“Priecāsimies par šo garlaicību, kamēr tā turpinās!” Inflācijas kopaina kļūst arvien labvēlīgāka patērētājam 2
Autors – Pēteris Strautiņš, “Luminor” galvenais ekonomists.
Patēriņu cenām un to virzošajiem faktoriem šogad ir pievērsta īpaši pastiprināta uzmanība. Valsts cenšas ietekmēt mazumtirgotāju cenu politiku, dažu pēdējo mēnešu laikā daudz runā arī par to, kā veidojas Rīgas siltuma tarifi.
Tikmēr paši patēriņa cenu dati laikā kopš maija ir garlaicības kalngals, izmaiņas ir divu procenta desmitdaļu robežās nulles abās pusēs. Tā kā 2024. gada augustā bija diezgan stipra sezonālā deflācija (-0,5%), šogad šajā mēnesī gada inflācija sasniedza 4,1% atzīmi. Tā nav mainījusies arī jaunākajos – septembra datos.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi cenas auga par 0,2%, kas ir nedaudz mazāk nekā tipiski rudens pirmajā mēnesī. Ļoti tuvu četriem procentiem tā paliks līdz nākamajam gadam. Spēcīgas cenu svārstības šī gada izskaņā nav gaidāmas, arī pērn dzīves dārdzības līmenis 4. ceturksnī kopumā virzījās sezonai raksturīgi. AS Rīgas Siltums tarifi oktobrī ir paaugstināti par desmito daļu, bet citur Latvijā tie kopumā pazeminās.
Gada inflācijas skaitļa samazināšanās ir gaidāma nākamā gada janvārī – aprīlī, mēnešos, kas šogad pircējiem bija diezgan nežēlīgi. Nevar droši zināt, kas starplaikā notiks izejvielu tirgos, bet šobrīd kopaina kārtojas patērētājiem labvēlīgi. Naftas tirgū runā par pārprodukcijas risku, pamazām “iešūpojas” ražotāju cenu karš. Pārtikas izejvielu līknes zīmē patērētājiem labvēlīgāko ainu kopš 2023. gada.
Laikā no 2023.gada septembra līdz šī gada jūnijam spēcīgi un gandrīz nepārtraukti auga FAO (Pasaules pārtikas un lauksaimniecības organizācija) piena produktu cenu indekss, savukārt pēdējos trīs mēnešos ir soļi lejup. Vieglāk augšupvērsta šajā laikā ir globālo gaļas cenu tendence, kas vēl nešķiet noslēgusies, toties graudu cenas lejup tiecas lejup jau trīs gadus un arī šim procesam vēl gals nav redzams.
Tāpēc ir priekšnosacījumi tam, lai arī nākamā gada sākumā mēneša inflācijas dati būtu pozitīvi garlaicīgi (laiks rādīs!). Tā kā tad atskaites punkts būs sliktā nozīmē interesants periods (jau minētais šī gada janvāris – aprīlis), varētu teikt, ka inflāciju tajā laikā nobeigs garlaicība. Cerams, vēl viss kaut kas var notikt.
Arī labvēlīgā scenārijā inflācija pilnībā nepazudīs, to nepieļaus algu kāpums, taču tad inflācijas skaitļa pirmais cipars varētu būt emocionāli vieglāk pieņemamais divnieks. Kas vēl svarīgi – ir vismaz priekšnoteikumi tam, lai stabilākas būtu dzīves pamatvajadzību izmaksas.
Tas, ka interesantos laikos dzīvot nav viegli, mūsu tautai ir labi zināms, tāpēc priecāsimies par šo garlaicību, kamēr tā turpinās.
Runājot par detaļām, septembrī cenu relatīvo plakanumu mēneša griezumā noteica degvielas cenu samazināšanās. Tāpēc transporta izmaksas mēneša laikā kritās par 1,5%. Pārtikas cenu kāpums bija šim laikam tipisks 0,1%, arī apģērbu cenas uzvedās sezonāli piedienīgi. Nedaudz lielāks par tipisku bija mājokļu uzturēšanas izmaksu kāpums, neraksturīgi strauji kāpa arī veselības aprūpes izmaksas.
