Eiropas līderi ir vienisprātis 32
Ukraina un Eiropas galvaspilsētas jau iepriekš noteikušas pilnīgu pamieru kā sarunu priekšnosacījumu. Putins preses konferenci, kurā žurnālistiem nācās gaidīt līdz pat septiņām stundām, pameta, neatbildot uz nevienu jautājumu, vēsta The Guardian.
No Baltā nama nebija nekavējošas informācijas par sarunas saturu vai to, vai Tramps izteicis konkrētus solījumus gadījumā, ja Putins noraidītu pamieru.
Tramps un ASV administrācija ir paziņojuši, ka 30 dienu pamiers varētu būt pirmais solis ceļā uz ilgstošu miera līgumu. Ukraina ir paudusi gatavību šādu pamieru īstenot, bet Krievija līdz šim to atteikusies darīt, norādot, ka piekristu tikai tad, ja tiktu pārtrauktas visas Rietumu ieroču piegādes Ukrainai.
Pirmā pazīme, ka Krievija, iespējams, nav atvērta jaunākajam ultimātam, bija bijušā Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva paziņojums X platformā:
“Makrons, Mērcs, Stārmers un Tusks bija ieradušies apspriest mieru Kijivā. Tā vietā viņi izgāž draudus pret Krieviju… Jums liekas, ka tas ir gudri, ja? Sabāziet šos miera plānus sev savos daudzdzimumu dibenos.”
Tā vietā Maskava vienpusēji izsludināja trīs dienu pamieru, sākot ar 8. maiju, ko Kijiva raksturoja kā mēģinājumu izvairīties no Ukrainas dronu uzbrukumiem Krievijas teritorijai laikā, kad Maskavā notiek svinības par godu 80. gadadienai kopš Padomju Savienības uzvaras Otrajā pasaules karā.
Tūkstošiem karavīru maršēja pa Sarkanā laukuma bruģi ikgadējā Uzvaras dienas parādē, kurā piedalījās vairāki pasaules līderi – visievērojamākie bija Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins un Brazīlijas prezidents Luiss Inasiu Lula da Silva. Parādē piedalījās arī Slovākijas premjerministrs Roberts Fico un Serbijas prezidents Aleksandars Vučić, izraisot neapmierinātību citu Eiropas valstu līderu vidū.
Lai arī pamiers bija izsludināts, kaujas gar frontes līnijām ir turpinājušās, kā apgalvo abas puses. Tomēr Krievija lielākoties atturējusies no dronu un raķešu uzbrukumiem Ukrainai.
“Putinam nebija vajadzīgi nosacījumi, kad viņš vēlējās pamieru, lai noturētu parādi. Viņam tie nav vajadzīgi arī tagad. Ukraina ir vairākkārtīgi parādījusi gatavību iesaistīties sarunās, bet Putins atkal un atkal atsakās,” sacīja Stārmers.
Viņš piebilda, ka Putins ir izdarījis nepareizos secinājumus no Otrā pasaules kara:
“Mēs saprotam vēstures mācības – tās, kuras jums pateiks jebkurš veterāns no Normandijas, Ziemeļāfrikas vai jebkura cita kara teātra, bet Putins tās joprojām nav apguvis. Slava nav agresijā un iekarojumos – slava nāk, aizstāvot savu valsti, aizsargājot cilvēkus un iestājoties par mieru,” sacīja Stārmers.
Makrons arī atsaucās uz Uzvaras dienu Eiropā (VE Day), uzsverot, ka “Ukrainas karā izšķiras principi, uz kuriem balstās mūsu kontinents un vispārējā starptautiskā kārtība.”
Sestdien no rīta četri Eiropas līderi kopā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un viņa sievu Olenas Zelenskas pavadībā apmeklēja Kijivas Maidanu. Centrālajā laukumā uzstādīti tūkstošiem karogu par godu tiem, kuri gājuši bojā karā ar Krieviju. Līderi godināja kritušos ar klusuma brīdi, pēc kura devās uz sarunām ar Zelenski.
Pēc tam viņi attālināti tikās ar citu valstu vadītājiem, lai pārrunātu progresu “sauszemes, gaisa, jūras un atjaunošanas spēku” izveidē, kas plānots kā daļa no iespējamā miera līguma. Tramps vēl nav publiski komentējis savu sarunu ar līderu grupu. Piektdien viņam Ovālajā kabinetā tika uzdots jautājums, vai viņam ir kāds vēstījums Putinam.
“Man ir vēstījums abām pusēm: izbeidziet šo karu,” viņš sacīja, piebilstot:
“Beidziet šo stulbo karu. Tas ir mans vēstījums abiem.”
Trampa administrācija līdz šim ir izturējusies daudz stingrāk pret Kijivu nekā pret Maskavu, taču parādās daži signāli, ka noskaņojums Vašingtonā varētu mainīties – pēc pozitīvas Trampa un Zelenska tikšanās Vatikānā, kas notika pāvesta bērēs.
Pat viceprezidents Dž. D. Vanss, kurš līdz šim bijis viens no skeptiskākajiem balsīm Ukrainas atbalsta jautājumā, pēdējās dienās ir kritizējis Maskavas nostāju.
“Pašlaik krievi izvirza noteiktus nosacījumus un prasības, lai izbeigtu konfliktu. Mūsuprāt, viņi prasa pārāk daudz,” viņš šonedēļ sacīja.
ASV vēstniecība Kijivā piektdienas vakarā izplatīja sabiedrisko brīdinājumu, norādot, ka ir saņemta izlūkinformācija par “potenciāli nozīmīgu gaisa uzbrukumu, kas varētu notikt jebkurā brīdī nākamo dienu laikā.” Tālākas deta
