Foto: Shutterstock

Praktiski ikvienu nozari ir skārusi pandēmija, bet 2021. gads meža nozarē ir bijis kā amerikāņu kalniņi 0

Aigars Roga, žurnāls “Baltijas Koks”

Krievijas politiķi vēršas pret Putinu: “Ja nepārtrauks militāro operāciju, bāreņu būs vēl vairāk”
Mūžībā devies bijušais LNT žurnālists Ivo Goldmanis
Par ko 80 minūšu telefona sarunā šodien runāja Makrons, Šolcs un Putins?
Lasīt citas ziņas

Pēc pēdējām skujkoku zāģmateriālu ražotāju prognozēm, var secināt, ka 2021. gads Eiropā un citviet pasaulē bijis ar rekordaugstu pieaugumu. Tika sasniegti jauni ražošanas rekordi, cenu kāpums pārsteidza lielāko daļu patērētāju, un brīžam radās vienkāršs jautājums: kas notiek?

Nedaudz mierina prognozes, ka 2022. gads būs mērenāks un cenu dinamikas izmaiņas vairs nebūs tik krasas, bet pieprasījums saglabāsies augsts. Tomēr kokmateriālu tirgus ir nākamo izaicinājumu priekšā – kā virzīsies un attīstīsies ES vides politikas uzdevumu realizācija, kas varētu ietekmēt izejmateriālu pieejamību, un lielākais jautājums: kas notiks ar Eiropas skujkoku apaļkoksnes tirgu pēc 2022. gada 1. janvāra? Vai Krievijas plānotais apaļkoksnes eksporta aizliegums patiešām stāsies spēkā, un kā tas ietekmēs globālo tirgu?

CITI ŠOBRĪD LASA

Atbildes uz šiem jautājumiem, visticamāk, jau tiks rastas īsi pēc jaunā gada. Šobrīd atskatīsimies uz rudenī notikušo Eiropas Koksnes produktu tirgotāju asociācijas (ETTF) un Eiropas kokzāģētavu asociācijas (EOS) konferenci, kur katra dalībvalsts iesniedza īsus pārskatus par to, kā tai ir veicies gada laikā.

Austrija

Kokapstrādes nozarē Austrijā šobrīd strādā aptuveni 1000 uzņēmumu, kas nodarbina nepilnus sešus tūkstošus darbinieku. 40 lielākās zāģētavas izmanto 90% no kopējiem pieejamiem resursiem.

Pagājušajā gadā Austrijas kokzāģētavas turpināja savu veiksmes stāstu, jo ražošanas apjomi palielinājās ceturto gadu pēc kārtas un pirmo reizi kopš 2007. gada tika saražoti 10 miljoni m3 zāģmateriālu. Eksporta rādītāji 2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pieauga par 8,6%.

Viens no iemesliem šādiem rādītājiem ir  plašie meža bojājumi pagājušajā vasarā, kas ietekmēja daudzas Centrāleiropas valstis. Tas radīja papildu spiedienu uz Austrijas kokapstrādes uzņēmumiem, bet to bija iespējams pavērst pozitīvā virzienā, un tika iegūti jauni tirdzniecības galamērķi visā pasaulē.

Aptuveni 60% jeb 5,9 miljoni m3 saražoto zāģmateriālu tika eksportēti. Eksporta vērtība bija aptuveni 1,4 miljardus eiro. Galvenais noieta tirgus austriešiem joprojām ir Itālija, kur nonāk 45% no saražotajiem materiāliem. Būtiski pieauga eksports uz Vāciju ( par 7,4%).

2021. gadā, kā jau daudzviet, palielinājās bojātās koksnes izstrāde. Austrijā no kopējās mežizstrādes vairāk nekā 50% ir bojāta koksne. Pēc ilgāka laika ir kritušās arī apaļkoksnes cenas, kas iepriekšējos gados bija virs vidējā globālā cenu līmeņa.

Šā gada pirmajos piecos mēnešos skujkoku zāģmateriālu eksports ir pieaudzis par 7% salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri–maiju. Šobrīd nozares pārstāvji diskutē par koksnes pieejamību tuvākajos gados, jo bojātās koksnes apjomi kādā brīdī apsīks un ražotājiem jābūt gatavam scenārijam, kā turpināt strādāt.

Kanāda

Kanādas meža nozares perspektīvas ir stabilas, pateicoties stabilai vakcinācijas īstenošanas programmai, spēcīgam fiskālajam atbalstam, strauji augošam būvniecības sektoram, augstām tirgus cenām un spēcīgai ekonomiskajai izaugsmei ASV tirgū. 2021. gadā Kanādas IKP sasniegs 6,2%, bet jau šogad tiek prognozēts kritums līdz 3,2%.

Straujā izaugsme daļēji ir skaidrojama ar būvniecības tirgus intensīvo attīstību. Pēc ekspretu domām, atslābums nozarē būs novērojams diezgan strauji, kas ir skaidrojams ar stingrākiem kreditēšanas noteikumiem, patērētāju piesardzību un ienākumu zemo pieaugumu.

Būvniecības aktivitāšu būtisks kritums netiekot prognozēts vēl turpmākos gadus. Mājokļu renovācijas aktivitāšu augstākais punkts bija 2020. gada nogalē un 2021. gada sākumā, kad Covid-19 izraisīto ierobežojumu dēļ iedzīvotāji līdzekļus atvēlēja dažādiem labiekārtošanas pasākumiem.

Rezultātā atvēlētā summa sasniedza rekordaugstu līmeni – 58,5 miljardus Kanādas dolāru (nedaudz vairāk nekā 40 miljardi eiro). Iepriekšējos gados vidēji tērēts 52,1 miljards Kanādas dolāru (35,8 miljardi eiro). Prognozē, ka šie rādītāji tuvākajos gados samazināsies, jo netiks vairs noteikti tik stingri Covid-19 ierobežojumi.

Galvenais Kanādas zāģmateriālu ražošanas virzītājspēks ir nevis vietējā tirgus patēriņš, bet gan eksports, īpaši ASV un Ķīnas tirgus.

Dānija

Lai gan ir pandēmija, Dānijas kokrūpniecības ekonomiskie rādītāji bija pozitīvi. Nozares apgrozījums sasniedza augstākos rādītājus salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Iemesls labajiem rezultātiem bija stabilās būvmateriālu cenas un sabiedrības doma par atjaunojamo resursu plašāku izmantošanu, kas ir galvenais iemesls plašākai kokmateriālu izmantošanai būvniecībā.

Dānija jau vairākus gadus politiskā līmenī strādā, lai efektīvāk un dabai draudzīgāk apsaimniekotu savus mežus. Valdība 2020. gadā pieņēma plānus, kā uzlabot bioloģisko daudzveidību 75 tūkstošos hektāru meža, kas veido 10% no kopējās mežu platības. Ja izvirzītie mērķi tiks realizēti, tiek prognozēts, ka par 15–20% samazināsies lapkoku pārstrāde un par 10–15% skujkoku pārstrāde.

Dānijas meža nozares pārstāvji jau vairākas reizes ir piedāvājuši iespējamos variantus, kā ar citām metodēm panākt biodaudzveidības pieaugumu, tomēr rezultāti līdz šim bijuši neveiksmīgi. Tādēļ tiek paredzēts, ka vietējiem pārstrādātājiem jau laikus jārēķinās ar vietējās koksnes pieejamības problēmām.

Raugoties uz statistikas rādītājiem, 2021. gadā zāģmateriālu ražošana palielinājusies līdz 380 tūkstošiem m3 no 360 tūkstošiem m3 2020. gadā. Tāpat ir auguši zāģmateriālu un neapstrādātas  apaļkoksnes importa rādītāji. Augošais būvniecības tirgus turpmākajos gados spiedienu uz nozari varētu tikai palielināt, kā dēļ vai nu tiks mainīta valsts kopējā politika mežsaimniecības jautājumos, vai ir sagaidāms cenu kāpums kokmateriāliem.

Foto: Shutterstock

Somija

Somijas ekonomika turpināja atveseļošanās procesu 2020. un 2021. gadā. Nodarbinātības līmenis ir būtiski audzis, un darbaspēka problēma novērojama tikai atsevišķās nozarēs.

Pieprasījuma pieaugums ražošanas nozarēs ir veicinājis investīciju piesaisti. Savukārt valsts sektors saskaras ar vairākām fiskālajām un strukturālajām problēmām. 2021. gada 2. ceturksnī ekonomika atgriezās jau izaugsmes līmenī, ko galvenokārt noteica privātais sektors.

Ceturkšņa beigās tika sasniegti augstākie ekonomikas aktivitātes rādītāji pēdējo triju gadu laikā. Dinamika nedaudz samazinājās 3. ceturksnī, jo palielinājās ar Covid-19 saslimušo skaits, tādēļ tika noteikti dažādi ierobežojumi. Tas palielināja brīvo darbavietu skaitu, kā arī pieauga pieprasījums pēc kvalificēta darbaspēka.

2021. gadā izaugsmes prognoze tiek vērtēta 2,8–3,5% robežās, tā turpināsies nākamajā gadā līdz 3%. Neraugoties uz pozitīvajiem rezultātiem un prognozēm, ekonomiku sašūpina valsts budžeta deficīts, kas 2020. gadā pieauga līdz 5,4%. Palielinoties nodokļu ieņēmumiem un pieaugot nodarbinātībai, tiek prognozēts, ka 2021. gadā deficīts būs 3,5% no IKP. Savukārt 2022. gada budžets uzrādīs 6,7 miljardu eiro deficītu, kas varētu radīt tālejošākas problēmas ekonomikas kopējai izaugsmei.

Pieprasījums pēc skujkoku zāģmateriāliem 2021. gadā bija augsts. Tirgu virzīja projekti DIY jeb Dari pats, renovācijas un būvniecības tirgus kopumā. Galvenais cēlonis ir Covid-19, kā rezultātā cilvēki vairāk pievērsās mājokļu labiekārtošanas un renovācijas pasākumiem.

Tomēr koksnes produktu piedāvājums bija limitēts, tāpat kā citās Eiropas valstīs. Ietekme uz zāģmateriālu tirgu ir bijusi bezprecedenta, sākot no būtiskiem kritumiem un iztrūkumiem līdz straujam cenu kāpumam. Visticamāk, šāds disbalanss saglabāsies arī 2022. gadā.

Somijas galvenie eksporta tirgi 2021. gadā būtiski mainījās. Pēdējos gados vadošie zāģmateriālu galamērķi bija Ēģipte, Japāna un Ķīna. Līdz 2020. gadam Apvienotā Karaliste dubultoja savus apjomus (līdz 580 tūkstošiem m3) un ieņēma galvenā galamērķa statusu. Otrajā vietā ierindojās Ēģipte (488 tūkstoši m3, -19%) un Ķīna ( 360 tūkstoši m3, -38%).

Zāģmateriālu un ēvelētās produkcijas eksporta rādītāji pieauga līdz 4,6 miljoniem m3, kas ir par 20% vairāk nekā 2020. gada pirmajā pusē.

Loģistika saskārās ar vairākiem jauniem izaicinājumiem, kas saistīti ar pandēmijas radītajiem ierobežojumiem, arī negadījums Suecas kanālā uz vairākām nedēļām būtiski izmainīja pārvadājumu grafikus. Kopējā situācija sadārdzināja sūtījumu izmaksas uz Āzijas reģionu.

Francija

Francijas kokapstrādes nozare ar straujiem pavērsieniem un pārsteigumiem sadzīvo kopš 2020. gada. Ierobežojumi, ražošanas apturēšana, loģistikas problēmas un citi nozari bremzējušie notikumi ir krietni sašūpojuši kokapstrādi kopumā. Būvniecības nozare un daži lielie tirdzniecības zīmoli apturēja attīstības projektus, kas situāciju vēl vairāk saasināja.

Lai aizsargātu iekšējo tirgu, tika pārtraukti vairāki sadarbības līgumi ar eksporta tirgiem, kā dēļ bija iespējams novirzīt gatavo zāģmateriālu produkciju vietējā tirgū.

Skujkoku zāģmateriālu imports 2020. gada pirmajā pusē iezīmējās ar būtisku kritumu – 14%, bet jau nākamajā periodā tika sasniegts pieaugums par 11%. Kopumā gads tika pabeigts ar negatīvu rādītāju -2%, importa rādītājiem sasniedzot 2,7 miljonus m3.

Raugoties uz 2021. gada pirmo daļu, importa rādītāji ir pieauguši par 14% – līdz 1,62 miljoniem m3. Tas ir salīdzinājumā ar 2019. gadu, jo Francijas meža nozares pārstāvji uzskata, ka ņemt par pamatu 2020. gada rādītājus nav pareizi, tāpēc ka strikto ierobežojumu dēļ var rasties nepareiza stataistikas interpretācija.

Vācija

Lai gan pandēmijas dēļ noteikti ierobežojumi, pieprasījums pēc zāģmateriāliem bija pietiekami augstā līmenī. Renovācija, dažādi mājokļu uzlabošanas darbi un citi projekti pieprasījumu nodrošināja ilgtermiņā. Arī noliktavu uzkrājumi pie ražotājiem un izplatītājiem tika veidoti cikliski, lai varētu reāģēt uz cenu pieaugumu, kādēļ varēja novērot piegāžu problēmas.

Kokzāģētavas uz lielo pieprasījumu reaģēja pietiekami ātri un spēja ātri risināt ražošanas jaudu palielināšanas pasākumus. 2021. gada pirmajā pusē skujkoku zāģmateriālu ražošanas apjomi pieauga par 15% – līdz 14 miljoniem m3. Ņemot vērā importa pieaugumu, gada pirmajos divos ceturkšņos Vācijas iekšzemes tirgū bija pieejami par diviem miljoniem m3 vairāk skujkoku zāģmateriālu nekā iepriekšējā gadā.

Pēdējos gados Vācijas kokzāģētavas ir spējušas ievērojami kāpināt eksporta apjomus uz tāliem galamērķiem, tādiem kā ASV un Ķīna, tādējādi atbrīvojoties no liela daudzuma mizgraužu bojātās koksnes. 2021. gada otrajā pusē skujkoku zāģmateriālu tirgū sākās konsolidācijas process. Cenu līmenis ASV ir nokrities zem iepriekšējā gada līmeņa. Eksporta rādītāji 2020. gadā pieauga par 8,4% – līdz 10,1 miljonam m3. Galvenie galamērķi bija ASV, Austrija un Nīderlande. 2021. gada pirmajā pusē eksporta rādītāji turpināja augt, pirmajā pusgadā sasniedzot 5,57 miljonus m3, kas ir par 13,9% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā laika periodā.

Saistībā ar koksnes pieejamību joprojām ir jūtamas sekas astoņzobu mizgrauža radītajiem postījumiem, un sekas ir atstājis arī sausums. Kopējie mežizstrādes apjomi 2020. gadā bija 80,4 miljoni m3, no tiem 60,1 miljons m3 bija bojātā koksne. 94% no kopējā ciršanas apjoma veidoja skujkoki.

Daļu koksnes pārstrādāja, bet tika eksportēta arī skujkoku apaļkoksne. Kopumā 2020. gadā citos ārvalstu tirgos nonāca 9,6 miljoni m3 skujkoku baļķu – par 75,4% jeb 4,15 miljoniem m3 vairāk nekā 2019. gadā. No tiem, 5,9 miljoni m3 nonāca Ķīnā.

Mēbeļu nozare 2021. gada pirmajā pusē apgrozīja 8,4 miljardus eiro, kas ir par 4,3% vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā laika periodā. 2020. gadā nozares kopējais pārdošanas apjoms sasniedza 19 miljardus eiro jeb +1,5% salīdzinājumā ar 2019. gadu. Jāatzīmē, ka 2020. gadā bija periodi, kad tirdzniecība bija ierobežota. 2021. gada pirmajā pusē mēbeļu eksporta rādītāji ir pieauguši par 10,6%.

Norvēģija

Norvēģijas ekonomika, līdzīgi kā citās valstīs, saskārās ar dažādām pārmaiņām un stagnāciju ierobežojumu un nozaru traucētās darbības dēļ. Jau 2020. gada rudenī atsevišķas nozares uzrādīja atveseļošanās pazīmes, kas mazināja kopējo ekonomikas lejupslīdes tempu. Jaunākās prognozes liecina, ka 2021. gada IKP būs ar 2,8% pieaugumu, kas turpināsies arī nākamajā gadā.

Covid-19 uzliesmojums radīja nenoteiktību būvniecības un mājokļu tirgū. Jauno mājokļu pārdošanas rādītāji nedaudz samazinājās, bet šobrīd jau ir atgriezušies normālā līmenī. Būvniecības nozare kopumā darbojās produktīvi, neraugoties uz pandēmiju. Dažādi valdības fiskālās politikas pasākumi stimulēja publiskos iepirkumus, kas nāca par labu būvniecības stabilitātes atgūšanai.

Ceļošanas ierobežojumu dēļ cilvēki atvēlēja brīvos līdzekļus savu mājokļu renovācijai, kas palielināja pieprasījumu pēc koksnes izstrādājumiem. Mājokļu cenas laika periodā no 2020. gada 1. ceturkšņa līdz 2021. gada 1.ceturksnim pieauga par 10,9%. Vasaras un rudens periodā jau bija novērojama neliela cenu samazināšanās, kas nozīmē, ka gaidāma cenu stabilizācija un atgriešanās iepriekšējā līmenī.

Raugoties uz kokapstrādes nozari, norvēģiem ir izdevies saglabāt stabilitāti un nodrošināt arī ciklisku izaugsmi. Tirgū ir novērojams lielāks pieprasījums, nekā ir piedāvājums.

Zviedrija

Zviedrijas kokzāģētavas stabilu attīstību ir turpinājušas arī 2021. gadā. Pieprasījums ir bijis ar pieaugošu tendenci, kas radījis spiedienu uz ražotājiem, piegādātājiem, kā arī zāģmateriālu krājumiem.

Kopumā raugoties, 2021. gadā ražošanas tempi ir saglabājušies rekordaugstā līmenī. Tempi nedaudz sabremzējās gada sākumā, kad lielā aukstuma un sniega dēļ bija ierobežota ražošana. Tuvojoties vasarai, ražošanas apjomi palielinājās un tika sasniegti jauni rekordi.

2021. gada pirmajos septiņos mēnešos ražošanas apjomi bija par 7% augstāki nekā 2020. gadā un par 3% lielāki nekā 2019. gadā.

Šobrīd tiek prognozēts, ka gada kopējais saražotais apjoms varētu veidot pat 18,9 miljonus m3 vai pat 19 miljonus m3 gatavās produkcijas. Šogad tika sasniegti arī pēdējo 20 gadu laikā zemākie krājumu līmeņi, un tas ietekmēja arī eksporta izaugsmes rādītājus.

Pandēmijas sākumā eksports palielinājās uz Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstīm, kā arī uz Austrumāziju, jo daudzos Eiropas tirgos bija stingri ierobežojumi. Tiem kļūstot brīvākiem, zāģmateriālu piegādes vairāk novirzījās uz Eiropas tirgiem, jo īpaši uz Apvienoto Karalisti, kur pieprasījums ir būtiski audzis. Vieni no svarīgākajiem eksporta tirgiem bija Nīderlande, Dānija un Vācija.

Lielais cenu kāpums ASV izraisīja strauju pieprasījuma kāpumu, bet tāpat uz kopējā fona tie bija tikai 5% no kopējās statistikas. Skujkoku zāģmateriālu cenām šķietami bijusi nebeidzama pieauguma tendence, un kopš 2020. gada vidus cenas ir gandrīz dubultojušās. 2021. gada pavasarī un vasarā cenas nepārtraukti pieauga par 10–15% mēnesī.

Zviedrijas kokzāģētavas strādā ar pilnu jaudu, un šobrīd nekas neliecina, ka tas mainītos. Neraugoties uz dažādiem centieniem, pieprasījumu joprojām nav iespējams apmierināt. Mizgrauža izplatība un tā radītie postījumi Zviedrijā nav tik lieli kā Centrāleiropā, tomēr tas joprojām traucē efektīvai mežizstrādei un loģistikai.

Amerikas Savienotās Valstis

Tika gaidīts, ka ASV tirgus 2021. gadā sasniegs spēcīgu ekonomisko izaugsmi. Tomēr, tuvojoties gada nogalei, prognozes par to neliecina. Tikuši pieņemti dažādi ekonomiku bremzējoši politiskie lēmumi, problēmas turpina vajāt loģistikas nozari, un Covid-19 izplatības palielināšanās dēļ tiek diskutēts par jaunu ierobežojumu ieviešanu.

Situāciju tikai pasliktina augošā inflācija, un tiek prognozēts, ka tā 2021. gadā sasniegs 4,2%, bet 2022. gadā – 3,8%. Par ekonomikas atkopšanos no pandēmijas radītajām sekām liecina arī bezdarba samazināšanās, kas 2021. gada nogalē varētu sasniegt iepriekšējo gadu rādītājus.

Raugoties uz būvniecības tirgu, tas atrodas izaugsmes starta pozīcijās, ko izraisījušas zemās hipotēku likmes, spēcīgs ienākumu pieaugums, novecojušais dzīvojamais fonds un labvēlīga demogrāfiskā tendence.

Zāģmateriālu cenas 2021. gada otrajā pusē ir sākušas stabilizēties. Vasaras periodā tās sasniedza jaunus rekordus, bet pēc pieprasījuma neliela krituma tirgotāji ir sākuši uzkrājumu pārdošanu, lai sagatavotos ziemas periodam. Tās varētu nedaudz pieaugt, kad noliktavās ienāks no jauna saražotā produkcija, bet tas nenotiks ilgstoši.

Būtisks faktors, kas varētu ietekmēt cenu pieaugumu nākotnē, ir nodevu likmes kāpums no 9% līdz 18% visiem koksnes sūtījumiem, kas tiek saņemti no Kanādas. Ekspertu prognozes gan liecina, ka šādos apstākļos daļa importētāju sāks meklēt alternatīvus resursu avotus.

*Itālijas statistika nav objektīva ** Prognozes no Apvienotās Karalistes par 2022. gadu nebija pieejamas

https://ettf.info

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
FOTO. Latvijā vēl retums – saimniecība, kur top produkti no aitu piena
Līdz rudenim Rīgas ostā plāno ienākt vairāk nekā simts kruīza kuģu ar teju 100 000 tūristu
Kādi ir jaunie zemnieki? Svarīgi ir turēt savu zemi ciet
Bioloģisko pienu vēl nenovērtē! Viens no lielākajiem iepirkuma kritumiem pēdējo gadu laikā
Krievijas politiķi vēršas pret Putinu: “Ja nepārtrauks militāro operāciju, bāreņu būs vēl vairāk”
Mūžībā devies bijušais LNT žurnālists Ivo Goldmanis
Par ko 80 minūšu telefona sarunā šodien runāja Makrons, Šolcs un Putins?
VIDEO. Āgenskalnā pie atkritumu konteineriem klaiņo milzīga izmēra grauzējs
“Cīnīsies līdz pēdējam.” Rajevs atklāj, ka daļa ukraiņu karavīru tomēr nav padevusies gūstā un palikusi “Azovstaļ”
Lasīt citas ziņas
Vai pašreizējā ģeopolitiskā situācija ir likusi veikt pasākumus ražošanas izmaksu mazināšanai?
Augu slimības un kaitēkļi, kas uzbrūk maijā: kā ar tiem cīnīties?
Kuri pērn bija lielākie miežu audzētāji?
Latvijas mežos dominē skandināvi
Augu aizsardzība zaļuma un ražīguma krustugunīs
Kviešu cenai rekordaugsts līmenis
Krievijas politiķi vēršas pret Putinu: “Ja nepārtrauks militāro operāciju, bāreņu būs vēl vairāk”
“Nevis pirkt griķus par pieciem eiro, bet putraimus par 69 centiem?” Pārtikas cenas šogad turpinās augt
Ivars Auziņš par Kariņu: Viņš mēģina būt viens no mums
FOTO. Pašmāju slavenības ierodas uz Maestro Raimonda Paula koncertu “Dzintaros”
FOTO. Cilvēki joko par karu Ukrainā – par ko sapņo Ukraina bet par ko Krievija? Apskaties!
“Ja jūs kādu nogalināt, dabūjat piemaksu” – kāds ir atalgojums militārajos grupējumos?
Ukraina veidos mūsdienīgu bumbu patvertņu sistēmu
Arī svētdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus
Krievija apsūdz ASV pērtiķu baku radīšanā laboratorijās Nigērijā
Aptauja: Iedzīvotāju satraukums par Covid-19 izplatību zemākais pēdējo divu gadu laikā
Planētas noslēpumi: Globālā sasilšana nav atcelta! Mitrie tropi virzās uz poliem
FOTO. Latvijā vēl retums – saimniecība, kur top produkti no aitu piena
Planētas noslēpumi: Radīts neievainojams materiāls – nevar ne sagriezt, ne caururbt
Planētas noslēpumi: Starptautiska pētnieku grupa nākusi klajā ar jaunu diagnozi Staļinam
Vai dzīvesvietu drīkst deklarēt jebkur – arī vasarnīcā?
Lasītāja: Agrāk īpašuma nodoklis bija 0,2–0,5%, bet šogad 1,5% – trīs reizes dārgāk. Kāds tam pamatojums?
Planētas noslēpumi: Teju vai neticami! Kā izskatās pasaules diženākie baseini
FOTO. Pašmāju slavenības ierodas uz Maestro Raimonda Paula koncertu “Dzintaros”
23:53
Lietuvā jau izdevies savākt Ukrainai paredzētā “Bayraktar” iegādei vajadzīgos piecus miljonus eiro
23:32
Planētas noslēpumi: Starptautiska pētnieku grupa nākusi klajā ar jaunu diagnozi Staļinam
22:40