Rudens vitamīnu trieciendeva: kāpēc dūšīgi jāēd ķiploki, dzērvenes un paprika? 0
Aiva Kalve, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Acīm – rudens lapu krāšņums, bet veselībai – vitamīnu trieciendeva! Kad tad, ja ne tagad, kad slapjdraņķis ar visām no tā izrietošajām sekām – klepu un iesnām – tuvojas. Tāpēc katru dienu pa vienam…
…ķiplokam. Ir jau tā anekdote, ka tiem, kuri ēduši ķiploku, neviens nenāks tuvāk par diviem metriem. To specifiskās smaržas vaininiekam – allicīnam – piemīt antibakteriālas īpašības, kas iznīcina kaitīgās baktērijas mutes dobumā.
Bet šī viela iet bojā, ķiploku cepot vai vārot, tāpēc to labāk lietot svaigu uz maizītes, pievienojot biezpienam vai salātiem kopā ar pētersīli, kas mazinās aso smaržu.
…sīpolam. Teorētiski gadā būtu jāapēd gandrīz 10 kilogramu sīpolu. Tas ir tāds krietns maišelis. Sīpolā esošie fitoncīdi cīnās ar sliktajiem mikrobiem.
Bet atkal – cepot un vārot sīpola efekts mazinās. Tāpēc tas lieliski derēs uz tomātmaizes, smalki sagriezts pievienots salātiem.
…paprikai. Vitamīnu daudzumā tā pārspēj visus dārzeņus un augļus. C vitamīna tajā ir 4–8 reizes vairāk nekā citronos. Turklāt paprikā nav fermenta, kas to noārdītu cepšanas, marinēšanas vai vārīšanas laikā.
…un daudz dzērveņu. Tā ir vitamīniem bagātākā sezonas oga. Glāze svaigi spiestas dzērveņu sulas ar ēdamkaroti medus vienkārši ir garšīga un līdzēs arī pret klepu. Enerģijas lādiņš = pusglāze svaigi spiestas dzērveņu sulas + pusglāze svaigi spiestas greipfrūtu sulas.
