
“Žēl un nelaba sajūta…” Alvis Hermanis dalās pārdomās pēc lielās dienas JRT 0
Jaunā Rīgas teātra direktors, režisors Alvis Hermanis publicējis pārdomas pēc šīs dienas, kad tika uzsākta biļešu tirdzniecība uz Jaunā Rīgas teātra (JRT) decembra izrādēm.
Viņš norāda: “Krīze JRT turpinās.
Šorīt plkst. 11.00, uzsākoties biļešu tirdzniecībai uz decembri, pārdošanas sistēmai bija pieslēgušies 40 000 pircēju. Tomēr vairāk nekā 30 tūkstoši no viņiem neko vairs nedabūja. Divējādas sajūtas.
Tas mums liels pagodinājums no vienas puses. Paldies, JRT skatītāji, jums saku visa teātra kolektīva vārdā. Bet no otras puses – žēl un nelaba sajūta. Jo jūsu ir daudz vairāk nekā krēslu mūsu teātra zālēs un tur esam bezpalīdzīgi. Paldies par jūsu interesi tam, ko mēs te darām.”
Arī komentētāju vidū valda divējādas sajūtas…
“Kā skolotāja nevaru iestāties rindā vajadzīgajā laikā. Nekad vēl biļetes neesmu ieguvusi. Nekas – pagaidu pāris gadus un izrādes noskatos TV.”
“No biznesa viedokļa skatoties, Jūs zaudējat naudu (supply and demand), pieprasījums ir, piedāvājums – ir kā ir un gribētājiem lieks stress. Tātad – teātra telpas ir par mazu, skaties no kuras puses gribi. Kādas alternatīvas? Kādu izrādi varētu spēlēt uz citas skatuves, kur vairāk vietas skatītājiem? Ir taču noteikti nami, biznesa centri, ar lielāku sēdvietu skaitu un ērtāku mašīnu novietni. Padomājiet! Kādam izdarīgam biznesmenim principā šī varētu būt niša, organizēt dažas izrādes ārpus JRT telpām.”
“Es pat vairs necenšos pieslēgties biļešu tirdzniecības vietai…nav jēgas čakarēt sev nervus…Kad JRT vēl atradās pretī dzemdību namam, tad vēl bija iespēja tikt uz kādu izrādi.”
“Dodu padomu: ieviesiet dinamiskās cenas principu – jo lielāks pieprasījums, jo attiecīgi pieaug biļetes cena. Tā darbojas biļešu sistēmas Eiropā uz daudziem pieprasītiem pasākumiem.”
“To sauc par kārdināšanu, zinot, ka lielākā daļa neko nedabūs. Ja mērķis ir sapulcēt veiklu publiku, pilnu zāli veiklas publikas, tas izdevies. Tie daži, kuru dzīvēs Jūsu lieliskās izrādes varētu kalpot kā būtisks pagrieziena punkts, skatās un pēta tos resursus, kam tiek klāt. Bet paldies, ka esat!”
“Tikko 16:15 iegāju un nopirku 2 biļetes. Tas ka VISAS biļetes izpirktas, ir tikai puspatiesība un tāda skaļa klaigāšana.”
“Jā, tieši pl.11.00 es biju rindā ar kārtas nr. 5433 (apmēram, precīzi neatceros)…uz noskatīto izrādi pēc 11 minūšu gaidīšanas rindā vairs biļešu nebija…ne uz vienu no datumiem.”
Par šo tēmu rakstījām jau iepriekš, cita starpā lūdzot JRT pārstāvjus komentēt fenomenu ar allaž izpirktajām biļetēm.
Toreiz JRT reklāmas un sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Liepiņa uz ziņu portāla LA.LV lūgumu izskaidrot šo fenomenu atbildēja, norādot, ka sniegt objektīvu atbildi ir grūti, jo pētījums par skatītāju motivāciju, izvēloties iegādāties biļetes uz JRT, nav veikts. Viņa turpina: “Mūsu skatītāji pārstāv dažādas sabiedrības grupas, vecumus, nodarbošanās utt. Mums ir plašs repertuārs ar daudzām kvalitatīvām, jaunām un arī jau daudzus gadus pieprasītām izrādēm dažādām gaumēm. Mūsu aktierus skatītāji mīl un ciena, trupa ir stabila, un aktierspēle ir visaugstākajā profesionalitātes līmenī. Neapšaubāmi arī JRT atjaunotās telpas rada papildu interesi.”