“Sekss ar gumijas lelli arī droši vien ir ok, bet…” Hermanis asprātīgi atbild “dīvāna ekspertiem” par JRT biļešu traci 0
Jaunā Rīgas teātra biļešu tirdzniecība nu jau tiek salīdzināta ar Dziesmu un deju svētku trakumu – tās izķer pāris minūtēs un aiz strīpas paliek daudz gribētāju. Arī nesen jaunās sezonas biļetes ātri izpirka un tauta nu steidza komentēt, ko un kā nu vajadzētu teātrim darīt, lai no šādas situācijas aizvairītos – kāds ieteica izrādes pārcelt uz Mežaparka estrādi, cits teica, ka tās jāpārdod pa kluso, bet lielas paziņošanas, cits ieteica iepriekšēju rezervāciju un cenu kāpumu. Nu JRT mākslinieciskajam vadītājam Alvim Hermanim tautai ir pāris atbildes.
Viņš raksta: “Vakar, JRT biļešu pārdošanas sakarā, saņēmu daudz komentāru. Uz dažiem varu atbildēt. Bet ņemiet vērā, ka tā nav mana kompetence teātrī. Es atbildu par izrāžu veidošanu, nevis pārdošanu.
1.Biļešu cenas radikāli palielināt gan nebūtu godīgi, jo neesam privāts teātris un tādējādi tiktu izslēgta liela sabiedrības daļa. Tas jau arī nekādīgi nepalielinātu skatītāju daudzumu, kas tiek pie biļetēm.
2.Izrādes rādīt onlainā vai TV teorētiski var, bet to vairs nevar saukt par teātri. Esmu skeptisks. Sekss ar gumijas lelli arī droši vien ir ok, bet…
3. Izrāžu skaitu palielināt, spēlējot 2reiz dienā, nevaram, jo aktieri nav roboti un izdegt viņiem var sanākt ļoti viegli.
4.Izīrēt lielākas zāles, lai spēlētu mūsu izrādes citos teātros varētu, bet slinkums un nav pārliecības, vai viņi būtu priecīgi.
4.Pusgadu uz priekšu biļetes pārdot tomēr arī nevaram, jo gribam elastīgāk plānot repertuāru. Un ko tas līdzētu? Ir jau mēģināts.
Pagājšsezon bijām vienīgais repertuārteātris pasaulē, kam biļetes bija izpārdotas 6 mēnešus uz priekšu. Skatītāji tāpat nebija priecīgi.
Protams, žēl un drusku jocīgi, ka šī situācija ar biļešu nedabūšanu daudziem likusi ieslēgt dusmas uz mūsu teātri. Bet tas tāds normāls blakusefekts mākslā – kurš veiksmīgāks, tam vairāk ienaidnieku, tas normāli, esam pieraduši.
Vēl problēma, ka skatītāji nepaspēj redzēt mūsu vecās izrādes, jo Kultūras ministrija uzlikusi par pienākumu mums vislaik ražot jaunas. Bet šī jau veca lieta.
Bet vienu jaunu lietu mūsu direktore (Gundega Palma) sola gan izmēģināt – pārdošanu sākt nevis 11, bet vakara stundā, kad cilvēki no darba jau mājās. Jo saprotam, ka liela daļa no rīta nevar piedalīties.”
