Rajevskis par svecīšu likšanu Uzvaras parkā: Liksim uz riteņbraucēju celiņa vai bērnu laukumā? 47
Sabiedrībā asas diskusijas izraisījusi iecere Lāčplēša dienā svecītes likt Uzvaras parkā. TV24 raidījumā “Preses klubs” Filips Rajevskis, politologs, sabiedrisko attiecību aģentūras “Mediju tilts” līdzdibinātājs, izsaka savu viedokli.
“Mēs vēl nezinām, kas tā vieta ir,” viņš norāda, piebilstot, ka remonts vēl nav beidzies. Viņaprāt, tēze, ka paspēs pirms termiņa darbus pabeigt, lai 11.novembrī varētu uzlikt svecītes, ir jocīgais šajā faktā.
Vispār tur tika būvēta rekreācijas zona, riteņbraucēju celiņš, bērnu rotaļu laukums utt. Nevienā mirklī, kad tika spriests par šī parka izveidi, nav bijis teikts, ka mums ir jāpasteidzas to pabeigt līdz 11.novembrim, lai varētu nolikt tur svecītes, viņš pauž neizpratni.
“Kur? Uz riteņbraucēju celiņa vai bērnu rotaļu laukumā?” viņš ironiski jautā.
Lāčplēša dienas pasākumos Uzvaras parkā netiks iedegtas svecītes, 24.oktobrī aģentūru LETA informēja Rīgas vicemēra Edvarda Ratnieka (NA/LRA) padomniece Elīna Bērziņa.
Ratnieks skaidro, ka par godu Lāčplēša dienai pie Uzvaras parka notiks nozīmīgi Lāčplēša dienas pasākumi: Latvijas Republikas Zemessardzes, Jaunsardzes un militārās tehnikas paraugdemonstrējumi, mākslinieku apvienības “Kreisais Krasts” un grupas “Skyforger” koncerts.
Tomēr priekšlikums par svecīšu iedegšanu arī Uzvaras parkā tikšot atstāts citam gadam.
“Šogad 11.novembrī svecītes turpināsim likt Brāļu kapos, pie Rīgas pils mūriem un savas mājas logos. Respektējot Rīgas domes koalīcijas partneru bažas un ievērojot demokrātijas principu, esmu nolēmis, ka publiski vairs neaicināšu nolikt svecītes Uzvaras parkā,” skaidro politiķis.
Tomēr par godu parka simtgadei, kad tas ieguva savu nosaukumu, notiks brīvības cīņām veltīti pasākumi, kas ieskandinās patriotisma nedēļu Rīgā un Latvijā. Šis esot pirmais solis, lai parkam atjaunotu vēsturisko nozīmi.
Ratnieks pateicas visiem, kas šajās dienās pauduši atbalstu idejai par Uzvaras parka vēsturiskās un nacionālās nozīmes saglabāšanu.
Uzvaras parka statusu šī vieta ieguva pēc pirmā Pasaules kara par godu uzvarai pār bermontiešiem. Pēckara periodā tas tika veidots par tautas ziedojumiem kā brīvības cīņu godināšanas vieta, Latvijas valsts varenības un pašapziņas simbols.
Laukumam tika izstrādātas skices, kas paredzēja izveidot monumentālu stadionu. Šajā vietā tika plānots izveidot pastāvīgu estrādi Dziesmu svētku norisei, kā arī speciāli labiekārtot militārām parādēm. Otrais Pasaules karš un okupācija šīs ieceres apturēja un pārveidoja atbilstoši totalitārisma režīmam un tā ideoloģijai, skaidro Ratnieks.
Pašlaik līgums par parka labiekārtošanu esot spēkā līdz šā gada 23.novembrim, bet tiekot darīts viss iespējamais, lai parku varētu atvērt pirms līguma termiņa beigām uz Latvijai un parkam nozīmīgo svētku datumu.
Kā ziņots, Uzvaras parkā esošais Latvijā un Baltijā lielākais padomju laika piemineklis ar 79 metrus augsto obelisku, kura virsotni rotāja zvaigznes nogāza 2022.gada 25.augustā.
Obelisks tika nogāzts pēc aptuveni septiņas stundas ilga darba. Tas krītot radīja skaļu blīkšķi un uzsita augstas ūdens šļakatas no blakus esošā baseina. Sanākušie vērotāji padomju armijai veltītā obeliska krišanu sagaidīja ar ovācijām.
Jautājums par to, vai Latvijā ir vieta padomju armijai veltītajam piemineklim Uzvaras parkā, īpaši aktualizējās līdz ar Krievijas sākto karu pret Ukrainu.
Gadu gaitā pret pieminekli Uzvaras parkā tika vērstas huligāniskas un pat noziedzīgas darbības, kas motivētas ar politiskiem uzskatiem.
1997.gadā “Pērkonkrusta” dalībnieki mēģināja pieminekli uzspridzināt un šo darbību laikā bojā gāja divi no spridzinātājiem. Pērkoņkrustieši pieminekli spridzinājuši trīs reizes, bet pirmajās divās tas neizdevās. Pirmā reize bijusi 1996.gada decembrī, otrā – 1997.gada martā. Trešajā reizē, kad piemineklis tika daļēji sapostīts, spridzeklī bijis aptuveni kilograms trotila.
Rīgas dome arī nolēmusi veikt parka atjaunošanu un labiekārtošanu, tam atvēlot 7 695 900 eiro.
