
Lētticība iet uzvaras gājienā. Šogad tikai banku klientiem vien izkrāpti jau 9 miljoni eiro 0
Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad deviņos mēnešos izkrāpti kopumā 9,044 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) publiskotie dati.
2025. gada deviņos mēnešos īstenoti kopumā 5247 krāpšanas gadījumi un izkrāpti 9 043 506 eiro.
Tostarp konstatēti 2853 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 5 026 074 eiro. Tāpat konstatēti 1914 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 3 374 998 eiro, un 480 cita veida krāpšanas gadījumu, izkrāpjot 642 434 eiro.
Vienlaikus šogad deviņos mēnešos novērsti 13 663 krāpšanas gadījumi par kopumā 9 620 930 eiro.
Tostarp šogad deviņos mēnešos ir izdevies novērst 4044 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 4 447 993 eiro, 8803 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 4 444 277 eiro un 816 citus krāpšanas gadījumus par 728 660 eiro.
FNA aģentūrai LETA norāda, ka septembrī telefonkrāpšanas gadījumos no viena cietušā noziedznieki izkrāpuši vidēji apmēram 1775 eiro.
Kopumā summas svārstās no dažiem desmitiem līdz vairākiem simtiem tūkstošu eiro.
Piemēram, Latgalē kāds iedzīvotājs saņēmis viltus īsziņu Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) vārdā no adreses “www.ecsdd”, kurā bija brīdinājums par neapmaksātu sodu. Noticot krāpniekiem un apstiprinot maksājumus, iedzīvotājs zaudējis 9000 eiro.
Šogad vairāk nekā 100 iedzīvotāji noticējuši viltus īsziņām CSDD vārdā, un krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 174 000 eiro.
FNA norāda, ka jau vairāku mēnešu garumā krāpnieki ļoti aktīvi sūta īsziņas it kā CSDD vai Valsts policijas vārdā par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu vai neapmaksātu sodu. Īsziņās pievienotās saites ir krāpnieciskas, un tās aizved uz viltus vietnēm, kur tiek pieprasīts autentificēties ar bankas datiem, tādējādi tos nododot krāpnieku rokās.
Vairākkārt apkrāptās personas ziņo, ka, iespējams, tās varētu būt nedaudz pārkāpušas atļauto braukšanas ātrumu.
Apzinoties savu kļūdu, pat neiedziļinoties ziņas saturā un konstrukcijā, iedzīvotāji ātrumā nospiež uz pievienotās saites un ātri ievada savus datus. Tādēļ FNA un CSDD aicina autobraucējus ievērot atļauto ātrumu, kā arī piebremzēt, pieņemot lēmumus par maksājumiem.
FNA atgādina, ka CSDD nekad nesūta īsziņas par pārkāpumiem vai sodiem. CSDD par pārkāpumiem informē “e-CSDD” portālā, vēstulē uz deklarēto dzīvesvietas adresi vai e-adresē, kā arī e-pastā, ja portālā “e-CSDD” ir norādīta e-pasta adrese un sniegta piekrišana saņemt paziņojumus elektroniski.
FNA atgādina, ka krāpnieki apzināti izmanto valsts iestāžu nosaukumus, jo cilvēki lielākoties ir likumpaklausīgi un uzticas oficiālām institūcijām.
FNA uzsver, ka tādēļ ir īpaši svarīgi vienmēr pārbaudīt saziņas avotu un rūpīgi izvērtēt jebkuru saņemto informāciju. Krāpniecības shēmas izdodas tādēļ, ka cilvēki, neuzmanības vai baiļu vadīti, ievada savus bankas piekļuves datus.
Jau ziņots, ka pērn kopumā 9025 krāpšanas gadījumos tika izkrāpti 15,5 miljoni eiro, bet novērsti 17 314 krāpšanas gadījumi par kopumā 12,2 miljoniem eiro.
Latvijā lielākā banka pēc aktīvu apmēra ir “Swedbank”, seko “SEB banka”, banka “Citadele” un “Luminor Bank” filiāle Latvijā.