Pieaug bažas, ka Baltkrievija atkal varētu kļūt par placdarmu jaunam Krievijas uzbrukumam 11
Pirms vairāk nekā četriem gadiem Baltkrievijas līderis Aleksandrs Lukašenko ļāva savam ilggadējam sabiedrotajam – Krievijai – izmantot Baltkrievijas teritoriju iebrukumam Ukrainā. Tagad Kijivas amatpersonas brīdina, ka Lukašenko atkal varētu ļaut savai valstij kļūt par placdarmu jauniem Kremļa spēku uzbrukumiem, vēsta ārvalstu medijs “AP”.
Lai gan Baltkrievija pati karā nav nosūtījusi savus karavīrus, Lukašenko ir atbalstījis Vladimira Putina kara centienus citos veidos – izvietojot valstī Krievijas kodolieročus un militāro infrastruktūru, kā arī ražojot komponentes Krievijas militārajai rūpniecībai. Šomēnes abas valstis rīkoja kopīgas kodolspēku mācības, kurās tika izmantoti Baltkrievijā izvietotie Krievijas ieroči.
Baltkrievijas loma karā
Kad 2022. gada 24. februārī Putins sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Krievijas karaspēks, kas Baltkrievijā bija sapulcināts it kā mācību aizsegā, no turienes devās Kijivas virzienā. Ukrainas galvaspilsēta atrodas tikai aptuveni 90 kilometru attālumā no Baltkrievijas robežas.
Kremļa cerības ātri ieņemt Kijivu sabruka Ukrainas pretestības dēļ. Krievijas tanku kolonnas, kas stiepās pa šauriem ceļiem, kļuva par viegliem mērķiem, un pēc smagiem zaudējumiem Maskavas spēki atkāpās no Kijivas apkārtnes un citām Ukrainas ziemeļaustrumos sagrābtajām teritorijām.
Tomēr, karam pārvēršoties ilgstošā iznīcināšanas karā, Baltkrievija saglabājusi būtisku lomu Krievijas kara mašīnas atbalstīšanā. Baltkrievijas rūpnīcas ražo svarīgas komponentes – tostarp mikroshēmas, elektroniku, optiskās vadības sistēmas, artilērijas munīciju un smagās kravas automašīnas, kas pārvadā Krievijas ballistiskās raķetes.
Ukrainas prezidenta pilnvarotais sankciju politikas jautājumos Vladislavs Vlasjuks norādījis, ka Krievijas raķetes “Orešņik”, ar kuru 24. maijā tika veikts trieciens Ukrainai, atlūzās atrastas Baltkrievijā ražotas mikroshēmas. Viņš aicinājis Rietumu sabiedrotos pastiprināt sankciju izpildi pret Baltkrieviju.
Lukašenko palīdz Krievijai visos iespējamos veidos
Baltkrievija Krievijai nodrošinājusi arī poligonus karavīru apmācībai, rīkojusi kopīgas mācības un piedāvājusi savas slimnīcas ievainoto Krievijas karavīru ārstēšanai.
Bijušo militārpersonu un tiesībsargājošo iestāžu darbinieku grupa BELPOL, kas iebilst pret Lukašenko režīmu, apgalvo, ka Baltkrievijas rūpniecība faktiski ir integrēta Kremļa kara mašīnā. Pēc organizācijas datiem, vairāk nekā 500 Baltkrievijas rūpnīcu ir iesaistītas ieroču un munīcijas ražošanā, militārās tehnikas remontā un loģistikas nodrošināšanā.
“Lukašenko režīms ir diezgan nopietni iesaistīts karā,” aģentūrai AP sacījis BELPOL vadītājs Uladzimirs Žihars. “Lukašenko palīdz Krievijai visos veidos, kā vien var.”
Pēc Žihara teiktā, Gomeļas reģionā, kas robežojas ar Ukrainu, sākta liela šautuves un kazarmu kompleksa būvniecība ievērojamam karavīru skaitam. Ukrainai šī iemesla dēļ nākas turēt būtiskus spēkus pie Baltkrievijas robežas, nevis izmantot tos frontē pret Krievijas armiju.
Zem Krievijas kodollietussarga
Baltkrievija robežojas arī ar NATO dalībvalstīm Latviju, Lietuvu un Poliju, un tās teritorijā izvietoti daži Krievijas taktiskie kodolieroči. Decembrī Krievija paziņoja, ka Baltkrievijā sācis darboties tās jaunākais vidēja darbības rādiusa, ar kodolieročiem aprīkojamais raķešu komplekss “Orešņik”.
2024.gadā Kremlis pārskatīja savu kodoldoktrīnu, iekļaujot Baltkrieviju Krievijas kodollietussargā. Putins paziņojis, ka Maskava saglabās kontroli pār Baltkrievijā izvietotajiem kodolieročiem, taču konflikta gadījumā ļaušot sabiedrotajai valstij izvēlēties mērķus.
Šomēnes Krievija un Baltkrievija rīkoja plašas mācības, kurās tika imitēta kodolgalviņu nogādāšana raķešu vienībām un sagatavošanās palaišanai. Mācību laikā Baltkrievijas raķešu apkalpe Krievijas dienvidos izmēģināja kodolspējīgu “Iskander” raķeti.
“Baltkrievijai nav militārās suverenitātes, un, tiklīdz Maskava to uzskatīs par nepieciešamu savai stratēģijai, tā, protams, izmantos Baltkrieviju kā placdarmu jaunam iebrukumam Ukrainā vai kādam bruņotam konfliktam ar NATO valstīm,” sacījis Žihars.
Zelenskis brīdina par iespējamu uzbrukumu no Baltkrievijas
Pagājušajā nedēļā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukrainas izlūkdienesti uzzinājuši par Maskavas pastiprinātiem centieniem “ievilkt Baltkrieviju daudz dziļāk karā un sākt papildu agresīvas operācijas tieši no Baltkrievijas teritorijas”. Viņš norādīja, ka potenciālais mērķis varētu būt Čerņihivas–Kijivas virziens vai arī kāda no NATO valstīm, kas robežojas ar Baltkrieviju.
Zelenskis pavēstīja, ka devis rīkojumu Ukrainas armijai un drošības struktūrām sagatavot atbildes rīcību un stiprināt ziemeļu aizsardzību.
Lukašenko jebkādus agresīvus plānus noliedzis, paziņojot, ka Baltkrievija karā neiesaistīsies, ja vien tai neuzbruks. Arī Krievijas Drošības padomes sekretārs Sergejs Šoigu noraidījis Zelenska apgalvojumus, nodēvējot tos par biedēšanas taktiku, lai piesaistītu lielāku Rietumu palīdzību Kijivai.
Tomēr Rietumu bažas pieaug. Francijas prezidents Emanuels Makrons 24. maijā runājis ar Lukašenko, lai uzsvērtu riskus Baltkrievijai, ja tā tiks ievilkta karā. Tā bija viņu pirmā saruna kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma.
Vai Baltkrievijas armija vispār spētu uzbrukt?
Ukrainas Robežsardzes dienesta pārstāvis Andrijs Demčenko pagājušajā nedēļā sacīja, ka izlūkdati liecina par pieaugošu Krievijas spiedienu uz Baltkrieviju tieši iesaistīties karā, tomēr Ukrainas spēki pagaidām nav novērojuši karaspēka un tehnikas koncentrāciju pie robežas.
Baltkrievijas opozīcijas līdere trimdā Svjatlana Cihanouska, kura pagājušajā nedēļā apmeklēja Kijivu, uzsvēra, ka “Baltkrievija nekad vairs nedrīkst kļūt par placdarmu agresijai”.
“Krievijas tanki nekad vairs nedrīkst braukt caur Baltkrieviju uz Čerņihivu, Žitomiru, Rivni vai Kijivu,” viņa sacīja AP. “Ukraina cīnās par sevi un par visām tautām, kas pārāk ilgi dzīvojušas impērijas ēnā.”
Saskaņā ar oficiālajiem datiem Baltkrievijas bruņotajos spēkos ir 48 600 karavīru — ļoti maz salīdzinājumā ar Krievijas 1,5 miljonu lielo armiju. Kara gadījumā Baltkrievija teorētiski varētu mobilizēt 290 000 cilvēku, tomēr viņiem būtu vajadzīgi ieroči un apmācība, lai kļūtu kaujasspējīgi.
“Baltkrievijas armija nav piemērota uzbrukuma operācijām,” sacījis Minskā bāzētais militārais analītiķis Aleksandrs Aļesins. Viņaprāt, uzbrukumam no Baltkrievijas būtu nepieciešama līdz pat 500 000 karavīru mobilizācija, kas nozīmētu vīriešu izņemšanu no valsts ekonomikas un nepieciešamību viņus apbruņot.
Aļesins šādu scenāriju uzskata par maz ticamu. Viņš arī norāda, ka Ukraina pie Baltkrievijas robežas izbūvējusi spēcīgus nocietinājumus un izvietojusi mīnas, kas apgrūtinātu jebkādu iebrukuma mēģinājumu.
“Pat ar nelieliem spēkiem ukraiņi varētu viegli aizstāvēties un nodarīt Baltkrievijas armijai smagus zaudējumus,” sacīja analītiķis. “No militārā skatpunkta sākt uzbrukumu no Baltkrievijas teritorijas bez smagiem zaudējumiem nav iespējams.”
Pēc viņa domām, Lukašenko pašreizējā situācija ir izdevīga — Baltkrievija pelna un saglabā nozīmīga militārā piegādātāja lomu, bet izvairās no tiešas iesaistes karā.
“Pēdējais, ko Lukašenko vēlas, ir karot. Viņš pieķersies savai pašreizējai pozīcijai par katru cenu, lai varētu izvairīties no kara, vienlaikus labi nopelnot no tā,” sacīja Aļesins.
