Pasaulē
Vēsture

Polijā atceras PSRS agresiju0


Piemineklis Austrumos kritušajiem un nogalinātajiem poļiem Varšavā.
Piemineklis Austrumos kritušajiem un nogalinātajiem poļiem Varšavā.
Publicitātes foto

Polijā 17. septembrī piemin 80 gadadienu PSRS agresijai pret Poliju 1939. gada 17. septembrī, kad, īstenojot nacistiskās Vācijas un staļiniskās PSRS 1939. gada 23. augusta Molotova – Ribentropa paktu, padomju armija bez kara pieteikuma iebruka Polijā, kurai jau tā paša gada 1. septembrī bija uzbrukusi Vācija.

Saskaņā ar Polijas Seima 2008. gadā pieņemto rezolūciju, 1. un 17. septembris ir nozīmīgākie datumi Polijas vēsturē, jo “ar tiem sākās vairāku miljonu poļu ciešanas”.

Galvenie pasākumi ar valsts vadības līdzdalību notiek Varšavā pie pieminekļa Austrumos kritušajiem un nogalinātajiem poļiem.

Paredzēts arī īpašs dievkalpojums to Polijas pilsoņu piemiņai, kuri tika represēti pēc tam, kad PSRS okupēja Austrumpoliju.

“Nav ne mazāko šaubu, ka 1939. gada 17. septembrī PSRS apzināti pārkāpa visus divpusējos un daudzpusējos līgumus, tajā skaitā 1921. gada Polijas – Padomju Krievijas Rīgas miera līgumu, 1933. gada Londonas konvenciju, 1934. gada Polijas – PSRS neuzbrukšanas līgumu,” aģentūra PAP citē poļu vēstures profesoru Janu Žarinu.

Žarins atgādināja, ka pēc padomju iebrukuma laikā starp 1939. gada septembri un 1941. gada jūniju, PSRS NKVD Austrumpolijā arestēja ne mazāk kā pusmiljonu Polijas pilsoņu.

Vairāki desmiti tūkstošu tika nošauti, bet pārējie nonāca soda nometnēs.

Polijas Ārlietu institūta eksperte Anna Marija Dinere jau saistībā ar Otrā pasaules kara sākumu Polijas radio norādīja, ka lozungi par nepieciešamību aizsargāt krievu minoritāti, kurus mūsdienu Krievija izmantoja Krimas okupācijas gadījumā, ļoti atgādina tos pašus, kurus pielietoja 1939. gada 17. septembrī attiecībā pret Poliju.

“Es teiktu, ka Krievija izmanto mūsdienu mediju iespējas, sociālos tīklus, lai attīstītu doktrīnu, kas radusies vēl Padomju Savienībā,” uzsvēra Dinere.

Viņa piebilda, ka atšķirībā no Vācijas, kura nemēģina manipulēt ar vēsturi,

Krievija, nespējot samierināties ar agresora lomu, visu laiku cenšas uzvelt vainu citiem.

Dinere pieļāva, ka daļēji šīs bailes atzīt savu nodarījumu varētu būt saistītas ar finansiāliem apsvērumiem. Pastāv bažas, ka atzīstot vainu par 1939. gada notikumiem, piemēram, mūsdienu Polijas, Ukrainas un Baltkrievijas pilsoņi varētu pieprasīt Krievijai kompensāciju.

Kaut Eiropā neviens, izņemot atsevišķus radikāļus, nerunā par robežu pārskatīšanu, Krievijā tomēr pastāv bailes arī no tā.

Ekspertes ieskatā, Krievijas politiku, iespējams, nosaka vēl viens apsvērums – veselas paaudzes ir uzaugušas ar mītu par “Lielo uzvaru”, tādēļ jebkas, kas liek apšaubīt šo uzvaru un PSRS “dižās atbrīvotājas” lomu, tiek noliegts.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

SD
Sandra Dieziņa
Laukos
Medus raža Latvijā šogad būs zemāka nekā iepriekšējos gados. Vai būtiski celsies medus cena?
6 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Pasaulē
VIDEO. “Svetlanai nebija izvēles, Baltkrievijas varasiestādes viņu izveda no valsts.” Atklāj, kas noticis ar Tihanovsku 1
9 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
VIDEO. “Šļūcot, ātrums bija liels un baisas sajūtas.” Jauniete “Līvu akvaparkā” salauž kāju 1
4 stundas
LA
LA.LV
Dabā
VIDEO. Latvijas piekrastē izskalotas medūzas. Toms Bricis skaidro, vai tās ir bīstamas
6 stundas
IS
Ilmārs Stūriška
Sports
Sporta karaliene šobrīd pārdzīvo ne tos vieglākos laikus. Mūze pastāsta, cik par uzvaru varēja nopelnīt pirms pandēmijas
9 stundas