Tramps neapmierināts, atkal draud ar tarifiem – tie paredzēti arī Eiropas Savienībai 0
ASV prezidents Donalds Tramps draud noteikt tarifus 10-12,5% apmērā aptuveni 60 valstīm un ekonomiskajām savienībām, tostarp Lielbritānijai, Eiropas Savienībai, Kanādai un Austrālijai, apsūdzot tās nepietiekamā cīņā pret piespiedu darba izmantošanu. Tas ir jaunākais mēģinājums atjaunot vienu no viņa galvenajiem tirdzniecības politikas instrumentiem, vēstī “The Guardian”.
Eiropas Savienība nekavējoties reaģēja, norādot, ka sagaida no ASV pagājušā gada jūlijā noslēgtās muitas vienošanās ievērošanu un uzsverot, ka šādi tarifi pārkāpj šīs vienošanās garu.
Ierosinātie tarifi būtu vērsti pret valstīm, kuras, pēc Vašingtonas domām, pieļauj tādu preču importu, kuru ražošanā izmantots piespiedu darbs. Šāds solis seko pēc tam, kad ASV Augstākā tiesa februārī atzina Trampa tā dēvētās “Atbrīvošanas dienas” muitas nodevas par nelikumīgām.
Pēc šī sprieduma Tramps noteica vispārējus 10% tarifus, taču pagājušajā mēnesī arī ASV Tirdzniecības tiesa tos atzina par nelikumīgiem, lai gan apelācijas procesa laikā tie joprojām ir spēkā.
Jaunie tarifi, kas skartu tādus svarīgus tirdzniecības partnerus kā Kanāda, Japāna, Norvēģija, Taivāna un Ķīna, ļautu Trampam apiet iepriekšējos tiesu noteiktos ierobežojumus viņa protekcionisma politikai. Vienlaikus ASV draud noteikt arī jaunus 25% tarifus Brazīlijai.
ASV tirdzniecības pārstāvis paziņoja: “Fakts, ka mūsu svarīgākie tirdzniecības partneri nav spējuši novērst ar piespiedu darbu ražotu preču importu, ir nepieņemams. Tas rada situāciju, kurā amerikāņu darbiniekiem nākas konkurēt nevienlīdzīgos apstākļos. Mēs vairs nepieļausim šādu nevienlīdzību.”
Jauno tarifu draudi rada bažas ASV partneriem, tostarp Lielbritānijas premjerministram Starmers, kurš centies veidot konstruktīvas attiecības ar Trampu un mazināt tirdzniecības izmaksas sadarbībā ar viņa administrāciju.
Eksperti jau iepriekš prognozēja, ka Tramps, kurš gadu desmitiem uzskatījis tarifus par svarīgu ekonomiskās drošības instrumentu, mēģinās atrast veidu, kā apiet Augstākās tiesas spriedumu.
Tolaik viņš draudēja izmantot tarifus “daudz spēcīgākā un agresīvākā veidā”, izmantojot vismaz sešus citus juridiskos mehānismus pret valstīm, kuras uzskata par draudu ASV ekonomikai.
Kas nonācis Trampa mērķī?
Jaunie tarifi ir balstīti uz izmeklēšanu par darba tiesību ievērošanu 60 valstīs un ekonomiskajās savienībās saskaņā ar 1974. gada Tirdzniecības likuma 301. pantu.
98 lappušu garajā ziņojumā secināts, ka tikai Kanāda, Ekvadora, Eiropas Savienība, Indonēzija, Meksika un Pakistāna formāli nav izgāzušās piespiedu darba importa aizlieguma ieviešanā.
Tomēr Baltā nama vērtējumā Kanāda nepietiekami piemēro savus likumus, savukārt ES visaptverošais aizliegums importēt ar piespiedu darbu ražotas preces stāsies spēkā tikai 2027. gada decembrī. Tas nozīmē, ka arī abas šīs jurisdikcijas varētu tikt pakļautas tarifiem.
Ziņojumā paredzēts:
10% tarifs Eiropas Savienībai, Kanādai, Meksikai, Taivānai un Lielbritānijai;
12,5% tarifs Ķīnai, Japānai, Indijai, Dienvidkorejai, Brazīlijai un Šveicei.
Jaunie tarifi nestāsies spēkā nekavējoties — tie vēl būs pakļauti sabiedriskajai apspriešanai un pārskatīšanai.
ES un Lielbritānijas reakcija
Eiropas Komisija paziņoja, ka ES “pilnībā dalās ASV bažās” par piespiedu darbu, taču uzskata, ka tarifi šādu iemeslu dēļ nav pamatoti.
Komisija uzsvēra, ka joprojām ievēro pagājušā gada jūlijā noslēgto vienošanos, kas paredz 15% tarifus lielākajai daļai preču, un sagaida, ka ASV pilnībā ievēros šīs vienošanās nosacījumus.
Savukārt Lielbritānijas valdība norādīja, ka jautājumu par piespiedu darbu jau regulē valsts likumi, tostarp Mūsdienu verdzības likums (Modern Slavery Act).
“Mēs turpinām regulāri sadarboties ar ASV administrāciju sarunu procesā un esam skaidri informējuši par pasākumiem, ko īstenojam,” paziņoja valdības pārstāvis.
Viņš arī uzsvēra, ka Lielbritānijas uzņēmumiem joprojām ir spēkā preferenciālie piekļuves nosacījumi saskaņā ar esošo vienošanos un valsts tarifa likmes pagaidām nemainās.
