Nekrologos atklāta pārsteidzoša patiesība: zinātniekiem beidzot izdevies rast atbildi uz jautājumu, kas ir patiesā dzīves jēga 0
Zinātniekiem, šķiet, beidzot izdevies rast atbildi uz vienu no senākajiem cilvēces jautājumiem – kāda ir cilvēka dzīves jēga. Pētnieki to atklājuši, analizējot 38 miljonus nekrologu, kas publicēti ASV pēdējo trīsdesmit gadu laikā, raksta “Daily Mail”.
Pētījuma mērķis bija saprast, kas raksturo “labi nodzīvotu dzīvi”.
Lai to noskaidrotu, zinātnieki izmantoja automatizētus teksta analīzes rīkus un secināja, ka visbiežāk pieminētās vērtības nekrologos ir tradīcijas un labvēlība.
Gandrīz 80% nekrologu uzsvērta cieņa pret paražām vai reliģiju, savukārt 76% gadījumu akcentētas tādas īpašības kā rūpes, uzticamība un lojalitāte.
Pētnieki norāda, ka vērtību izpratni ietekmē arī dzimums, vecums un laikmeta konteksts.
Analīze parādīja, ka sievietes visbiežāk slavētas par laipnību un gādību, vīrieši – par sasniegumiem un atbildības sajūtu, bet gados vecāki cilvēki – par uzticību tradīcijām.
Zinātnieku veiktā nekrologu analīze sniedz unikālu ieskatu tajā, kādas vērtības sabiedrība patiesībā ciena.
Kā norāda pētnieki, tas, kā mēs atvadāmies no mirušajiem, atklāj ne tikai to, kādi viņi bijuši, bet arī to, kas esam mēs paši un kādi ir mūsu ideāli.
Pētījuma vadošais autors, Mičiganas Valsts universitātes docents Deivids Markovics, uzsver, ka līdzās reliģiskajai ticībai bieži atkārtojas arī uzticība citiem, garīgums un ticība kopējam labumam.
Dati rāda, ka vārdi “sieva”, “māte”, “gādīgs draugs” nekrologos parādās visbiežāk – tie atspoguļo cilvēku ciešās sociālās saites.
Pretstatā tam, ar varu vai personīgo spēku saistītas frāzes — piemēram, “būt stipram” vai “vienmēr cīnīties” — nekrologos gandrīz neparādās.
Tas liecina, ka, runājot par nāvi, vardarbība vai spēka demonstrēšana reti tiek uzskatītas par paliekošu dzīves vērtību.
Vienlaikus pētījums arī atklāja, ka sociālie satricinājumi var īslaicīgi mainīt dominējošās vērtības.
Pēc 2001. gada 11. septembra terora aktiem nekrologos retāk pieminēta drošība, taču biežāk uzsvērtas tradīcijas un labdarība. Interesanti, ka tieši Ņujorkas štata bojāgājušo nekrologos labdarība tika akcentēta biežāk nekā citos štatos.
Arī 2008. gada finanšu krīze ietekmēja sabiedrības noskaņojumu: nekrologos sāka retāk parādīties atsauces uz sasniegumiem un panākumiem, kā arī samazinājās reliģisko un tradicionālo vērtību pieminēšana.
Savukārt Covid-19 pandēmija vēl vairāk izcēla šo vērtību maiņu.
Labdarības pieminēšana sāka sarukt jau 2019. gadā – neilgi pirms pandēmijas – un joprojām nav atgriezusies iepriekšējā līmenī. Tomēr reliģijas un sociālo normu nozīme saglabājusies stabila.
Tādējādi, pēc zinātnieku domām, nekrologi patiesībā ir sava veida laika kapsulas, kas parāda, kā cilvēki jūtas noteiktā brīdī.
Tie rāda, ka dzīves jēga nav universāla formula – tā mainās līdzi kultūrai, vēsturiskajiem notikumiem un personīgajai pieredzei.
