Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
Jelgavas domes foto

Rāviņš: Lai var lepoties, ka dzīvo Jelgavā 7

Autore: Kristīne Stalidzāne

Andris Rāviņš Jelgavas mēra amatā ir jau gandrīz 20 gadus. Šajā laikā pilsētā attīstīts ne viens vien uz attīstību un izaugsmi vērsts projekts, durvis vērusi ne viena vien rūpnīca, pilsētas ielas ieguvušas jaunu asfalta kārtu un rekonstruētas, pilsētai izdevies arī nosargāt savu valsts nozīmes pilsētas statusu. Gatavojoties nākamgad paredzētajām pašvaldību vēlēšanām, uz sarunu aicinājām pilsētas mēru, taujājot par veiksmēm, neveiksmēm, nākotnes plāniem un iespējām.

LE
LETA
Ziņas
Ielās patrulēs karavīri, par ierobežojumu neievērošanu – kriminālatbildība. Jauni plāni Covid-19 apturēšanai? 25
7 stundas
ML
Māra Libeka
Stāsti
Ja statistiku par mirušo skaitu sāktu detalizēti analizēt, aina nebūtu tik dramatiska? Saruna ar infektoloģi Ludmilu Vīksnu 12
5 stundas
LB
Latvijas Bizness
Ziņas
“Nožēlojama rīcība no valsts puses.” Mainītie atbalsta noteikumi sanikno uzņēmējus. Briest protesti? 14
8 stundas

Neapšaubāmi jūs esat viens no ilglaicīgāk strādājošajiem mēriem. Kur ir jūsu panākumu atslēga? Kā jums izdodas tik ilgi būt pilsētas vadītājam?

Tas jau laikam jāprasa citiem cilvēkiem, kā viņi skatās uz šo jautājumu, kāpēc viņi balso. Es domāju, ka tas ir komandas darbs. Komandas darbs, ar kuru mēs esam mēģinājuši pilsētu pamodināt. Mēs izvirzījām uzdevumu izveidot pilsētu, ar kuru lepoties – lepoties ar vietu, kur dzīvojam un strādājam.

Vēsturiski pilsēta ir ļoti bagāta ar savām – gan zinātnes, gan diplomātijas, gan kultūras vērtībām. Daudzas Latvijai kopumā nozīmīgas lietas pirmo reizi notikušas tieši Jelgavā. Diemžēl karš pilsētai bija liktenīgs, tā tika pilnībā sagrauta. Un pēc tam mēs šeit varējām redzēt klasisko padomju laika attieksmi pret būvniecību – tika būvētas pezpersoniskas celtnes.

Tāpēc esam izvirzījuši uzstādījumu, ka katrā jaunā objektā, katrā projektā, ko realizējam, ir jābūt vecās pilsētas arhitektūras elementiem – kaut kas no vecās, skaistās Jelgavas, kuru mēs tagad varam redzēt tikai fotogrāfijās. Un es domāju, ka tas mums izdodas. Viens no tādiem būvobjektiem ir, piemēram, lielveikals “Pilsētas pasāža”, kurā arhitekts ienesa vecās Jelgavas elementus.

Kāda šobrīd ir Jelgava?

Jelgava ir industriāla pilsēta ar attīstītu apstrādes rūpniecību, kur dominē metālapstrāde, mašīnbūve, kokapstrāde, pārtikas ražošana un plastmasu pārstrāde. 2019. gadā apstrādes rūpniecības produkcija pilsētā saražota 220 miljonu eiro apmērā. Tas, salīdzinot ar 2018. gadu, ir palielinājums par 9 procentiem.

Tradicionāli lielāko daļu – vairāk nekā 60 procentus no produkcijas apgrozījuma – veidoja eksports. Lielākie eksportētāji ir pilsētas uzņēmumi arī ar lielāko apgrozījumu: tā ir Vācijas uzņēmumu grupas “AKG” paraugrūpnīca “AKG Thermotechnik Lettland”, kas strādā ar ļoti augstu pievienoto vērtību un ražo radiatorus un dzesējošās sistēmas tādiem pazīstamiem tehnikas zīmoliem kā “Caterpillar”, “CNH”, “Volvo CE”, “Hamm”, “Komatsu”, “Daimler” u. c., un “Evopipes” – plastmasas cauruļu un profilu ražotājs. Būtiski pilsētas ekonomikai ir uzņēmumi “Latvijas piens”, “Jelgavas tipogrāfija”, “Transportbetons MB” u. c. Šā gada dati liecina, ka Jelgavā ir aktīvi gandrīz 4200 uzņēmumu.

Pagājušajā gadā pilsētā palielinājās gan strādājošo, gan arī darbavietu skaits. Jelgavā strādāja 25 099 darba ņēmēji un, salīdzinot ar situāciju gadu iepriekš, strādājošo skaits palielinājies par 4,3 procentiem. Savukārt kopējais darba ņēmēju jelgavnieku skaits pērn bija 34 651 cilvēks.

Tradicionāli diezgan daudzi jelgavnieki dodas strādāt uz Rīgu, un tur darbu atraduši vairāk nekā 12 tūkstoši mūsu pilsētas iedzīvotāju. Tāpat pēdējos gados pieaug strādājošo mēneša vidējā darba samaksa – 2019. gadā Jelgavā tā bija 1043 eiro, kas ir par 73 eiro lielāka nekā 2018. gadā.

Jūs jau gandrīz 20 gadus esat Jelgavas mērs. Kas šajos 20 gados ir labākais, kas jums ir izdevies?

Es domāju, ka mēs pirmām kārtām esam strādājuši pie tā, lai pilsētā atgrieztos uzņēmējdarbība, lai attīstītos rūpniecība. Mēs plānojam un veidojam pilsētas infrastruktūru, lai uzņēmējam būtu ērti ienākt un strādāt. Un mēs arī centāmies, lai katra ražotne būtu ar augstāku pievienoto vērtību.

Lielākie ielu infrastruktūras projekti ir Loka maģistrāles pilnīga pārbūve un Prohorova, Neretas un Garozas ielas rekonstrukcija. Pašvaldība ilgstoši meklēja iespēju piesaistīt finansējumu Loka maģistrāles rekonstrukcijai – tā bija sliktā stāvoklī, pilsētas iedzīvotāji bija ļoti neapmierināti ar brauktuves stāvokli.

Diemžēl projekta realizācijas uzsākšana ievilkās divu gadu garumā apstrīdētā iepirkuma tiesvedības dēļ. Šis pilsētai bija ļoti sarežģīts projekts. Iepirkumā pieteicās pieci pretendenti, kuru piedāvātās cenas būtiski atšķīrās. Pašvaldība izvēlējās saimnieciski izdevīgāko, taču mūsu izvēle vairākkārt tika apstrīdēta.

Arī būvdarbu gaitā būvuzraugs konstatēja nepilnības, kas tika novērstas, prasot atbildību no būvnieka. Loka maģistrāles pārbūve ir noslēgusies. Šobrīd pilsēta ieguvusi kvalitatīvu maģistrāli gandrīz piecu kilometru garumā – ar pilnībā pārbūvētām inženiertehniskajām komunikācijām, drošu ceļu gājējiem un velosipēdistiem.

Būtiski, ka uzlabosies tranzīta un kravas transporta maršruta sasaiste ar TEN-T visaptverošā tīkla autotransporta infrastruktūru. Projekts ir ļoti apjomīgs, un tas ļauj sakārtot arī maģistrālei piegulošās ielas.

Loka maģistrāles sakārtošana ir arī viens no priekšdarbiem, lai nākotnē izbūvētu Ziemeļu tiltu. Esam saņēmuši Valsts vides dienesta pozitīvu atzinumu par “Natura 2000” teritorijas šķērsošanu, un ir atļauta būvniecība, līdz ar to varam turpināt šī projekta virzību. Pašlaik tā izmaksas varētu būt 40–50 miljoni eiro, bet tas ir ļoti svarīgs pilsētai, tās drošībai un attīstībai.

Šobrīd pilsētas centrā no Rīgas puses var nokļūt, tikai šķērsojot Lielupes tiltu un Driksas tiltu. Vidēji diennaktī tos šķērso vairāk nekā 42 tūkstoši transporta vienību.

Gadījumā, ja tilti tiek bloķēti – un mums šāda situācija radās Lielās ielas rekonstrukcijas laikā, kad atrada nesprāgušu lādiņu –, pilsētā būtiski paaugstinās drošības riski, piemēram, operatīvajiem dienestiem jāzaudē laiks, lai nokļūtu pilsētā pa apvedceļu. Šobrīd pašvaldībai ir svarīgi meklēt un piesaistīt ārējos investorus, tajā skaitā Eiropas fondu līdzekļus, šī projekta realizācijai.

Savukārt pilsētas rūpnieciskā zona pie Prohorova, Neretas un Garozas ielas pēdējos gadu desmitos nevarēja izmantot savu attīstības potenciālu, bija nepieciešami būtiski ieguldījumi degradētās teritorijas attīstīšanai. Šobrīd tur jau ir izveidoti nepieciešamie industriālie pieslēgumi, palielināta ar tiem saistītā jauda.

Tā ir visu veidu tīklu izbūve un sakārtošana – ūdensapgāde, saimnieciskā kanalizācija, elektroapgādes ārējie tīkli, elektronisko sakaru tīkli, gāzes apgādes tīkli u. tml. Satiksmes un inženierkomunikāciju infrastruktūra šajās trīs ielās ir sakārtota gandrīz trīs kilometru garumā.

Tā kā teritorija robežojas ar Lielupi, ir nostiprināts upes krasts un izbūvēts cietā seguma laukums, tādējādi iespējama arī ūdens transporta attīstīšana lielgabarīta un nestandarta kravu pārvadājumiem gan esošo ražotņu, gan neizmantoto ēku attīstībai un iekļaušanai ekonomiskajā apritē. Kopumā revitalizēta degradētā teritorija 19 hektāru platībā. Uzņēmējiem un investoriem ir interese par šo teritoriju.

Arī lielu uzmanību pievēršam energoefektivitātei. Esam nosiltinājuši bērnudārzus un skolas. Pagājušajā gadā Jelgavas Valsts ģimnāzija atguvusi savu vēsturisko skaistumu. Protams, arī pils ieguvusi cienīgu izskatu.

Nepārtraukti veidojam sadarbību, lai nodrošinātu saikni starp uzņēmēju un zinātni. Tas ir ļoti svarīgi, lai būtu augsta pievienotā vērtība mūsu ražojumiem un produktiem. Pasta sala arī ir tas objekts, par kuru sākumā esam uzklausījuši skeptiskus viedokļus. Bet tagad tā ir viena no jelgavnieku iecienītākajām atpūtas vietām.

Jā, man tur patīk pastaigāties. It īpaši vasarā.

Ziemā arī. Mums taču ir ledus skulptūras.

Šogad būs ledus skulptūru festivāls?

Nu ar tiem festivāliem ir interesanti. Pavasarī mums bija smilšu skulptūru festivāls. Ne īsti festivāls, bet izveidojām parku, ko varēja apmeklēt individuāli. Tika radīts stāsts par pilsētu 755 gadu kontekstā.

Kā veidojās pirmās apmetnes tālajā 1273. gadā, kad aizgāja ledāji, kad bija rūpnīca RAF, gan cukurfabrika. Un, protams, mums ir “Prāta vētra”, teātra tēvs Alunāns ir dzīvojis Jelgavā. Mums ļoti patika, ka bija vēsturisks stāsts, nevis konkurss.

Ja tā kritiski paskatās uz tiem 20 gadiem, kas ir tas, kas tomēr nav izdevies un kāpēc?

Nu gribējās, protams, lai šajā laikā izveidotos ļoti spēcīgas zinātnes un uzņēmējdarbības mijiedarbība. Šobrīd pasaule nonākusi situācijā, kad cilvēki vairs nevar pulcēties. Izmantojot tehnoloģijas, var attālināti strādāt.

Nesen bija konference, kurā piedalījās 200 pasaules pilsētas un stāstīja par savu redzējumu, kā šobrīd cilvēki mainās Covid-19 ietekmē. Vairs ar sabiedrisko transportu nebrauc tik daudz. Mainās cilvēku paražas. Esam izaicinājumu priekšā, risinot jautājumu ar norēķinu kartēm.

SEB banka pēc astoņu gadu sadarbības atteicās no elektronisko karšu pārraudzīšanas, un mums bija jāmeklē citi sadarbības partneri. Pie padarītā vēl jāmin reformu izglītības sistēmā. Pirms diviem gadiem bija jāpieņem lēmums par vienas skolas likvidēšanu. Tagad esam piepildījuši visas skolas un mums vairs nav mazu klašu. Mums nav mazu skolu.

Bet problēmas, protams, ir ar pedagogu nodrošinājumu, jo skolotājiem slodze ir būtiski palielinājusies. Cenšamies motivēt savus pedagogus, rīkojot konkursus, gan dažnedažādus atbalsta pasākumus, lai stiprinātu skolotāja profesijas prestižu. Lai skolotājs varētu lepoties ar to, ka ir skolotājs.

Sabiedrībā kopumā jāceļ skolotāja profesijas nozīme – skolotājs ir jārespektē, skolotājam jāapzinās, cik milzīga ir viņa nozīme jaunā cilvēka attīstībā.

Vēl ar sarūgtinājumu sagaidījām Saeimas lēmumu, kas būtiski ierobežo pašvaldību tiesības informēt. Proti, pēc vairāk nekā desmit gadu rūpīgas laikraksta veidošanas mums ir aizliegts informēt savus iedzīvotājus pašvaldības laikrakstā biežāk kā reizi mēnesī.

Taču nereti “’Jelgavas Vēstnesis” cilvēkiem ir teju vienīgais informācijas avots. Īpaši senioriem. Mums ir svarīgi, lai jelgavnieki ir zinoši, ir informēti par to, kas notiek pilsētā. Tagad esam spiesti no tā atteikties.

Daudz, kas ir paveikts, bet kā jūs rezumētu, kāpēc cilvēkam vajadzētu gribēt dzīvot Jelgavā?

Skaista pilsēta. Pirmkārt – attīstīta infrastruktūra. Svarīgi, lai cilvēkam pieejams darbs, bērnu dārzs, skola, medicīna, kultūra un sports. Dzīvē viss ir saistīts un visam ir jābūt līdzsvarā. Ja vēlamies, ka attīstās uzņēmējdarbība, vispirms uzņēmējam jānodrošina visa nepieciešamā infrastruktūra, vajadzīgs kvalificēts darbaspēks.

Savukārt darbiniekam un viņa ģimenei ir nepieciešams mājoklis un dzīvošanai labvēlīga vide – droša pilsēta, izglītības iespējas, medicīnas pakalpojumi, kultūras un izklaides iespējas un daudzas citas lietas. Jelgavā cenšamies to visu plānveidīgi attīstīt, jo mūsu pilsētas sauklis ir nemainīgs – “Jelgava – pilsēta izaugsmei!”.

Šobrīd ar vācu partneriem strādājam pie jaunu mūsdienu prasībām atbilstošu mājokļu būvniecības projekta. Lai gan bez valsts iesaistīšanās mājokļu jautājuma risināšanā ir grūti ko iesākt, bet mēs meklējām risinājumu. – jauni mājokļi par pieejamu cenu. Ekonomikas ministrijai bija jāizstrādā jau pirms trim gadiem likumu bāze, lai mēs kā pašvaldības varam darboties dzīvokļu celtniecībā.

OECD pētījums parāda, ka 80% iedzīvotāju nevar ar saviem ienākumiem domāt par jaunu mājokli. Tāpēc cilvēki dodas projām no valsts. Mēs nevaram noturēt cilvēkus. Viņi aizbrauc prom labākas dzīves meklējumos, bet labākai dzīvei viņam ir jābūt savā tēvu zemē.

Viena no Jelgavas prioritātēm ir arī izglītība, tajā skaitā profesionālā un mūžizglītība.

Tā ir. Pilsētā ir kvalitatīvas profesionālās izglītības iespējas – Jelgavas tehnikums, Jelgavas Amatu vidusskola. Mūžizglītību piedāvā Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrs ar savu Metālapstrādes mācību parku. Gan tehnikumā, gan Amatu vidusskolā ir ieguldīti lieli resursi mūsdienīgas mācību bāzes izveidošanai un infrastruktūras sakārtošanai.

Piemēram, pavasarī Amatu vidusskolas metālapstrādes laboratorijā izveidota lokšņapstrādes zāle, kurā varēs apgūt specifiskas kompetences lokšņapstrādes ciparvadības darbgaldu lietošanai.

Skolā ir iespēja mācīties uz jaunākās paaudzes metināšanas iekārtām, iegādāts metāla locīšanas darbgalds ar CNC vadības sistēmu, metināšanas CNC robotroka/manipulators, kas var strādāt arī kā 3D plazmas griezējs. Tātad esam gatavi sadarboties ar ikvienu uzņēmēju, lai sagatavotu nepieciešamos speciālistus visdažādākajās jomās.

Jūs jau izteicāties kritiski par sadarbību ar valsti, bet kā Jelgavai veidojas sadarbība ar valdību, ar valsti, ar Saeimu? Kas pietrūkst? Ko jūs vēl vēlētos?

Mēs visvairāk vēlētos, lai mūs netraucē strādāt. Mums ar valdību, piemēram, ir domstarpības atkritumu apsaimniekošanas jautājumā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija tagad grib likvidēt mūsu atkritumu poligonu, un tas nozīmē, ka cilvēkiem šis pakalpojums paliks dārgāks.

Mums piedāvā atkritumus vest uz Rīgu. Tas nozīmē – pieaugs transporta izmaksas, transporta noslogojums, un tam sekas – sadārdzinājums. Un kā to izskaidrot iedzīvotājiem?

Mēs diemžēl nevaram piespiest valsti izdarīt savu mājas darbu.

Par sadarbību ar uzņēmējiem – kā jums veidojas sadarbība ar uzņēmējiem?

It sevišķi tagad Covid-19 laikā uzņēmējiem ir jāpalīdz. Mēs šogad pirmo reizi izveidojām pilsētas grantu programmu, kurā uzņēmēji varēja pieteikties ar savām inovatīvajām programmām, inovatīvajiem produktiem, saņemot finansiālu atbalstu.

Desmit jaunas idejas saņēma finansējumu līdz pat 10 000 eiro. Centāmies mazināt birokrātiju, lai pieteikšanās ir vienkārši izdarāma.

Izveidojām “Inovatīvu pārtikas produktu ražošanas klasteri”, kurā šobrīd savu līdzdalību ir pieteikušas LATRAPS, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultāte un laboratorijas. Tas nozīmē – iesaistās pārtikas zinātnieki, tiek veidoti jauni produkti.

Jūs jau pieminējāt to, ka Covid-19 prasa, lai pašvaldība iesaistās. Kādu palīdzību Jelgava sniedz iedzīvotājiem Covid-19 laikā?

Mums ir izveidots pašvaldības operatīvās informācijas centrs, kura pamatuzdevums ir civilā aizsardzība. Tas nozīmē, ka šobrīd cilvēks jebkurā krīzes situācijā var piezvanīt uz telefonu 8787 un vai savu problēmu izstāstīt. Centram ir uzdevums šo problēmu atrisināt.

Sarežģīts bija process, kad skolās sākās attālinātās mācības, tad vajadzēja nodrošināt gan mazturīgos, gan daudzbērnu ģimeņu bērnus ar pārtiku. Problēma bija tā, ka skolu ēdināšanas uzņēmumi tika slēgti. Tad mums bija jāmeklē citas kompānijas, kas atsaucās un palīdzēja pārtikas pakas nodrošināt.

Ļoti laba sadarbība izveidojās ne tikai skolas bērnu ēdināšanas paku piegādē, bet arī darbā ar cilvēkiem, kuriem ir problēmas iet uz veikalu.

Izveidojām arī tādu pakalpojumu, ka, ja cilvēkam nav, kur palikt, ja viņš ir slims un viņam ir jābūt pašizolācijā, bet nav blakus telpas, kur viņš var no ģimenes būt projām, tad mēs viesnīcā nodrošinājām vienu stāvu izolācijai, tika nodrosināta arī ēdināšana un citi pakalpojumi.

Ja cilvēks bija mažnodrošinātais, tad pašvaldība apmaksāja šo pakalpojumu.

Vai šis pakalpojums bija pieprasīts?

Ne sevišķi, bet mums šāda iespēja bija, ja cilvēkam būtu tāda nepieciešamība. Kas atgriezās no ārzemēm, viņiem bija iespēja tur palikt, noteikto termiņu nekontaktējoties ar ģimeni. Savukārt viens no uzņēmējiem nodrošināja transportu gadījumam, ja neatliekamā palīdzība nevar aizvest saslimušo.

Trakākā problēma ir tas, kā Covid-19 slimnieki lai tiek mājās no slimnīcas tad, kad viņi ir apārstēti, bet vēl lipīgi…

Te mums gatavi nākt talkā Brīvprātīgie ugunsdzēsēji, kuri var nodrošināt transportu. Viņiem tagad ir divas mašīnas, kas speciāli aprīkotas gan ar aizsardzības līdzekļiem, gan ar skābekļa balonu. Ja vajag, viņi šo pakalpojumu veic.

To apmaksā pašvaldība vai pats cilvēks?

To apmaksā pašvaldība.

Vai, cik jūs esat pozitīvi!

Bet tas taču pašsaprotami – pašvaldība palīdz saviem cilvēkiem.

Bet tad, ja saslimsti ar Covid-19, tev pēkšņi bankas kontā neiebirst 1000 eiro, par ko vizināties no slimnīcas mājās un tamlīdzīgi, un noīrēt viesnīcu, viesu māju, kurā pavadīt pašizolācijas laiku.

Nu jā. Svarīgi ir dot iespēju. Cilvēkam ir izvēles iespēja, kā viņš atrisina situāciju, ņemot vērā materiālo stāvokli. Es domāju, ka tuvā nākotnē būs vēl lielāks cilvēku loks, kuriem varbūt būs problēmas – palielināsies bezdarbs, būs nepieciešama pārkvalificēšanās.

Vēl tāds jautājums. Opozīcija arī jums ir. Kā veicas sadarbība ar opozīciju?

Kā tad bez opozīcijas! Opozīcija ir ļoti vajadzīga, jo tā visu laiku mudina un neļauj atslābt. Uzklausām viņus – ja ir labs priekšlikums, realizējam, ja uzskatām, ka citādi jādara, tad darām savādāk.

Pilsētai apkārt ir Jelgavas novads un Ozolnieku novads. Kā jums veicas sadarbība ar apkārtējiem novadiem?

Viens no lielākajiem un smagākajiem šī gada darbiem bija noturēt Jelgavai republikas pilsētas nozīmes statusu. Paldies iedzīvotājiem, kuri nāca palīgā un izteica savu attieksmi pret pilsētas apvienošanu ar novadiem, un tas mums izdevās, un nākošgad būsim valsts pilsēta.

Es īsti nesaprotu, ko tas vēl nozīmē – valsts pilsēta , bet Romas impērijas laikos arī esot bijušas valsts pilsētas. Ar novadiem mums ir sadarbība, piemēram, civilās aizsardzības jautājumos, jau daudzus gadus strādājam civilās aizsardzības apvienotā komisijā.

Mums ir noslēgti līgumi tūrisma jomā. Ir vienotais tūrisma informācijas centrs, kas apvieno gan abu novadu, gan pilsētas tūrisma iespējas – sniedz informāciju, veido pasākumus. Ir noslēgts līgums par sadarbību izglītības jomā, bet tur mums vēl ir darbs. Mēs vienoti strādājam kopā. Ja mums ir kāds kopīgs darbs, to mēs arī izdarām.

Valstī šobrīd ir spēkā likuma pants, kas nosaka, ka nedrīkst ieguldīt naudu citā teritorijā, citā īpašumā. Tas būtu jāpamaina, lai mēs varam kopīgi realizēt projektus. Piemēram, mēs sadarbībā ar Ozolnieku novadu attīstījām teritoriju un infrastruktūru uzņēmējiem, bija vajadzīgs bija kopīgs ceļ, kas sākās pilsētā un turpinās novadā.

Veidojām kopīgu projektu, kurā savu sadaļu mēs finansējām, un pārējo – Ozolnieku novads. Izveidojām ceļus un ūdens apgādi, un apgaismojumu, un šobrīd uzņēmēji tikai var priecāties.

Jūs minējāt, ka izdevās saglabāt republikas, tagad valsts pilsētas statusu. Kādas jums veidojas attiecības ar citu Latvijas lielo pilsētu vadību?

Mēs Lielo pilsētu asociācijā esam kā viena saime. Mums ir devīze: „Ja vienam sāp, tad visiem sāp.” Līdz ar to mēs kopīgi risinām problēmjautājumus. Ir izveidotas darba grupas katrā no specifiskajām nozarēm, piemēram, izglītībā, pilsētplānošanā, finansēs.

Mūsu IT speciālisti sadarbojas. Visi pilsētu speciālisti nāk kopā un mēģina atrast gan risinājumus, gan palīdzēt valstij, palīdzēt parlamentam pieņemt pareizus lēmumus. Bet tagad jau mēs, pašvaldības, esam tādā ienaidnieka nometnē un lomā.

Šobrīd pirmo reizi kopš 2008. gada pašvaldībām ir samazināts budžets par 5%. Tas ir – IIN ir novirzīts citiem mērķiem. Ja tagad valsts saka, ka valdība, parlaments – ir atdevuši mediķiem savu parādu, tad viņi to parādu paņēma no pašvaldībām.

Kopā 90 miljonus atņēma pašvaldībām, bet uzdevumi nemazinās, to ir kļuvis vairāk. Šobrīd vīrusa ietekmes ērā aizvien vairāk ir jāpalīdz cilvēkiem. Valdība nupat skaļi teica, ka valsts dos maznodrošinātajiem maskas.

Jā, bet vēl nav iedotas.

Vēl nav iedotas, bet mēs jau ar saviem šuvējiem un uzņēmējiem to esam izdarījuši – 2000 maskas mazturīgajiem ir iedotas. Ar maskām esam nodrošinājuši pirmsskolas un 1-6. klašu pedagogus.

Kā teicu – ir jāpaļaujas uz saviem spēkiem, uz saviem sadarbības partneriem un uz sevi. Jā, un tad, kad saka, ka pašvaldības tie lielie ienaidnieki esam, nu jā –tad ir mazliet skumji. Iepriekšējās valdībās un parlamentā tā nebija.

Mēs bijām ciešāki sadarbības partneri. Mūsos ieklausījās daudz vairāk, bija situācijas, kad sadarbībā ar prezidentiem pēc mūsu iniciatīvas atgrieza likumus atpakaļ.

Latvijas Lielo pilsētu asociācijā ietilpst 52% Latvijas iedzīvotāju. Līdz ar to mēs sakām, ka mums ir kontrolpakete.

Nu ja.

Populisti saskata mazliet citas lietas.

Nākamgad ir pašvaldību vēlēšanas. Kādus mērķus jūs gribētu sasniegt, ja iedzīvotāji jūs atkal ievēlēs par pilsētas mēru.

2008. gada mēs Briselē esam parakstījuši mēru paktu – toreiz komisārs Piebalgs veicināja CO2 izmešu samazinājumu. Es arī esmu parakstījis šo paktu, kurā apņēmāmies līdz 2020. gadam samazināt CO2 izmešus par 20%.

Mēs visu laiku, visus 10 gadus veicām monitoringus, sekojām līdzi, skatījāmies, un mēs esam samazinājuši izmešus par 28%.

O! Malači!

Nākamais posms ir līdz 2030. gadam, un tad līdz 40. gadam jāsamazina par 40% – mums paliek mazliet mazāk, ko mazināt. Mēs jau esam to labo darbu izdarījuši. Tāpēc galvenais mērķis šobrīd būs veidot no CO2 izmešiem brīvu pilsētu.

Tas nozīmē, ka būs elektrotransports – elektroautobusi. Mēs varam teikt, ka ejam uz to, ka Jelgavā izmantosim zaļo enerģiju, kāda ir elektrība. Protams, turpināsim visas lielās izglītības sistēmas, sākot no bērnudārziem, pilnveidi.

Stiprināsim pirmsskolas izglītību. Tajā esam ieviesuši divas mācību programmas, kas ļoti labi sevi parādījušas. Viena ir sadarbībā ar vāciešiem, latviski to sauc “Mācies eksperimentējot”.

Tas pirmsskolas bērniem un arī skolas vecumā veido motivāciju, radošumu, kritisko domāšanu. Otra programma, kas Latvijā ieviesta dažās vietās, ir aizgūta no amerikāņiem – tas ir “Fast track kids” – “vieglais ceļš” mācībās. Tur arī pamatdevīze – “darbs komandā”, “kritiskā domāšana”, “radošums”, “motivācija”. Stiprinām bērnos šīs lietas, un turpināsim to darīt, jo mēs jau redzam, ka ir rezultāti.

Tie bērni, kuri jau trīs gadus ir “Fast track kids” programmā, ir citādāki. Protams, vecāki arī kreņķējas, jo viņš atnāk mājās un uzdod jautājumus. Jautājumus par kosmosu, par planētām viņi visu zina, zemes dzīlēm viņi visu zina.

Tas ir tāds ļoti labs veikums. Mums ir Junioru universitāte, kas arī jau ļoti ilgu laiku darbojas. Ļoti nozīmīgs ir darbs ar jaunatni, ar jaunās paaudzes veidošanu. Tas ir visa pamatā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ziņas
Ielās patrulēs karavīri, par ierobežojumu neievērošanu – kriminālatbildība. Jauni plāni Covid-19 apturēšanai? 25
7 stundas
ML
Māra Libeka
Stāsti
Ja statistiku par mirušo skaitu sāktu detalizēti analizēt, aina nebūtu tik dramatiska? Saruna ar infektoloģi Ludmilu Vīksnu 12
5 stundas
LB
Latvijas Bizness
Ziņas
“Nožēlojama rīcība no valsts puses.” Mainītie atbalsta noteikumi sanikno uzņēmējus. Briest protesti? 14
8 stundas
Inita Šteinberga
Ziņas
“Vienreiz samaksājām 50 eiro par ģeneratoru un viss!” Kā Behmaņu ģimene paši ražo elektrību 27
19 stundas
PA
Pēteris Apinis
Veselam
Pēteris Apinis: Vakcīnas pret Covid-19. Ko mēs zinām par šo vakcīnu drošību? 27
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vēl trīs novados Covid -19 izplatības dēļ būs stingrāki ierobežojumi
2 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Paziņo, cik liela ir vidējā pensija Latvijā un, cik vidēji saņem pensionārs ES 15
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vietām gaiss atdzisīs līdz -7 grādiem. Laika prognoze trešdienai
1 stunda
ML
Māra Libeka
Stāsti
Ja statistiku par mirušo skaitu sāktu detalizēti analizēt, aina nebūtu tik dramatiska? Saruna ar infektoloģi Ludmilu Vīksnu 12
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tas ir ar vienu konkrētu mērķi.” Jaunups norāda, kam bija izdevīgi gāzt Juri Pūci
16:04
LE
LETA
Ziņas
Cik daudz pasākumu rīkotāji saņems par atceltajiem koncertiem?
16:03
LL
Lilija Limane
Stāsti
pirms 100 gadiem dzelzceļš uzņemās atbildību par nozudušu bagāžu
15:51
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Krišjānis Kariņš komentē fotogrāfijas, kurās viņš “pieķerts”, iepērkoties lielveikalā bez maskas
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. Uzlidot debesīs ar mirdzošu gaisa balonu! Kā Liepāja gatavojas Ziemassvētkiem
1 stunda
IK
Ilze Kuzmina
Ziņas
9. klases skolnieks Kaspars nopērk baznīcai ērģeles. “Latvijas lepnuma” stāsts
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ielās patrulēs karavīri, par ierobežojumu neievērošanu – kriminālatbildība. Jauni plāni Covid-19 apturēšanai? 25
7 stundas
LB
Latvijas Bizness
Ziņas
“Nožēlojama rīcība no valsts puses.” Mainītie atbalsta noteikumi sanikno uzņēmējus. Briest protesti? 14
8 stundas
PA
Pēteris Apinis
Veselam
Pēteris Apinis: Vakcīnas pret Covid-19. Ko mēs zinām par šo vakcīnu drošību? 27
8 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Piecgadīgā princese Šarlote nebeidz pārsteigt ar savu uzstājību: pati izlēmusi aprunāties ar karalieni Elizabeti II 2
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Nevalkā maskas, nesēž mājās, rīko ballītes. Ko policija dara ar ierobežojumu pārkāpējiem?
3 stundas
EK
Elīna Kondrāte
Praktiski
Alga no 650 līdz 1000 eiro mēnesī. Kā var veidoties tik liela algas atšķirība vienā amatā? 1
3 stundas
AK
Aiva Kalve
Praktiski
10 senatnīgi tautas ticējumi: būs vai nebūs īsta ziema?
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Zvani vienreiz – tev stāsta vienu, zvani otrreiz – tev stāsta citu.” Kārlis Kazāks par pieredzi komunikācijā ar VID 5
8 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Režisore Ilona Brūvere atklāj dramatisku dzīves posmu: “Esmu veselu pusgadu cīnījusies par dzīvību!” 4
9 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
Ieķēpājies vieniem kā “sliktais krievs”, pie otriem neattaisnoja “labā krieva” cerības. Egila Līcīša feļetons 4
6 stundas
MB
Madara Briede
Ziņas
Valmierā no PET pudelēm un zvejas tīkliem top ekoloģiski peldkostīmi 5
8 stundas
DA
Dr. Apinis
Veselam
Sekundes var glābt dzīvību! Kā atpazīt pirmās insulta pazīmes?
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Brīvdienās atgriezīsimies krietnos plusos.” Toms Bricis par laiku šonedēļ 1
1 diena
Inita Šteinberga
Ziņas
“Vienreiz samaksājām 50 eiro par ģeneratoru un viss!” Kā Behmaņu ģimene paši ražo elektrību 27
19 stundas
LE
LETA
Ziņas
Saeimas vairākums noraidījis priekšlikumu par daudzbērnu ģimeņu lielo automašīnu atbrīvošanu no nodokļa papildu likmes 27
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Arnolds un Emanuels
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Riepu maiņas servisus “gāž apkārt”. Autovadītāji steidz mainīt “vasarenes” uz “ziemenēm” 3
1 diena
KS
Kārlis Streips
Ziņas
Kārlis Streips: Ķīna mēģina pārrakstīt stāstu par koronavīrusa izcelsmes vietu? 32
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Ēdienu blogera Kaspara Virsnīša recepte: perfektie vistu šķiņķīši
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Princis Harijs un Megana atraduši veidu, kā labi nopelnīt: izīrējuši Frogmoras namu, kas pašiem nemaz nepieder 12
1 diena
LP
LĪGA POMMERE
Kokteilis
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa: no 1. līdz 6. decembrim
5 stundas