“Sanāk, ka kaitēkļus un gliemežus lasīsim paši, bet putni tupēs bezdarbībā. Ja ieviesīs vēl stingrākus ierobežojumus arī rudenī, lielās saimniecības tiks galā, bet mazie būs spiesti saimniekošanu beigt,” uzskata bioloģe un putnkope Melita Sauka.
“Sanāk, ka kaitēkļus un gliemežus lasīsim paši, bet putni tupēs bezdarbībā. Ja ieviesīs vēl stingrākus ierobežojumus arī rudenī, lielās saimniecības tiks galā, bet mazie būs spiesti saimniekošanu beigt,” uzskata bioloģe un putnkope Melita Sauka.
Foto no personiskā arhīva

“Sanāk, ka kaitēkļus un gliemežus lasīsim paši, bet putni tupēs bezdarbībā!” Vai lauku sētās izzudīs vistas? 45

Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Putnu gripas dēļ gaidāmi stingrāki mājputnu turēšanas nosacījumi. Lielajiem audzētājiem tie būs pa spēkam, kamēr mazie, kam sētā vien pārdesmit klukstes un gailis, pārliecināti par pārspīlējumiem un jūtas apdraudēti, lai gan ir vieni no tiem retajiem, kas Latvijas laukos vēl uztur dzīvu vidi.

 

LE
LETA
Ziņas
Latvijā reģistrēta pirmā Covid-19 revakcinācijas epizode 59
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ar nodokļiem neapliekamo minimumu plāno celt vismaz līdz 400 eiro. Cik naudas paliktu “uz rokas”? 31
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Dusmīgs par nesaņemto algu vīrietis ar ekskavatoru sadauza vairākas darba mašīnas 15
1 diena
Lasīt citas ziņas

Putnu gripa vistu, zosu, tītaru un citu mājputnu turētājiem šogad aktuāla tēma – ierobežojumus saistībā ar putnu sērgu valdība atcēla tikai 18. maijā, kad gājputni bija ne tikai atgriezušies, bet jau arī izperējuši mazuļus. Neskatoties uz esošajiem stingrajiem noteikumiem, Latvijas Apvienotā putnkopības nozares asociācija ar Latvijas Putnkopības asociācijas atbalstu iesniegusi Zemkopības ministrijai vēstuli ar prasību pastiprināt biodrošības pasākumus. Kā tas var ietekmēt mazos vistu turētājus?

 

Ierobežota pieeja ganībām

Pirmā prasība – noteikt putnu gripas ierobežojumus ne tikai pavasarī, bet arī rudenī, turot mājputnus tikai zem sietiem vai tīkliem. Pavasarī putnu pārceļošana uz ligzdošanas vietām ir vien pāris mēnešu, bet rudens periodā pārlidošana sākas jau jūlijā un beidzas novembra sākumā, kas nozīmē, ka rudens periodā risks ir stipri mazāks. Tādēļ ES valstis profilaktiski ierobežojumus rudens periodam parasti nenosaka.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ja Latvijā to ieviesīs, praksē tas nozīmē, ka mājputni kūtīs vai zem ūdens necaurlaidīgiem jumtiem jātur teju cauru gadu un ganībās viņi tiks labākajā gadījumā vien jūnijā. Tas nesaskan ar bioloģiskās produkcijas ražošanas noteikumiem, kur dzīvnieki ganībās jātur 2/3 laika, nepieciešams ievērot rotāciju ganību laukiem un pastaigu laukumos zaļās zāles segas atjaunošanu.

Līdz ar to ganību liegšana gada garumā var beigties ar sertifikāta zaudēšanu, situāciju raksturo bioloģiski sertificētas lauku saimniecības vadītāja, bioloģe Melita Sauka, norādot arī uz to, ka mazās putnu saimniecības savu ganāmpulku atjauno vasaras periodā. Putnus vasarā audzē vasaras mājiņās, oktobrī kūtī atgriežas jau atlasīts vaislas ganāmpulks. Tehniski pavasara sezonā izbūvētajām būvēm putnu gripas ierobežošanai nav iespējams uzņemt visus vasaras sezonas putnus.

Visdrīzāk putni tiks ievietoti siltumnīcās, kas nopietni ietekmēs to veselību. Turklāt daudzviet pīles tiek laistas brīvi dārzā salasīt gliemežus, vistas regulē kaitēkļu daudzumu ābeļdārzos. “Arī es vistas audzēju tieši šim mērķim, bet nevaru visam 2 ha ābeļdārzam pārvilkt sietu. Ieguvēji var būt tikai tīklu un sietu tirgotāji,” uzskata Melita.

Otra prasība – saimniecībām un putnkopjiem, kuru dzīvesvieta atrodas tuvāk par 10 km no lielajiem audzētājiem (kur vistu ganāmpulks ir virs 10 000), noteikt pastiprinātas uzraudzības zonu ar stingriem noteikumiem. “Neatrodos šajā zonā, bet tiem, kas nejaušības dēļ tādā atrodas, ierobežojumi būs dramatiski. Katrs, kam ir kāda vista, tiks uzskatīts par ienaidnieku numur viens. Pat neesot biologam, skaidrs, ka visvairāk slimību ir tur, kur vienuviet sakoncentrēts liels putnu skaits, kamēr ganībās un saulē esošie putni būs ar visstiprāko imunitāti,” saka Melita.

 

Kurš pirks “zelta” ­vistiņu?

Ir vēl kāds sāpīgs punkts. Plānots, ka putnu tirdzniecībai būs vajadzīgs īpašs veselības sertifikāts. Ko vajag, to vajag – vistu turētāji piekrīt, taču ne visiem tas būs iespējams. Vetārsts attālā lauku sētā nav tik viegli pieejams, bet vizīte nebūs lētāka par 35 eiro. “Ja pieskaita to visu pārdodamā putna cenai, manu “zelta” putnu neviens vairs nepirks!

Tādējādi, ja būs kas pārdodams, būs jātirgo nelegāli. Un daudzi to arī darīs. Turklāt ierobežojumiem un jaunajām prasībām līdzi nespēs turēt putnu kolekcionāri, kuri gadā pārdod vien dažus putnus. Vai jau nav par daudz iznīcinātas skaistas putnu sugas? Vai latvju sētās varam atrast mūsu Kurlandes zosi, cukurvistiņu?

Mums pārmet, ka saimniecības ar pārdesmit vistām nepilda tādu svarīgu funkciju kā nodrošināšanu ar pārtiku patērētājiem nepieciešamā daudzumā. Pilda gan, nodrošinot bioloģisko daudzveidību, saglabājot latvju sētas tradicionālo saimniekošanu, nodrošina lauku apdzīvotību, ja tas vairs ir kādam no svara. Ar šādu attieksmi esam nonākuši, ka mums nav šķirnes putnu audzētavu un nav dalības ES putnkopības izstādēs. Daži startē zem Lietuvas karoga, bet pirmskara Latvijā bija putni, kas izcēlās Eiropas līmeņa izstādēs,” teic saimniece.

 

Jāskata kopsakarības

Vienlaikus viņa uzsver, ka piesardzība un biodrošība nekad netiks apšaubīta. Augsti patogēna putnu gripa, kas raksturojas ar strauju izplatību un augstu mirstību (100% putnu 48 stundu laikā), noteikti satrauc, un neviens savus mājputnus zaudēt negribētu.

“Esmu par biodrošību, kas tiek skatīta kopsakarībā arī ar citu patogēnu organismu nonākšanu novietnēs. Par putniem ierobežotā teritorijā – jā, bet par prasību virsū vilkt sietu visa gada garumā – nē. Esmu par sapratni, ka putnu teritorijā neienāk svešie, bet saimnieks tur iet ar apaviem, kas nav bijuši uzvilkti ārpus saimniecības teritorijas.

Par izbraukuma tirdzniecības transportlīdzekļa neiebraukšanu saimniecībā, par katra ievestā putna karantīnas laika nodrošināšanu, par pārdomātu putnu ievešanu, kas izslēdz ievešanu no putnu gripas skartām vietām utt.,” tā saimniece. Ja prasības būs samērīgas un izpildāmas, saimniecības reģistrēs putnus, savukārt, ja tās būs nesamērīgi augstas, būs vairāk nelegālo putnu turētāju un risks izplatīt slimības pieaugs.

 

Uzstāj uz vienotu ­biodrošības plānu

Tikmēr asociācijā uzsver – vēstule sūtīta, lai vērstu valsts iestāžu un putnkopju uzmanību nepieciešamībai pasargāt saimniecības no putnu gripas, vienalga, vai saimniecībā ir pāris putnu pašpatēriņam vai runa ir par lielražotājiem. “Prasība izstrādāt biodrošības plānu nebūt nav pārmērīga. Tā ir iespējamo risku apzināšana un veicamo pasākumu, rīcības plāna izstrādāšana,” norāda Latvijas Apvienotās putn­kopības nozares asociācijas izpilddirektore Anna Ērliha.

Viņa atgādina, ka pēdējo pārdesmit gadu laikā putnu gripa no Āzijas ir atceļojusi uz Eiropu ar savvaļas migrējošajiem putniem, līdz ar to no apkārtējās vides tā neizzudīs, tikai izplatīsies tālāk. Tāpēc apgalvojums, ka biodrošības pastiprināšana ir mazas putnkopības nozares pārstāvju grupas iegriba, norāda uz to, ka nozarē strādājošajiem putnkopjiem trūkstot izpratnes par fundamentālām lietām.

“Esam par samērīgām prasībām, kas izriet no inficēšanās riska pakāpes un zaudējumiem valsts budžetam, sakarā ar izdevumiem seku likvidēšanā (tādējādi tiks pasargāta arī nodokļu maksātāju nauda). Vai tiešām jāsagaida uzliesmojums kādā saimniecībā, lai sāktu saprast, kāds posts tas ir un kāda nozīme ir biodrošībai? Jāatceras, ka tas apdraud ne tikai konkrēto saimniecību, bet arī visas apkārtējās saimniecības,” tā Anna Ērliha.

Viņa norāda, ka pirmais solis slimību kontrolē ir apzināšanās, ka slimības pastāv arī tad, ja pašu saimniecības tās nav skārušas. Nākamais solis ir izstrādāt plānu, lai novērstu iespējamo risku iestāšanos. Pēdējais solis ir veikt preventīvos pasākumus, lai pasargātu savus mājputnus, jo tikai vesels mājputnu ganāmpulks var nodrošināt augstu produktivitāti – dējību vai dzīvmasas pieaugumu.

“Tāpēc Latvijas Apvienotā putnkopības asociācija darīs visu iespējamo, lai informētu putnkopjus par situāciju, veidotu izpratni par slimību un aktīvi sadarbosies ar visām atbildīgajām institūcijām,” rezumē asociācijas pārstāve.

SAISTĪTIE RAKSTI

Ko par to saka atbildīgie ierēdņi? Lēmums vēl nav pieņemts, taču viedokļi apzināti, “Latvijas Avīzei” atzina Zemkopības ministrijā. Maijā sarīkota attālināta sanāksme ar Latvijas Apvienoto putnkopības nozares asociāciju, Latvijas Putnkopības asociāciju un Pārtikas un veterināro dienestu, kurā izskatīta abu asociāciju sagatavotā vēstule ar priekšlikumiem pastiprināt biodrošības pasākumus mājputnu turēšanas vietās.

Sanāksmes laikā PVD sniedza aktuālo epidemioloģisko informāciju, kā arī skaidroja putnu gripas uzraudzības organizāciju. Zemkopības ministrija turpinās sarunas ar abām asociācijām par putnu gripas ierobežojošajiem pasākumiem.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Karstākajā ražas laikā Sakņu paviljons bēdīgi stāv pustukšs. Uz kurieni “pārcēlies” iecienītais paviljons? 27
6 stundas
IR
Ilmārs Randers
Laukos
“Līdzšinējā “lopu tehnoloģija” ir ļoti neefektīva zemes izmantošanas ziņā.” Saruna ar Edgaru Ružu 20
12 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Posts un neraža! Madonas novadā lācis pamatīgi izpostījis biškopības saimniecību 35
3 dienas
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
Daudzi saimnieki saka, ka kartupeļu ražas šogad ir katastrofa. Tupeņu cenas ir dubultā un nekas neliecina, ka tās varētu samazināties 25
3 dienas
LE
LETA
Ziņas
Latvijā reģistrēta pirmā Covid-19 revakcinācijas epizode 59
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ar nodokļiem neapliekamo minimumu plāno celt vismaz līdz 400 eiro. Cik naudas paliktu “uz rokas”? 31
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Dusmīgs par nesaņemto algu vīrietis ar ekskavatoru sadauza vairākas darba mašīnas 15
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Drosmīgs gailis un kaza izglābj vistu no vanaga nagiem 16
1 diena
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Karstākajā ražas laikā Sakņu paviljons bēdīgi stāv pustukšs. Uz kurieni “pārcēlies” iecienītais paviljons? 27
6 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Laukos
“Zemnieku saeima”: Provizoriskais dārzeņu ražas zudums šogad varētu būt apmēram 30% 13
4 dienas
Ieva Ēvalde
Laukos
Aitu sūkalu želejkonfektes, ēdamas kafijas glāzītes, circeņu milti – “Riga Food” šogad piedāvā sevišķi plašu jaunradītu produktu klāstu 10
6 dienas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
“Nav ļaunuma bez labuma!” MKPC apmāca meža īpašniekus un aizstāv viņu intereses 2
8. septembris, 2021
Inita Šteinberga
Ziņas
Šogad sēnes pašas lec groziņos – spēj tik lasīt. Kā to pareizi darīt, lai nenodarītu tām pāri? 5
7. septembris, 2021
SD
Sandra Dieziņa
Ziņas
“Tā ir totāla šmaukšanās!” Atsevišķi tirgotāji krāpjas ar zemāku PVN 30
6. septembris, 2021
AJ
Anita Jaunbelzere
Laukos
“Es neesmu tāds – acis ciet, lai aug!” Juris Ozoliņš dalās pieredzē, ko tas nozīmē Latvijā kopt mežus 3
4. septembris, 2021
LE
LETA
Ziņas
Zinātnieki vēl klusē! VM pagaidām neredz pamatojumu papildu Covid-19 potei visiem iedzīvotājiem 13
1 stunda
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Karstākajā ražas laikā Sakņu paviljons bēdīgi stāv pustukšs. Uz kurieni “pārcēlies” iecienītais paviljons? 27
6 stundas
IK
Ilze Kalve
Ziņas
Automašīnu vietā gājējus un velosipēdistus tagad apdraud jauna problēma – e-skūteris
30 minūtes
LA
Latvijas Avīze
Veselam
“Pēc potes gaidījām, kas nu būs, bet vīlāmies.” Ārstniecības augu audzētājs Ivars Geiba par vakcinēšanos pret Covid-19 46
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Ap Ziemassvētkiem uzņēmēji saņems “dāvanas” no VID, kas liks rīkoties. Endziņš par nodokļu sistēmas brāķi 16
4 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Influencere Beta Beidz: “Jāpalīdz meitenēm, kurām nav paveicies sociālā slāņa loterijā!”
34 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Ap 10 000 migrantu slēpjas no karstuma zem tilta uz ASV un Meksikas robežas 4
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Rastorgujevam diskvalifikācijas dēļ olimpiskās spēles ies secen 5
2 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Latvija atpaliek no kaimiņiem, savukārt Baltijas “tīģera” lomā Igauniju pamazām nomaina Lietuva 38
13 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Mūžībā devies vjetnamiešu Tarzāns, kurš 40 gadus pavadīja džungļos 5
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ar nodokļiem neapliekamo minimumu plāno celt vismaz līdz 400 eiro. Cik naudas paliktu “uz rokas”? 31
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Dusmīgs par nesaņemto algu vīrietis ar ekskavatoru sadauza vairākas darba mašīnas 15
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Krāsaina, aromātiska un ļoti garšīga: ķirbja krēmzupa ar tīģergarnelēm, ingveru un konjaku 1
1 diena
MZ
Monika Zīle
Ziņas
Monika Zīle: Gluži kā universālais veļas pulveris izmazgā melnumus, tā “cilvēciskā kļūda” attaisno šobrīd ikvienu varas grēku 65
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Britu mediji: prinča Viljama sieva Keita Midltone ir ceturtā bērniņa gaidībās? 7
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Drosmīgs gailis un kaza izglābj vistu no vanaga nagiem 16
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Kaspars Kambala sarīko pamatīgu skandālu, jo sieva bez viņa atļaujas nopirkusi jaunus krēslus 52
1 diena
IB
Ivars Bušmanis
Ziņas
“Turpmāk tikai kopīgi!” Urzula fon der Leiena neatgādināja par haosu un nacionālo egoismu pandēmijas sākumā
18:56
Daina Šulca
Ziņas
“Profesionāli esmu ļoti daudz ieguvusi,” Beatrise dalās pieredzē par studijām Dānijā
18:55
IK
Ilze Kalve
Ziņas
Automašīnu vietā gājējus un velosipēdistus tagad apdraud jauna problēma – e-skūteris
18:50