Vakcinācijas farss reģionos: seniorus pēc Covid-19 potes dzenā pa visu Latviju 38
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kaut gan Vakcinācijas birojs solīja, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs poti pret kovidu varēs saņemt tuvāk savai dzīvesvietai, tomēr solītais ne visos gadījumos īstenojas.
Piemēram, Madonas novada 193 seniorus, kuri patlaban ir prioritārā vakcinējamo grupa, birojs sūtījis potēties nevis uz Madonu, bet citām pilsētām.
Rīdziniece Liene Brizga-Kalniņa sociālajos tīklos raksta, ka viņas mammai atsūtīta īsziņa, ka no Madonas (pilsētas bez vakcinācijas punkta) jābrauc vakcinēties uz Jēkabpili. Mamma dzīvojot viena, bez auto.
“Loģiski, brauksim, vedīsim, bet kā ar tiem, kuriem nav šādas iespējas?” vaicā Liene, šo situāciju raksturojot kā senioru vakcinācijas farsu reģionos.
Cita tviterlietotāja Līva papildināja absurdo stāstu: “Mana omīte un vectēvs ar vienu zvanu reģistrējās vakcīnai Madonā, šodien viens saņēma ziņu, ka jāzvana uz Jēkabpili, otrs uz Gulbeni. Kā tas ir iespējams? Cilvēki pierakstījās kopā, dzīvo kopā, ir viens uzvārds. Pēc kā tika izlemta potēšanas vieta?”
Uz šo ierakstu Vakcinācija biroja oficiālajā tviterkontā (bez kāda vārda, uzvārda) atbildēts: “Randomizēta sadale šoreiz, kas neņēma vērā uzvārdus vai dzīvesvietas. Uzrakstiet DM [tiešo vēstuli], lai mēģinātu palīdzēt ar vienu pilsētu tomēr abiem senioriem.”
Šāda robotizētā pieeja likusi daudziem sadusmoties – šajā gadījumā senioriem palīdz viņu bērni un mazbērni, bet ja vecie ļaudis pie viņiem nevērstos? Kā un kur lai rod cilvēcisku atbildi un cilvēcisku rīcību, nevis tiek pie “randomizētas sadales”? Un kāpēc nevakcinē Madonā?
Speciālistu trūkums
Pēc Nacionālā veselības dienesta datiem (NVD), Madonas reģionā tikai astoņi ģimenes ārsti no 17 novadā praktizējošajiem dakteriem piekrituši vakcinēt savus pacientus, bet Madonas slimnīcā līdz vakardienai nebija neviena ārsta vai ārsta palīga, kas varētu uzņemties cilvēku vakcinēšanu.
Speciālistu trūkuma dēļ slimnīcas mediķus, sākot no janvāra, potējot tie administrācijas darbinieki, kuriem ir sertifikāts. Viņi jau trešo mēnesi vakcinējot ne tikai savus kolēģus, bet arī citus reģiona mediķus, farmaceitus.
“Tiem cilvēkiem, kuri to dara, ir savi pamatpienākumi, un viņi fiziski nevar turpināt senioru un vēlāk arī nākamo prioritāro grupu vakcināciju. Tai tomēr vajadzētu būt tai auditorijai, kuru vakcinētu ģimenes ārsti, jo mēs to nevaram pacelt, lai kā gribētu. Mūsu novada iedzīvotājus sūta, piemēram, uz Gulbeni, jo tur visi ģimenes ārsti piedalās vakcinēšanā,” saka Madonas slimnīcas vadītājs Artis Stuburs.
Slimnīca vakar sameklējusi vienu pensionētu ārsta palīgu, kuram ir sertifikāts, un pieņēmusi darbā, lai glābtu situāciju un, kā sacīja slimnīcas vadītājs, seniori netiktu dzenāti pa visu pasauli.
“Ja visi ģimenes ārsti neiesaistīsies savu pacientu vakcinācijā, tad uz slimnīcu var tikt nosūtīti vismaz pāris tūkstoši, kuriem nepieciešama vakcīna. Viens ārsta palīgs nespēs sapotēt tik daudz cilvēku, lai kā censtos,” prognozē Stuburs.
Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs skaidroja, ka pēc vakardienas sarunas Veselības ministrijā, kurā piedalījušies gan slimnīcas, gan pašvaldības pārstāvji, pašvaldība esot ar mieru zvanīt visiem 193 senioriem, lai izstāstītu, ka viņi ir pārcelti rindā uz Madonu.
“Pēc sarunas ar vietējās varas pārstāvjiem ar iedzīvotājiem sazināsies Madonas slimnīcas pārstāvis, bet tajā brīdī, kad jau būs precīzi zināmas vakcīnu piegādes un potēšanas laiks,” sacīja pašvaldības vadītājs un piebilda, ka, visticamāk, tikšot meklētas arī privātās ārstniecības iestādes.
Ja nevar nokļūt, jāraksta… birojam
“Ja visi novada ģimenes ārsti pieteiksies vakcinēt savus pacientus, būšu ļoti pateicīgs viņiem, jo tad situācija nebūs tik problemātiska. Sanāca tā, ka pašvaldība kļuva par vainīgo, kaut gan vakcinācijas loģistika nav pašvaldības funkcija. Bet mēs strādājam iedzīvotāju labā un esam ar mieru visus apzvanīt,” pastāstīja Lungevičs.
Izrādās, ka šobrīd uzaicinājumu veidošanas manuālais process neparedzot iespēju pārliecināties par vienas mājsaimniecības novirzīšanu uz vienu vakcinācijas vietu. Tātad sievu var novirzīt, piemēram, uz Jēkabpili, bet vīru – uz Gulbeni…
Vakcinācijas biroja komunikācijas konsultante Agnese Strazda skaidroja, ka vakcinācijas vietas tiekot atlasītas automātiski, ņemot vērā, kura no tām ir tuvāk cilvēka norādītajai dzīvesvietas adresei, kā arī konkrētās ārstniecības iestādes vakcinācijas jaudu. Esot jāņem vērā arī tas, cik daudz vakcinēties gribētāju ir konkrētajā teritorijā.
“Tā kā vakcinācijas vietu atlase ir pēc nejaušības principa, var gadīties, ka vienam tiek viena vieta, otram – cita. Ja ir ļoti kritiska situācija ar nokļūšanu vakcinācijas vietā, aicinām rakstīt Vakcinācijas projekta birojam,” saka A. Strazda.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts 23. februārī ir izdevis rīkojumu, kurā norādīts, ka ģimenes ārsti, kuru prakse neveic vakcināciju pret Covid-19 (no vairāk nekā 1200 ārstu praksēm to dara mazāk nekā puse ārstu), varot rekomendēt saviem pacientiem reģistrēties portālā “manavakcina.lv” vai nosūtīt savus pacientus uz ārstniecības iestādi, kurai ir līgums ar konkrētā ģimenes ārsta praksi.
Savukārt Strazda, papildinot šo informāciju, skaidroja, ka birojs esot konstatējis tādus gadījumus, kad ģimenes ārsti īsi pirms sabiedrības apziņošanas par konkrētas cilvēku grupas vakcināciju pārtraucot līgumu ar NVD par vakcinācijas pakalpojuma sniegšanu.
Tad varot būt situācija, ka cilvēks, kurš pieteicies “manavakcina.lv” vai zvanījis pa tālruni 8989, nonāk pie sava ārsta, kurš saka, ka nepotēs.
“Ja ģimenes ārsts nevakcinē vispār, cilvēkam pēc šī fakta pārbaudes tiek norādīta cita vakcinācijas iestāde, kas ir tuvāk dzīvesvietai,”sacīja Strazda.
Kaut vai stundu dienā
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride uzskata, ka vakcinācijas procesa organizētāji neredz kopainu un neiedomājas, ka Veselības ministrijai ar NVD palīdzību ir jārada iespēja, lai katrā reģionālajā slimnīcā tiktu obligāti atvērts vakcinācijas kabinets, kuram tiktu piešķirts arī finansējums.
“Arī katram ģimenes ārstam, kuram ir līgums ar NVD par valsts apmaksātu ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, ir obligāti jāvakcinē savi pacienti kaut vai stundu dienā.
Vakcinācijai obligāti ir jābūt vienam no ģimenes ārstu darba kvalitātes kritērijiem.
Ja kāds no ārstiem atsakās vakcinēt savus pacientus, tad būtu jāapsver jautājums, vai šādam ārstam ir jāmaksā pilna kapitācijas nauda no valsts budžeta, jo šī ir ārkārtēja situācija, kurā ģimenes ārsti nedrīkst stāvēt nomaļus,” uzskata Skride.
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes pārstāvis Ainis Dzalbs, kurš ir Jelgavas novada ģimenes ārsts, pastāstīja, ka asociācija Veselības ministrijai un NVD ir norādījusi, ka kolēģi, kas nav iesaistījušies vakcinācijas procesā, ir jāuzrunā un jānoskaidro, kāpēc viņi neiesaistās.
“Mēs saprotam, ka ikviena ģimenes ārsta prakse ir ārkārtīgi svarīgs posms, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotāju imunizāciju, īpaši laukos. Zinu, ka neiesaistīšanās galvenā problēma ir lielā pārslodze un personāla trūkums.
Nav manā rīcībā speciāla pētījuma, bet esmu ievērojis, ka nepiesakās tās prakses, kurās pavisam nelielās telpās strādā tikai viens ārsts un viena medicīnas māsa.
Telpas nav piemērotas aktīvai vakcinācijai – neliels kabinets un viens šaurs gaitenis, tas arī viss. Runājam ar pašvaldībām un lūdzam, lai tās palīdz mums ar telpām, lai mēs varētu nodrošināt vakcināciju,” skaidroja dakteris Dzalbs.
“Man ne reizi vien cilvēki ir teikuši, ka ģimenes ārstiem nevajadzētu atteikties no vakcinācijas, ka viņiem tas būtu jādara obligāti. Tad atbildu: būs X stunda un būs jāvakcinē visiem. Nevarēs būt tā, ka nevakcinēs, jo pastāvēs tikai viens jautājums – cilvēkam dzīvot vai mirt,” uzskata LLĢĀA vadītāja Līga Kozlovska.
