Foto – Dainis Bušmanis

Plānoti krietni stingrāki mēslošanas līdzekļu tirgošanas noteikumi 0

Plānots, ka turpmāk mēslošanas līdzekļu tirgotājiem būs jāsniedz informācija Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD) par faktiskām tirdzniecības vietām un iztirgoto apjomu, paredz Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi “Mēslošanas līdzekļu aprites likumā”.

Reklāma
Reklāma
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Notriektā tautumeita 6
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Lasīt citas ziņas

Kā norāda Zemkopības ministrijā, tā kā kālija nitrātu, nātrija nitrātu, kalcija nitrātu un kalcija amonija nitrātu, amonija nitrātu ar augstu slāpekļa saturu un magnija nitrātu (kura galvenā sastāvdaļa ir magnija nitrāta heksahidrāts) var izmantot ne tikai augu mēslošanai, bet tie ir arī sprādzienbīstami un izmantojami ļaunprātīgos nolūkos, nepieciešama šo līdzekļu izsekojamība, uzskaitot tirdzniecības vietu faktiskās adreses un iztirgoto daudzumu.

Lai izveidotu izsekojamības sistēmu, ministrija plāno noteikt, ka iepriekšminēto mēslošanas līdzekļu tirgotājam pirms tirdzniecības sākšanas VAAD jāiesniedz tirdzniecības vietas faktiskā adrese, kā arī katru gadu līdz 31.janvārim jāsniedz VAAD informācija par iepriekšējā gadā iztirgoto minēto mēslošanas līdzekļu daudzumu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Likumprojekts arī precizē, kad tirgotājs drīkst pārdot mēslošanas līdzekli vai substrātu, kā arī precizē, kuros gadījumos dienests ir tiesīgs anulēt komersanta reģistrācijas apliecību.

Likumprojekts attiecināms uz amonija nitrāta, kurā slāpekļa saturs ir vismaz 16% no mēslošanas līdzekļa masas, kālija nitrāta, nātrija nitrāta, kalcija nitrāta un kalcija amonija nitrāta, kā arī magnija nitrāta, kura pamatsastāvdaļa ir magnija nitrāta heksahidrāts, mēslošanas līdzekļu tirgotājiem. Pēc VAAD datiem, kālija nitrātu, kalcija nitrātu, kalcija amonija nitrātu un magnija nitrātu, kura pamatsastāvdaļa ir magnija nitrāta heksahidrāts, reģistrējuši 10 darbību veicēji, bet amonija nitrāta, kurā slāpekļa saturs ir vismaz 16% no mēslošanas līdzekļa masas, reģistrējuši 27 darbību veicēji. Nātrija nitrāts dienesta reģistrā nav reģistrēts.

Likumprojekts attiecināms arī uz tādām tirdzniecības vietām, kurās mēslošanas līdzekļus tirgo mazos iepakojumos. Šie veikali pārdod ievestus un jau reģistrētus mēslošanas līdzekļus, un patlaban tiem nav prasības reģistrēties. Pēc pašlaik pieejamās VAAD informācijas, mēslošanas līdzekļu apritē iesaistītas aptuveni 200 tirdzniecības vietu.

Likumprojekts paredz, ka likuma norma stāsies spēkā 2020.gada 1.janvārī.

Likumprojekts vēl jāapstiprina valdībai un Saeimai.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.