Politiķi diskutē: Vai Rīgas pilsētvide un tās infrastruktūra ir pieejama jauniešiem? 1
Rīgā dzīvo trešdaļa visas Latvijas jauniešu. Viņu veselība mazkustīgā dzīvesveida dēļ pasliktinās, bet pieaug vēlme braukt prom no Latvijas. Ko darīt, kā uzlabot infrastruktūru, lai saglabātu un noturētu jauniešu īpatsvaru galvaspilsētā – par to TV24 raidījumā “Rīga gatava?” šonedēļ spriež Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks (NA), Rīgas domes deputāts, biedrības “Stop Drugs” valdes priekšsēdētājs Sandris Bergmanis (S), partijas “Latvijas Attīstībai” valdes loceklis Edgars Jaunups, partijas “Gods kalpot Rīgai” biedrs, FIFA kategorijas futbola tiesnesis Andris Treimanis un “Ghetto Games” izveidotājs Raimonds Elbakjans. Skaties diskusiju TV24 ēterā šovakar pl. 21:03!
Lai gan jauniešiem ir daudz iespēju, kā Rīgā aktīvi pavadīt brīvo laiku, Andris Treimanis raidījuma sākumā atzīst, ka statistika diemžēl ir bēdīga – jauniešu veselība krasi pasliktinās, tāpēc, lai jauno paaudzi vairāk pievērstu aktīvam dzīvesveidam, ir jāuzlabo infrastruktūra. Savukārt Edgars Jaunups ir pārliecināts, ka valstij ir jādomā, kā noturēt jauniešus Latvijā, jo daudziem ir vēlme braukt prom no valsts.
Edvards Ratnieks no teorijas pāriet pie praktiskām lietām un stāsta, ka Rīgā jau ir izveidoti vairāki sporta laukumi pie mācību iestādēm un ir plānots darbu turpināt. Arī viņš atsaucas uz statistiku – 84% jauniešu ir apmierināti ar Rīgu kā vietu, kur dzīvot, mācīties un pavadīt brīvo laiku, bet atlikušie 16 % nav apmierināti un galvenais iemesls – nav kur pavadīt brīvo laiku.
“Ko mēs šobrīd ieliksim jauniešos, tāda būs mūsu valsts nākotni,” turpina Sandris Bergmanis. “Protams, mēs varam runāt par infrastruktūru, bet ir jāzina, kas jauniešiem vajadzīgs.” Viņš uzsver, ka ir ļoti svarīgi uzlabot jauniešu fizisko sagatavotību, jo, piemēram, 50% jauniešu nevar nokārtot iestājpārbaudījumus Nacionālajā Aizsardzības akadēmijā savas veselības dēļ.
“Viņi sēž internetā, un tā ir liela sērga tagad. Jāveido viens liels jauniešu centrs, jo viņi ir pamesti novārtā.” Edgars Jaunups, klausoties runātājos, iesaka aizmirst vecos laikus “kad mēs augām, tad gan tā nebija…”, jo mūsdienās jauniešiem ir ļoti daudz dažādu brīvā laika pavadīšanas veidu, kuri cits ar citu konkurē un fiziskās aktivitātes vairs nav topā.
“Aizmirstam par to, kas bija pirms 30 gadiem!” tā Jaunups un norāda, ka, pēc viņa domām, liela problēma ir bērnu nometnes pēc skolas beigām, jo piedāvājums ir mazs un pieteikties tām ir tikpat kā neiespējami. Andris Treimanis piebilst, ka budžetā nav līdzekļu, lai uzturētu daudzas jaunizveidotas vietas, sporta zāles un rezultātā tās nonāk līdz avārijas stāvoklim.
Raimonds Elbakjans, atceroties savus skolas gadus, nosaka, ka mazgāt klasē grīdu, durvis, solus – tas bija normāli un ka mūsdienās sistēma tik ļoti cenšas jaunieti saudzēt, ka rezultātā viņš neko prātīgu nemāk darīt. Runātāji norāda uz trūkumiem interešu izglītībā, un Sandris Bergmanis ierosina, ka varētu veidot vienotu Interešu izglītības centru, kurā būtu iespēja apmeklēt dažādus pulciņus, piemēram, dronu vadīšanas pulciņu, kas mūsdienās būtu ļoti aktuāla prasme.
