Emanuels Makrons.
Emanuels Makrons.
Foto: SIPA/ SCANPIX/ LETA

Kāpēc Makrons iebilst pret ES interesēm, atbalstot prokrievisko seperātismu? 0

Autors: Igors ČALENKO, politologs, Analīzes un stratēģijas centra vadītājs (Ukraina)

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
“Mūsu tētis šodien atkal precas…” Bijusī sieva pavēsta, ka komponists Jānis Lūsēns iestūrējis laulības ostā 61
Kokteilis
VIDEO. Latvieši pauž viedokļus par NBA čempiona Kristapa Porziņģa rīcību pēc iegūtā titula
Mājas
Sieru nevar uzglabāt ledusskapī šādā veidā – vērtīgs padoms mājsaimniecēm 6
Lasīt citas ziņas

Kremlim joprojām ir spēcīgi sabiedrotie Rietumos, kas atbalsta separātismu postpadomju valstīs, kuru politika ir pretrunā ar Eiropas Savienības nostāju. Viņu vidū ir arī Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš publiski atbalstījis prokrievisko separātismu Dienvidkaukāzā, tas ir, Karabahā, kuru okupējis Kremlim lojāls grupējums. Turklāt pats Makrons atzīst, ka neviena ES valsts neatbalsta viņa nostāju Dienvidkaukāza jautājumā, vēsta vairāki ārvalstu mediji, kuriem radusies virkne jautājumu par šo nostāju.

27. jūnijā, tiekoties ar armēņu kopienas pārstāvjiem Marseļā, Emanuels Makrons sacīja, ka izdara lielāku spiedienu uz Azerbaidžānas prezidentu Ilhamu Alijevu nekā Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans: “Es esmu vienīgais, kuram ir skaidra nostāja un vēstījums Artsahas jautājumā” (tā prokrieviskie armēņu separātisti sauc savu anklāvu Karabahā).

CITI ŠOBRĪD LASA

Atzīmējot savu apņēmību pret Artsahu, Makrons uzsvēra, ka viņš turpinās savus centienus. Un tieši šajā kontekstā viņš īpaši atzīmēja, ka Francija pirmo reizi nosūtīja savu militāro atašeju uz savu vēstniecību Armēnijā. Prezidents skaidri piebilda: “Mēs darīsim visu, kas ir mūsu spēkos!”

Makrona paziņojums Marseļā, pēc ekspertu domām, ir daiļrunīgs pierādījums viņa aktīvajam atbalstam prokrieviskajam separātismam Karabahā. Francijas prezidents pats arī atzina, ka viņa nostājai nepiekrīt pārējā Eiropa: “Es turpināšu savus centienus, pat ja es esmu gandrīz vienīgais starptautiskajā ģimenē ar šādu programmu.”

Šajā ziņā Makrona politika Dienvidkaukāzā ir pilnīgā pretrunā ar Eiropas Savienības ārpolitiku, kuras mērķis ir nodibināt mieru starp Armēniju un Azerbaidžānu. Ja Francijas nostāja nenāks par labu ne Rietumiem, ne Ukrainai, kurš no šādas Makrona politikas gūs labumu? Pirmkārt, ieguvēji ir Krievija un Irāna.

“Newsweek” analītiskajā ziņojumā teikts, ka, cenšoties nodrošināt sviras pret Baku, Maskava iesaista armēņu separātistus Karabahā, ko pat Armēnijas premjers ir atzinis par Azerbaidžānas suverēno teritoriju.

Maskava kopā ar Teherānu karabahas separātistu anklāvu uzskata par “drošības slēdzi” Azerbaidžānas enerģijas piegādei Eiropas Savienībai, skaidro viena no Izraēlas vadošajām domnīcām “Begin-Sadat Center”.

Turklāt, analizējot daudzus publiskos paziņojumus un analītiskos vērtējumus no vadošajiem medijiem, var secināt, ka Dienvidkaukāzā tika izveidota alianse starp Franciju, Irānu un Krieviju, kas apvienoja spēkus pret Azerbaidžānu un Izraēlu Kaukāzā.

Maijā “The Wall Street Journal” atzīmēja, ka prezidenta Makrona politika Dienvidkaukāzā atbilst Maskavas un Teherānas reģionālajām interesēm, kā arī ir pretrunā ar Vašingtonas un Briseles centieniem panākt miermīlīgu vienošanos starp Erevānu un Baku.
“Parīze ir ieņēmusi nostāju, kas kopumā stiprina Krievijas un Irānas spēli Dienvidkaukāzā,” teikts rakstā šajā amerikāņu publikācijā.

Makrona atbalsts armēņu separātismam rada bažas arī Ukrainā, kuras iedzīvotāji cieš no Krievijas un tās sabiedroto, piemēram, Irānas, militārās agresijas. “Pateicoties partnerībai ar Azerbaidžānu, ES izdodas atteikties no Krievijas energoresursiem,” maijā norādīja viena no Ukrainas lielākajām publikācijām Cenzors.

Reklāma
Reklāma

Prezidents Makrons ir kļuvis par radikālo elementu ķīlnieku armēņu diasporā, lai gan Francijā tiem ir maza vēlēšanu ietekme. Visu armēņu izcelsmes Francijas pilsoņu skaits, kuriem ir tiesības balsot, ir aptuveni 600 000. Tas ir tikai 1% no kopējā vēlētāju skaita.

Neskatoties uz to, vienas no galvenajām Eiropas lielvarām prezidents seko armēņu radikāļu piemēram. “Azerbaidžāna nav agresors šajā konfliktā, bet ir kļuvusi par projekta “Lielā Armēnija” arhitektu upuri, kura īstenošana tika veikta ar Maskavas palīdzību. Tagad, pēc Otrā Karabahas kara rezultātiem, Azerbaidžāna atjauno savas suverēnās teritorijas. Un tas izraisa izmisīgu reakciju no daudzmiljonu armēņu diasporas un atsevišķiem Francijas politiķiem, kas nonākuši tās ietekmē,” lasāms analītiskajā ziņojumā, ko publicējis Ukrainas televīzijas kanāls “Channel 5”.

Uzreiz pēc Eiropas samita Kišiņevā 1. jūnijā Makrons, kā vēsta Armēnijas mediji, piezvanīja Armēņu organizāciju koordinācijas padomes līdzpriekšsēdētājam Francijā Muradam Papazjanam ar sūdzību ES amatpersonām un sacīja viņam: “Tikai mani interesē Artsahas nākotne, un citi sarunu procesa dalībnieki (tostarp Vācijas kanclers Šolcs un Eiropadomes vadītājs Mišels) uzskata Artsahu par neatņemamu Azerbaidžānas sastāvdaļu.”

Uz šī fona Centrāleiropas un Amerikas mediji vienbalsīgi atzīmē Makrona destruktīvo lomu Dienvidkaukāzā.

EuToday Londonas izdevums paskaidro, ka “Francijai, tāpat kā Krievijai, nav izdevīgi atrisināt Armēnijas un Azerbaidžānas konfliktu. Tas viņiem kalpo par ieganstu, lai saglabātu un palielinātu savu ietekmi Dienvidkaukāzā.”

Var secināt, ka Francijas un Krievijas līderi veicina konflikta eskalāciju Kaukāzā, maskējot savu rīcību ar starpniecības retoriku.
Situāciju ap Dienvidkaukāzu aktīvi atspoguļo Ukrainas prese. Spriežot pēc analītiskiem aprēķiniem, Kremlis diktē Francijas ārpolitiku. Iespējams, tāpēc, ka ietekmīgie spēki Francijā nav ieinteresēti Ukrainas uzvarā un pārceļ savu fokusu no Putina diktatora uz Azerbaidžānu, kas ukrainai piegādā bezmaksas degvielu.

“Atbalstot Armēniju, Francijas politiķi cenšas novirzīt pasaules politisko fokusu no kara Ukrainā uz Dienvidkaukāzu,” ziņo RBC Ukraina.

Ukrainas telegrāfs skaidro, ka “Makrona politika Dienvidkaukāzā ir Putina interesēs un abi kavē Vašingtonas centienus panākt mieru starp Armēniju un Azerbaidžānu”.

Makrona pieminētajai politikai ir vēl viens iespējamais iemesls: Francija nav ieinteresēta Ukrainas uzvarā, tāpēc tā regulāri sazinās ar Kremli “dziļas godbijības” režīmā. Francijas iedzīvotāju enerģētiskā un ekonomiskā atkarība no Krievijas liek viņiem spēlēt līdzās agresijai pret Ukrainu, vienlaikus saindējot Azerbaidžānu, lai izpatiktu Putinam.

Izmantotie avoti:

VIDEO O pensionară din stânga Nistrului a zăcut o zi fără apă și mâncare. Femeii i-au refuzat picioarele


https://www.stiripesurse.ro/de-ce-macron-se-opune-intereselor-ue-in-sprijinul-separatismului-pro-rus_2976928.html
https://www.portalanalitika.me/clanak/zasto-je-makron-protiv-interesa-eu-i-podrzava-ruski-separatizam

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.