko tendenci slīdēt pa kreisi, padarot nosēšanos drošāku un efektīvāku.
Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem
