Krustnešu pozīcijas kurši visnopietnāk apdraudēja 1210. gada 12. un 13. jūlijā, kad milzīga kuršu flote uzbruka Rīgas pilsētai. Tomēr uzbrucēji bez kara mašīnām nespēja ieņemt nesen uzceltos pilsētas mūrus. Nākamo uzbrukumu kurši kopā ar zemgaļiem veica 1228. gada 20. augustā, kad nopostīja cisterciešu ordeņa Daugavgrīvas klosteri un apkāva tajā esošos mūkus. 28
1228. gada vasaras beigās Zobenbrāļu ordeņa bruņinieki kopā ar citzemju krustnešiem un rīdziniekiem izpostīja Kursas ziemeļaustrumu daļu. Šā iebrukuma rezultātā vai arī kādu citu pagaidām nenoskaidrojamu iemeslu dēļ Kursā iestājās bads. Lai saņemtu palīdzību no kristiešiem, deviņu Abavas baseina pilsnovadu – Rendas, Valgales, Pidvāles, Matkules, Vānes, Pūres, Ugeses, Kandavas un Ansenes – kuršu pārstāvji 1230. gada ziemā (iespējams, decembrī) Rīgā ar Zobenbrāļu ordeni, Rīgas pilsētu un Rīgas bīskapiju noslēdza pirmo līgumu par kristietības pieņemšanu.
Latīņu valodā sastādītā dokumenta oriģināls ir saglabājies. Līgumā minētajām nodevām, ko apņēmušies dot kurši, ir neierasta forma – milti, ko, kā zināms, nevar ilgi uzglabāt, tādēļ varētu domāt, ka tā drīzāk ir parāda atgriešana no badu cietušajiem kuršiem. Katrai vienzirga saimniecībai vajadzēja dot mūsdienu mērvienībās aptuveni astoņus kilogramus smalka maluma miltu. Un kurši apsolījās pieņemt kristietību, uzturēt no Rīgas atsūtītus garīdzniekus un palīdzēt krustnešiem cīņās pret “Kristus ienaidniekiem”. Šis līgums garantēja jaunkristīto kuršu personiskās brīvības un īpašuma neaizskaramību ar formulu ”bez kaitējuma savām zemes un citas mantas īpašuma un valdījuma tiesībām, bez iebildumiem no jebkuras varas puses”.
Brīvi pāvesta pavalstnieki
Taču tālākie notikumi, rīdziniekiem gluži negaidīti, ievirzījās citā gultnē. Jau 1230. gada vasaras otrajā pusē Rīgā bija ieradies Romas pāvesta Gregora IX pilnvarotā sūtņa kardināla Otona vietnieks jeb vicelegāts cisterciešu ordeņa mūks Alnas Balduīns, pēc tautības valonis. Viņa vizītes tiešais mērķis bija strīdu izšķiršana, kas Rīgas bīskapijā bija radušies saistībā ar jauna bīskapa vēlēšanām, tomēr netiešie mērķi bija krietni vien plašāki.
