3
Informācijas vākšana par iebraucējiem
Pēdējā laikā vairāki tautieši ir sūdzējušies, ka vietējo pašvaldību darbinieki staigā pa mājām un uzdod dažādus jautājumus, piemēram, no kurienes atbraukuši, cik cilvēku dzīvo vienā īpašumā, kur strādā un vai grasās doties atpakaļ uz savu valsti. Dažos gadījumos tiekot apgalvots, ka atbildes uz jautājumiem esot obligātas, neatbildēšanas gadījumā varot ierasties ar policiju. Iespējams, ka tā ir pašu pašvaldību iniciatīva, vēloties apzināt pilsētā dzīvojošo ES pilsoņu skaitu un turpmākos plānus, taču zīmīgi, ka šādas “tautas skaitīšanas” notiek tieši imigrantu apdzīvotos rajonos.
Teorētiski visu Lielbritānijas iedzīvotāju pienākums ir pašiem pieteikties vēlētāju sarakstos, paziņojot valstij par savu dzīvesvietu un pilsonību, taču praksē daudzi to nedara. Arī paši briti nav diez ko apzinīgi, it sevišķi jaunieši.
Satraukums par ES pilsoņu nākotni
Latvijas vēstniecības konsulārā nodaļa Apvienotajā Karalistē, komentējot imigrācijas ierēdņu interesi, uzsver, ka Eiropas Savienības pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot ES dalībvalstīs joprojām nosaka Līgums par Eiropas Savienības darbību. “Vēlamies vērst uzmanību arī uz Apvienotās Karalistes valdības paziņojumu par ES pilsoņu statusu Apvienotajā Karalistē, kura galvenais vēstījums ir, ka referenduma rezultātā nav mainījies statuss un tiesības, ko bauda Eiropas Savienības pilsoņi Apvienotajā Karalistē un Apvienotās Karalistes pilsoņi citās Eiropas Savienības dalībvalstīs,” norāda vēstniecība.
Arī briti visu laiku uzsver, ka joprojām spēkā ES likumi, taču iekšlietu ministre Ambera Rada ir paziņojusi, ka vairāk nekā trim miljoniem valstī esošo ES pilsoņu pēc izstāšanās būs nepieciešami kaut kādi dokumenti, kas apliecinās viņu tiesības atrasties valstī. Iespējams, tā būs īpaša jauna ES ID karte, taču par to vēl tiek spriests. Tikmēr veikli darboņi piedāvā palīdzēt nokārtot rezidenta apliecību, kas pagaidām ES pilsoņiem nav nepieciešama, jo domāta pavisam citiem mērķiem, taču, ja ir vēlēšanās, tad to var iegūt. Nopietnāks dokuments ir pastāvīgā rezidenta karte, ko var iegūt pēc piecu gadu uzturēšanās Apvienotajā Karalistē, tā nepieciešama, lai pieteiktos pilsonībai. Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas datiem, šobrīd kartei ir pieteikušies 100 000 eiropiešu, un pieteikumu skaits strauji aug. Vidēji gadā tiek izskatīti 25 000 pieteikumu, un eksperti aprēķinājuši, ka, saņemot pieteikumus no visiem trim miljoniem ES pilsoņu, 85 lappušu biezo papīra anketu apstrāde var aizņemt 140 gadus. Skaidrs, ka šāds risinājums nederēs, tādēļ jau kopš septembra tiek testēta jauna anketa tiešsaistē.
