Kultūra
Kultūrpolitika

Sanktpēterburgā un Oslo atvadās no maestro Marisa Jansona0


Mariss Jansons. 14.01.1943. – 30.11.2019.
Mariss Jansons. 14.01.1943. – 30.11.2019.
Foto: Gatis Dieziņš/LETA

Decembris pienāca ar skumju vēsti: 30. novembra naktī no sirds nepietiekamības mūžībā aizgāja pasaulslavenais latviešu diriģents Mariss Jansons (1943–2019).

Šodien Sanktpēterburgā talanta cienītāji atvadās no maestro Marisa Jansona. Īpašs veltījums viņam būs arī vakarā – Mariss Jansons 21 gadu vadīja Oslo Simfonisko orķestri, pie kura pults šonedēļ ir Andris Poga.

Tieši 5. decembra vakarā notiks koncerts, kuru orķestris veltīs Marisam Jansonam, un kā īpašs veltījums maestro programmā iekļauts Jāzepa Mediņa “Ārijas” atskaņojums.

Marisa Jansona skolnieks, diriģents Viesturs Gailis, kurš pie maestro četrus gadus mācījies Pēterburgā, atceras, ka visa Jansonu ģimene bijusi ļoti patīkami un sirsnīgi cilvēki – gan Mariss pats, gan viņa vecāki Arvīds un Iraīda: “Gan Arvīds, gan Mariss jau 80. gadu pirmajā pusē daudz braukāja apkārt un tas, kurš pirmais atbrauca mājās, strādāja ar visiem audzēkņiem. Neviens neskaitīja stundas un bieži aicināja mūs pie sevis uz mājām. Viņiem jau toreiz bija videomagnetofons – 80. gadu pirmajā pusē tas bija retums – viņi mums rādīja filmas par mūziku un diriģentiem, vienmēr pacienāja ar pusdienām. Izteikti cilvēciska sirsnība.:

Viesturs Gailis arī paturējis prātā Marisa Jansona diplomāta dotības: “Opermākslinieku, mūziķu vidu reizēm mēdz būt ļoti emocionālas situācijas, un Marisam bija ļoti, ļoti reta īpašība – viņš spēja šīs situācijas atrisināt – mūsdienās to sauc par krīzes menedžmentu. Es par Marisu pat nevaru pateikt neviena kritiska vārda. Tās ir jaukas atmiņas, kas par viņu palikušas.”

Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra valdes locekle Indra Lūkina devusies uz Sanktpēterburgu, lai atvadītos no maestro Marisa Jansona visa orķestra vārdā. 2016. gadā piepildījās Marisa Jansona sapnis uzstāties kopā ar LNSO: “Laimīgā kārtā tā sakrita, ka viņš varēja izbrīvēt vienu nedēļu septembra sākumā, kas bija arī LNSO 90. jubilejas sezonas sākums, un kopā ar Raimondu Paulu atklāja sezonu.

Man bija tā laime sazināties ar viņu vairākkārt, domājot par to, kāda būs koncerta programma, un jau tajā posmā es piedzīvoju, cik ārkārtīgi smalkjūtīgi, ar lielu pietāti viņš izturējās pret koncerta programmu, cik ārkārtīgi daudz domu viņš ieguldīja domu, lai tā būtu ideāla, piemērota gan Lielās ģildes īpatnībām, gan orķestra mūziķiem.

Man ir sajūta, ka laiks, ko viņš pavadīja kopā ar orķestri mēģinājumos un koncertā Lielajā ģildē, izstaroja tik lielu gaismu un labestību, šķiet, – tas gaismas lauks, viņa personības starojums joprojām ir ap mums.

Un, protams, ārkārtīgi sāpīgi, ka mūsu orķestrim ar maestro nebija lemts vēl kādreiz satikties. Man bija tas gods un prieks nogādāt viņam gadu vēlāk Lielo mūzikas balvu par šo koncertu, Lucernā viņam to simboliski nodevu un jautāju, vai viņš būtu ar mieru diriģēt jaunās Rīgas koncertzāles atklāšanas koncertu, kad tā beidzot tiks uzcelta. Ļoti žēl, ka tas nepiepildīsies, bet es ceru un ticu, ka viņa ārkārtīgi argumentētā, spēcīgā pārliecība, ka Rīgā ir nepieciešama koncertzāle, palīdzēs mums pie tās nokļūt.

Ļoti skumji, ka viņš aizgājis citā dimensijā, bet tas, ko mēs – mūziķi, klausītāji, – piedzīvojām, paliks ar mums un dos gaismu arī turpmāk.

Maestro skolnieks Andris Nelsons sociālajā tīklā “Facebook” raksta: “Dižais Mariss Jansons bija neticams kolēģis, skolotājs un mentors. Ziņas par viņa aiziešanu ir šoks un mani dziļi skumdina. Mūzikas pasaule ir zaudējusi vienu no saviem pīlāriem. Man viņa ļoti pietrūks.”

Marisa Jansona draugs un kolēģis, diriģents Aleksandrs Viļumanis “Kultūrzīmēm” sacīja, ka Marisa Jansona aiziešana ir liels zaudējums visiem, kas saistīti ar mākslu, piebilstot, ka Maestro bijis arī ļoti sirsnīgs un atsaucīgs cilvēks.

Komponists Arturs Maskats pauda, ka Marisa Jansona aiziešana ir neaptverams zaudējums: “Tā ir viena no visspilgtākajām muzikālajām virsotnēm Latvijā un pasaulē. Tas, ko viņš devis Latvijai, nesdams mūsu valsts vārdu pasaulē, nav vārdos izstāstāms, to mēs apjautīsim tikai ar laiku. Man vienmēr gribas pasvītrot Marisa Jansona saikni ar Latviju caur Andri Nelsonu, jo viņš izveidojās par pasaules līmeņa diriģentu, tieši pateicoties Marisa Jansona nenogurstošai līdzdalībai viņa kā diriģenta tapšanas procesā.”

Pats komponists ar Maestro sastapies, veidojot instrumentācijas Raimonda Paula koncertam kopā ar Marisu Jansonu: “Profesionāla saskare mums bija neliela, bet cilvēciskā paliks prātā uz mūžu – viņš bija tik silts, ārkārtīgi inteliģents cilvēks, domāju, ka jebkurš, kuram bijis gods ar viņu strādāt kopā, paturēs šo izjūtu prātā visu mūžu. Ir tādi zaudējumi, kas liek paskatīties uz ideāliem, kāds noteikti bija arī Marisa Jansona dzīve mūzikā.”

Komponists Raimonds Pauls teic: “Mēs esam zaudējuši izcilu, pasaules klases mūziķi. Man bija tā laime ar viņu pabūt kopā uz skatuves, kaut gan ar viņa ģimeni bijām pazīstami vēl no tālajiem padomju laikiem. Jau Marisa Jansona tēvs bija izcils diriģents, nereti sastapām viņus vasarā Mellužos, kad Mariss bija vēl pavisam jauns zēns un neviens vēl nenojauta par viņa spožo nākotni mūzikā.

Runājam par mākslinieku, kurš diriģējis pasaules labākos orķestrus, uzstājies kopā ar izcilākajiem dziedātājiem un mūziķiem. Viņš bija ļoti iejūtīgs, bet ar personības spēku panāca savu, to varēja redzēt arī koncertā ar Latvijas Nacionālā simfonisko orķestri. Prombraucot viņš mūsu orķestrim teica: “Cerams, ka arī tad, kad te nebūšu, jūs spēlēsiet tāpat, kā spēlējāt man.” Šodien, kad atveru laikrakstus un redzu divu izcilu mūžībā aizgājušu personību portretus – Jāni Stradiņu un Marisu Jansonu –, tas ir sāpīgs trieciens mūsu kultūrai.”

Mūža lielāko daļu, kopš brīža, kad diriģenta Arvīda Jansona sieva, dziedātāja Iraīda Jansone, kopā ar tobrīd vēl pusaugu Marisu pārcēlās uz dzīvi Sanktpēterburgā, Maestro pavadījis ārvalstīs. Tomēr Latviju viņš visu mūžu turējis sirdī un šeit regulāri atgriezies.

Diriģenta liktenīgā sirdskaite bija iedzimta – viņa tēvs cieta no līdzīgas slimības, bet pašam maestro Marisam Jansonam sirds jau uz brīdi apstājusies operas “Bohēma” uzvedumā Oslo 1996. gadā. Bija zināms, ka šogad viņš jutās slikti, tādēļ visu vasaru veltīja atpūtai Itālijā un tikai oktobra beigās pēc sešu mēnešu pārtraukuma stājās pie diriģenta pults kopā ar savu Bavārijas Radio simfonisko orķestri.

Sēras par dižā mūziķa aiziešanu aizsaulē izteikuši viņa vadītie kolektīvi – Sanktpēterburgas Filharmonija, Oslo Filharmonijas orķestris, Pitsburgas Simfoniskais orķestris, Bavārijas Radio simfoniskais orķestris un Amsterdamas Karaliskais “Concertgebouw” orķestris, kā arī Maestro talanta cienītāji visā pasaulē.

Pasaulē slavenais diriģents saņēmis daudzas nozīmīgas balvas. 1999. gadā viņš kļuva par Britu Karaliskās Mūzikas akadēmijas goda locekli, 2001. gadā – par Vīnes “Gesellschaft der Musik-freunde” goda locekli. 2000. gadā viņam piešķirts Norvēģijas Karaliskais Nopelnu krusts. 2006. gadā viņš saņēma Latvijas valsts augstāko apbalvojumu II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

2006. gadā Jansons saņēma “Grammy” balvu kategorijā “Labākais orķestra sniegums” kopā ar Sergeju Aleksaškinu un Bavārijas radio simfonisko orķestri un kori par Šostakoviča 13. simfonijas izpildījumu.

Atvadīšanās no mūžībā aizgājušā diriģenta Marisa Jansona norisināsies ceturtdien, 5. decembrī, no plkst. 10.30 Sanktpēterburgas Filharmonijas Lielajā zālē, liecina paziņojums filharmonijas mājaslapā.

 

LA.lv
LA
LA.LV
Kultūra
Improvizācijas šovs “Spiediens” dodas pirmajā izrāžu tūrē
18 stundas
LA
LA.LV
Kultūra
Aicina piedalīties neparastā Latvijas Radio bigbenda ierakstā
20 stundas
LA
LA.LV
Kultūra
FOTO: Kolēģu mākslinieku un talanta cienītāju lokā atklāta Alekseja Naumova un Vilena Kinnapu kopizstāde
20 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Latvijā
Krūmiņam un Raitumam piemēro kopumā 86 000 eiro sodu lietā par ZZS un “No sirds Latvijai” nelikumīgu finansēšanu
12 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Eiroskeptiķi vēlas, lai Bigbens iezvana breksitu
9 stundas
LE
LETA
Latvijā
Ģenerālprokuratūra par Misānes lietu: Latvijas pilsoņu tiesību aizstāvēšanai nevar tikt izmantoti nelikumīgi līdzekļi 2
11 stundas
LE
LETA/LA.LV
Sports
Latvijas izlasē uzspēlējušais Tobers pārceļas uz Polijas čempionātu
9 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Ukrainas prezidents atsakās pieņemt Hončaruka atlūgumu
10 stundas