Valdis Gavars
Valdis Gavars
Foto – Anda Krauze

Rūpējoties par senču piemiņu. Kapu sakopšanas talkas un kuri ir vecākie kapi Rīgā 7

Par Torņakalna un Mārtiņa kapiem, kas ir vecākie kapi Rīgā, vēstures entuziasts Valdis Gavars ar ģimeni, pievienojoties Valda krustmātei Birutai Kampiņai, domubiedriem no Vides aizsardzības kluba, Rīgas aktīvo senioru alianses un  citiem ļaudīm, rūpējas jau daudzus gadus.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Kāpēc Valdim Gavaram ir svarīgi gādāt par šo abu kapsētu sakopšanu? Viņš ir studējis vēsturi un savulaik sešus gadus strādājis Latvijas Valsts vēstures muzejā. Valdi Gavaru ļoti interesē Latvijas vēsture, jo īpaši viņa dzimtās pilsētas Rīgas vēsture.

Valda Gavara rīkotās talkas, kas notiek gan pavasarī, gan rudenī, pulcē, kā nu kuru reizi, 30 līdz 50 cilvēkus. Kopā sanākušie kapsētas ne tikai atbrīvo no vecajām lapām un krūmiem, bet arī atjauno pieminekļus, ceļot augšā nogāztos, ja nepieciešams, iebetonē tiem pamatus vai salīmē kopā atsevišķas pieminekļu daļas. Valdis Gavars stāsta, ka talkas laikā zem vecu lapu kaudzēm izdevies atrast ne vienu vien pieminekli, kuru uzskatīja par pazudušu uz visiem laikiem. 2017. gadā V. Gavars kopā ar arhitektu Pēteri Blūmu un viņa mazdēlu Mārtiņa kapos sakopa Jāņa Šteinhauera pieminekli un tā apkārtni. Izrādās, J. Šteinhauers 18. gadsimtā ir cīnījies par Rīgas latviešu tiesībām, kā arī pirmais sācis svinēt Jāņus. 49 gadus viņš tiesājies ar Rīgas rāti par to, lai latvieši var kļūt par namu īpašniekiem, un šajā prāvā uzvarējis. Var teikt, viņš ir bijis pirmais apzinātais latviešu politiķis, kurš aizstāvējis latviešu intereses, stāsta V. Gavars. Mārtiņa kapos atdusas arī pirmās Latvijas brīvvalsts ģenerālkonsuls un no 1921. līdz 1934. gadam arī Ārlietu ministrijas saimniecības un finanšu nodaļas vadītājs Jānis Berķis. Arī viņa piemineklis ir atjaunots, pateicoties V. Gavara rīkotajai talkai.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pagājušajā gadā Lielās talkas laikā par ziedojumiem, pateicoties Vitai Jaunzemai un Laurai Zaļkalnei, tika atjaunots un sakopts Emīla Dārziņa piemineklis. Reizēm līdzekļus pieminekļu sakopšanai izdodas iegūt no Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta, piemēram, 2016. gadā par tā piešķirto naudu izdevās savest kārtībā 20 krustus. Dažkārt arī kāds uzņēmums izrāda vēlmi sakopt viena vai otra slavena latviešu dižgara atdusas vietu. Piemēram, zāļu ražotājfirma “Grindeks”, kas nosaukta pirmā latviešu zinātnieka, diplomētā ķīmiķa Dāvida Grindeļa vārdā, pagājušajā gadā, sagaidot viņa 240. jubilejas piemiņu, Mārtiņa kapos atjaunoja dzimtas kapličas fasādi un saremontēja dakstiņu jumtu.

V. Gavars atgādina, ka visvecākie Rīgā ir Torņakalna kapi. Rakstītos avotos tie pieminēti jau 16. gadsimtā. Mārtiņa kapi ir atvērti 1773. gadā. Sākotnēji Torņakalna kapos guldīja vienkāršos latviešu ļaudis – pārcēlājus, laiviniekus. Vecākais piemineklis, kas tajos saglabājies līdz mūsdienām, ir uzstādīts 1786. gadā. Tas veltīts latviešu amatniekam Johanam Dāvidam Puriņam. Interesanti, ka šajā piemineklī iegravēts ne tikai viņa dzīves ilgums – 67 gadi, bet arī tas, ka viņš bijis tēvs 22 bērniem, no kuriem deviņas bija meitas. Tiesa, nav norādīts, cik sievas viņam bijušas, bet, ņemot vērā to, cik punktuāli minēti citi dati, nākas secināt, ka visiem bērniem bijusi viena māte, stāsta V. Gavars. Šis piemineklis tika uzskatīts par pazudušu, bet 2016. gadā talkas laikā V. Gavaram to izdevās atrast zem vecu lapu kaudzes.

Abās šajās kapsētās V. Gavars rīko talkas kopš 2009. gada. Tajā gadā viņš kļuva par Rīgas domes deputātu un nolēma, ka viens no viņa uzdevumiem ir gādāt par abu šo Rīgas vecāko kapsētu sakopšanu. Uz šo soli viņu daļēji pamudināja tas, ka tajā laikā kāda firma blakus Torņakalna kapiem gatavojās būvēt daudzstāvu namu un šo kapsētu nolīdzināt un pārvērst par parku. Patiesībā gan Torņakalna, gan Mārtiņa kapiem līdzīgs liktenis kā Lielajiem kapiem tika paredzēts jau 1989. gadā. Mārtiņa kapos bija iecerēts atstāt tikai aptuveni 70 pieminekļu, Torņakalna kapos – ap 10. Par laimi, Latvijai atgūstot neatkarību, šiem nodomiem tika pārvilkta svītra. “Šo deviņu gadu laikā, kopš organizējam talkas, Torņakalna kapos esam atjaunojuši 157 pieminekļus, Mārtiņa kapos – 42,” stāsta V. Gavars. Šobrīd viņš ir Rīgas Latviešu biedrības valdes loceklis, īpašumu pārvaldnieks un kopš 2016. gada Mārtiņa un Torņakalna kapu pārvaldnieks.

Kapsētu sakopšanas talkas notiks arī šogad. Mārtiņa kapos talkotāji gaidīti 21. aprīlī pulksten 10, Torņakalna kapos, kā katru gadu, 1. maijā pulksten 11. Pēc kārtīgas pastrādāšanas visi varēs baudīt garšīgu zupu, pēc tam doties ekskursijā pa kapsētu.