Foto: AP/ Evija Trifanova/ SCANPIX/ LETA

Pēteris Apinis: Viena pote, mazāk blakņu un pasargās no “lipīgākajiem” koronavīrusiem. Ko zinām par jauno “Johnson&Johnson/ Janssen” vakcīnu? 56

Pēteris Apinis, ārsts, kanāla RīgaTV 24 raidījuma “Dr. Apinis” vadītājs

27. februārī ASV Pārtikas un zāļu administrācija izsniedza ārkārtas lietošanas atļauju Johnson&Johnson/Janssen 26. tipa adenovīrusa vektora vakcīnai Ad 26.COV2.S. Nav ne mazāko šaubu, ka tuvākajā laikā šādu atļauju – izmantot Johnson&Johnson/Janssen vakcīnu, sniegs arī Eiropas Zāļu aģentūra, tiklīdz būs veikusi vakcīnas paātrinātu vērtēšanu.

AK
Atis Klimovičs
Ziņas
FOTO. Brutāli sadragāti galvaskausi un ribas dziļi ietriektas pie mugurkaula…Šaušalīgs, bet Latvijas vēsturei nozīmīgs atradums Tilžā 48
13 stundas
MZ
Monika Zīle
Ziņas
Monika Zīle: Muļķīgi amatieriskie klipi, kurus Pavļuts nodēvējis par potēšanās aicinājumu, ir kārtējais ledusbluķis
23 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Šodien tev nevienam nevajadzētu neko solīt! Horoskopi 24.jūlijam 4
15 stundas
Lasīt citas ziņas

Paātrinātā vērtēšana ir viens no Eiropas Zāļu aģentūras rīkiem, kas noteikts normatīvajos aktos, lai paātrinātu daudzsološu zāļu, to vidū arī vakcīnu, vērtēšanu sabiedrības veselības ārkārtas situācijās.

Šķiet, ka Johnson&Johnson/Janssen vakcīnas nav tik efektīvas kā Moderna vai BioNTech/Pfizerm RNS vakcīnas, lai gan tikpat labi spēj novērst hospitalizāciju (smagus slimības gadījumus) un nāves gadījumus.

CITI ŠOBRĪD LASA

Toties Johnson&Johnson/Janssen vakcīna ir lētāka, vieglāk izgatavojama un izplatāma. Tai nepieciešama tikai viena vakcinācija, un blakusparādības mēdz būt daudzkārt vājākas. Zināma aizsardzība pret infekciju sākas 14 dienas pēc vakcinācijas, un pilnīga aizsardzība – 28 dienas pēc vakcinācijas.

Mans uzdevums ir vienkāršiem vārdiem pastāstīt par Johnson&Johnson/Janssen vakcīnu divu iemeslu dēļ:
• ja šo informāciju sniegs superdārgi apmaksātais Vakcinācijas birojs, tad to nevarēs izlasīt un nevarēs saprast neviens, līdz ar to vakcinācijai tiks nodarīts kārtējais kaitējums;

• ja šo informāciju sniegs re:čekisti un viņiem pietuvinātie mēdiji, tad lasītāji no šīs informācijas sapratīs tikai „maskas, 2 metri, Kariņš gudrs, ziepes, aplikācija telefonā, pats sēdi mājās”.

Šī raksta autors ir kategorisks Kariņa mājsēdes ienaidnieks, jo kā redzam – visi valdības izdomātie zeķbikšu un grāmatu tirdzniecības, sportošanas un deguna elpošanas ierobežojumi tikai palielina saslimstību. Tai pašā laikā autors ir vakcinācijas fans un uzskata, ka vakcinācija var zemeslodi glābt no psihopandēmijas.

Un vēl viena piebilde – autors kā eiropietis mēdz definēt, ka Comirnaty vakcīnu ir radījuši vācu zinātnieki BioNTech, bet amerikāņu Pfizer ir tikai naudas avots. Tieši tāpat Johnson&Johnson vakcīna ir Eiropas zinātnieku veikums firmāJanssen–Cilag jeb JanssenBiotech, bet amerikāņu Johnson&Johnson atkal ir galvenokārt naudas avots.

Tādēļ šo rindu autors lieto paplašināto Johnson&Johnson/Janssen nosaukumu. Un vēl – autoram nav nekādu – ne materiālu, ne cita veida interešu vienas vai otras vakcīnas ražošanā vai izplatīšanā, un šis nudien nav reklāmraksts.

Autors atzīst, ka atrodas lielā akadēmiķa Kaspara Tāra rakstu un lekciju ietekmē. Atsaukšos arī uz Pasaules Veselības organizācijas paziņojumu, ka šī organizācija „uzskata, ka vienreizēji ievadāma (Johnson&Johnson/Janssen) vakcīna ir labākā iespēja pandēmijas apstākļos, uzlabojot piekļuvi dažādām iedzīvotāju grupām.

Astoņdesmit piecu procentu efektivitāte smagu Covid–19 slimību profilaksē potenciāli aizsargās simtiem miljonu cilvēku no nopietna un letāla Covid–19 iznākuma. Tā arī dod cerību palīdzēt mazināt milzīgo slogu, kas gulstas uz veselības aprūpes sistēmām un kopienām”.

Adenovīrusa vektora vakcīnas
Latvijas informācijas telpa ir pārpilna ar skaidrojumiem par nukleīnskābju – DNS un mRNS (Messenger RNS) vakcīnām. Šobrīd ir reģistrētas un Latvijā ļoti nelielā skaitā (paldies Kariņa valdībai, kas dara visu, lai vakcīnas Latvijā trūktu) pieejamas kompāniju Moderna (mRNA1273) un BioNTech/Pfizer (Comirnaty) mRNS vakcīnas, taču mRNS nestabilitātes dēļ, šīs vakcīnas ir jāuzglabā zemā temperatūrā.

BioNTech/Pfizer vakcīna ir jāuzglabā no -80°C līdz -60°C, bet Moderna -20°C temperatūrā. Šis vakcīnas sastāv no pilna garuma S proteīna kodējošas mRNS, kas ir iepakota lipīdu nanodaļiņās. Lipīdu nanodaļiņas (vienkāršoti – mikroskopiskas tauku bumbiņas) nodrošina mRNS iekļūšanu organisma šūnās, kā arī pasargā mRNS no degradācijas. Man šķiet, ka itin drīz reģistrācijā nonāks vēl viena mRNS vakcīna – Nīderlandē un Vācijā izstrādātā CureVacZorecimeran.

No DNS vakcīnām šobrīd III klīniskajā pētījumu fāzē atrodas tikai Indijas kompānijas CadilaHealthcare produkts ZyCoV-D.

Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīna AZD1222,kā arī Johnson&Johnson/Janssen vakcīna Ad26.COV2.S, Krievijā, Gamaleja institūtā izstrādātā vakcīna Sputnik V, Ķīnas kompānijas CanSinoBiologics vakcīna Ad5-nCoV ir adenovīrusa vektora vakcīnas.

Adenovīrusu vektoru vakcīnu darbības princips ir līdzīgs DNS vakcīnām. Vakcīna no SARS-CoV-2 saturtikai S proteīna ģenētisko informāciju DNS formā, kas tiek iekļauta modificēta adenovīrusa genoma sastāvā.
Adenovīrusi ir cilvēka organismam samērā nekaitīgi un mēdz izraisīt iesnām līdzīgus simptomus.

Modificētais adenovīruss ar S proteīna gēnu organism šūnās iekļūst daudz efektīvāk. Tomēr lielai daļai cilvēku dzīves laikā ir izstrādājusies imunitāte prêt adenovīrusiem, tādēļ imūnāsistēma vakcīnu nobendē vēl pirms vakcīna spēj iedarboties. Tādēļ Oksfordas Universitātes /AstraZenecaAZD1222 vakcīna satur modificēt ušimpanžu adenovīrusu.

Pārējās šobrīd pieejamās vai pētāmās adenovīrusu vektoru vakcīnas satur modificētus 5. un/ vai 26. tipa cilvēku adenovīrusus. Johnson&Johnson/Janssen ir radījusi 26. tipa adenovīrusa vektora vakcīnu. 26. tipa adenovīruss, kas ir Johnson&Johnson/Janssen vakcīnā, ir ģenētiski veidots, lai tas varētu inficēt šūnas, bet tur nevairotos.

Tas nevar izplatīties ķermenī un nerada cilvēkiem saaukstēšanos. Tāpat kā Moderna un BioNTech/Pfizer vakcīnas, arī šī vakcīna sniedz ģenētiskas instrukcijas. Adenovīrusu vektoru vakcīna ir droša, jo adenovīruss nevar vairoties cilvēka šūnās vai izraisīt slimību, bet SARS-CoV-2 smailais proteīns nevar izraisīt Covid–19 bez pārējā koronavīrusa klātbūtnes. Šāda pieeja nav jauna. Savulaik tieši Johnson&Johnson/Janssen izmantoja līdzīgu metodi, lai pagatavotu vakcīnu pret Ebolasvīrusu.

Krievijas vakcīna Sputnik V arī ir adenovīrusa vektora vakcīna, taču tās sastāvā ir gan 26. tipa adenovīrusu vektors pirmajai devai, gan 5. tipa adenovīrusu vektors otrajai devai. Vadoties no dažādām publikācijām, Sputnik V, šķiet, ir efektīvāka par savu tiešo konkurentu Oksfordas Universitātes/AstraZeneca un Johnson&Johnson/Janssen vakcīnām.

Johnson&Johnson/Janssen vakcīna jāpotē tikai vienreiz

Tā ir liela priekšrocība. Vairāki pētījumi parāda, ka zināma daļa vakcinēto nevēlas (aizmirst, ignorē) otro vakcinācijas reizi, kas ir būtiska Moderna, BioNTech/Pfizer, Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīnām. Ir noteikts, ka BioNTech/Pfizer vakcīnas otrā daļa būtu jāsaņem ar trīs nedēļu starplaiku, bet Moderna vakcīna – ar četru nedēļu starplaiku.

Interneta vietnēs, kurās ļaudis mēdz dalīties ar saviem vakcinācijas piedzīvojumiem un šausmu stāstiem par vakcīnu blaknēm, nezināma iemesla dēļ dominē informācija, ka otrajai devai ir vairāk blakņu, un tā ir sliktāk panesama (pierādījumu šim apgalvojumam nav).

Dažādās pasaules valstīs tiek novērots, ka 10–20% cilvēku pēc pirmās vakcīnas devas saņemšanas kavē vai vispār nesaņem otro vakcīnas devu.

Pasaules medicīnas literatūrā noris diskusijas par to –vai varbūt zināmai ļaužu grupai (personas bez patstāvīgas dzīvesvietas, personas ar atkarībām, personas ar psihhiskām slimībām utt.) būtu pareizi dot šīs vakcīnas kā vienu devu. Lielākais opponents šādai rīcībai ir Baltā nama galvenais medicīnas consultants doctors Entonijs Fauci (Anthony Fauci), kurš baidās dot tikai vienu BioNTech/Pfizer vai Moderna vakcīnas devu, jo tas var atstāt cilvēkus tikai daļēji aizsargātus.

Eiropā, kur visas valstis sastopas ar vakcīnu trūkumu, noris diskusijas –vai pagarināt laiku starp devām, lai iespējami vairāk cilvēku varētu saņemt pirmo vakcīnu un tādējādi iegūt vismaz nedaudz aizsardzības.

Latvijas gadījumā, kur ir pat radīta speciāla Haosa aģentūra ar nosaukumu „Vakcinācijas birojs”, vakcinācija ar vienu devu, loģiski, nozīmētu samazināt haosu par 50%. Šis apgalvojums gan nav pārliecinošs, jo platforma Manavakcina.lv noteikti radītu jaunus sarežģījumus vakcinācijā un kaut kā pamanītos piespiest Johnson&Johnson/Janssen vakcīnas injicēt divas vai trīs reizes.

Johnson&Johnson/Janssen vakcīna ir pārbaudīta un pierādīta, ka aizsargā cilvēkus ar vienu devu, lai gan joprojām tiek veikti pētījumi, lai noskaidrotu, vai divas devas varētu nodrošināt lielāku aizsardzību no Covid–19.

Johnson Johnson/Janssen vakcīna ir ļoti plaši pārbaudīta, t.sk. uz Apvienotās karalistes celmu N501Y un Dienvidāfrikas celmu 501.V2(B.1.351)

Kā jau iepriekšrakstīju, literatūrā var smelties atziņu, kaSputnik V, šķiet, ir efektīvāka par saviem tiešajiem konkurentiem. Tomēr šajā optimistiskajā slēdzienā nav ņemts vērā fakts, ka Sputnik V pārbaudes laikā vēl nebija sastopami Lielbritānijas un Dienvidāfrikas vīrusa varianti, bet Johnson&Johnson/Janssen tika pārbaudīta arī uz tiem.

Johnson&Johnson/Janssen vakcīna tika pārbaudīta dažādās populācijās un plašā laika joslā. To pārbaudīja uz 43,783 cilvēkiem ASV, Dienvidāfrikā un Latīņamerikā, un lielākā daļa pārbaužu tika veiktas vairākus mēnešus vēlāk pandēmijas laikā nekā BioNTech/Pfizer un Moderna vakcīnas, kuras pētījumus un testēšanu veica pērnajā pavasarī un vasarā.

Interesanti lasīt atskaites – Johnson&Johnson/Janssen vakcīnu pētīja astoņās valstīs trijos kontinentos, pētījumos bija iekļauti ļoti atšķirīgi iedzīvotāji, tostarp 34% dalībnieku, kas vecāki par 60 gadiem. Pētījumā piedalījās 44% Amerikas Savienoto Valstu dalībnieku, 41% iedzīvotāju Centrālajā un Dienvidamerikā (Argentīnā, Brazīlijā, Čīlē, Kolumbijā, Meksikā, Peru) un 15% Dienvidāfrikā.

Četrdesmit pieci procenti dalībnieku ir sievietes, 55% vīriešu. Starp dalībniekiem 59% bija baltādainie un Kaukāza izcelsmesie dzīvotāji, 45% bija latīņu izcelsmes, 19% bija melnādainie/afroamerikāņi, 9% irindiāņi un 3% –aziāti.

Pētījumā nebija statistiski ticamu rezultātu atšķirību starp rasēm, taču bija atšķirīga pēc iedzīvotāju ģeogrāfiskās dzīvesvietas – 28 dienas pēc vakcinācijas ASV aizsardzības līmenis prêt vidēji smagu līdz smagu Covid–19 infekciju bija augstāks nekā Latīņamerikā un Dienvidāfrikā. 3. fāzes pētījums bija randomizēts, dubultakls, placebo kontrolēts klīnisks pētījums, kas ļāva novērtēt vienas vakcīnas devas drošumu un efektivitāti, salīdzinot ar placebo pieaugušajiem no 18 gadu vecuma.

Drošuma un efektivitātes dati tika balstīti uz 43,783 dalībniekiem, no kuriem 468 pēc vakcinācijas diagnosticēja simptomātiskus Covid–19 slimības gadījumus.
Salīdzināšanai – BioNTech/Pfizer vakcīna tika pārbaudīta 43000 cilvēku ASV, Vācijā, Turcijā, Dienvidāfrikā, Brazīlijā un Argentīnā. Moderna tika testēta 30 000 cilvēku ASV.

Ir ziņots tikai par vienu anafilakses gadījumu uz 43,783 cilvēkiem, kas ir pārbaudījuši Johnson&Johnson/Janssen vakcīnu.

Tātad Johnson&Johnson/Janssen vakcīna tika pārbaudīta jau pēc tam, kad sāka cirkulēt daži no jaunajiem koronavīrusa variantiem, ieskaitot Dienvidāfrikas mutāciju, kura, šķiet, vājina vīrusa atpazīšanu organismā, tostarp pēc vakcinācijas.

Vakcīnām atšķirīga efektivitāte – cik tas nozīmīgi

Viens, ko cilvēki varētu uzreiz pamanīt par Johnson&Johnson/Janssen vakcīnu, ir tas, ka tā izskatās mazāk efektīga par BioNTech/Pfizer un Moderna vakcīnu efektivitāti. Šovakcīnu iedarbīgums klīniskajos pētījumos bija no 94% līdz 95%. BioNTech/Pfizer vakcīnas reālie izmantošanas rezultāti Izraēlā liecina, ka efektivitāte dzīvē pat ir augstāka nekā pētījumos.Simptomātiskas Covid–19 risks samazinājās par 94% cilvēkiem, kas saņēma divas vakcīnas devas, proti – mazāk par 6%vakcinēto inficējās ar koronavīrusu simptomātiski.

Savukārt kopējā Johnson&Johnson/Janssen vakcīnas vispārējā efektivitāte bijusi 66% prêt vidēji smagu slimību. Taču tā bija 85% iedarbīga prêt smagu slimību, un, laikā arī būtu, 100% efektīva nāves profilaksē, jo neviens, kurš saņēmis vakcīnu, nav miris no Covid-19.

Spekulācijas ap dažādiem procentiem rada iespēju, ka cilvēki uztver Johnson&Johnson/Janssen vakcīnu kā otrās šķiras vakcīnu. Šāda tendence, kāda dažbrīd vērojama Latvijā ar Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīnām, ASV publiskajā telpā parādījusies ar Johnson&Johnson/Janssen vakcīnām. Tiek netieši norādīts, ka ir pirmās un otrās šķiras vakcīnas, no kurām pēdējās attiecas uz ļaudīm ar zemiem ienākumiem, lauku ļaudīm vai atstumtām kopienām. Šie apgalvojumi patiesībā palielina pastāvošo neuzticību visam vakcinācijas procesam.

Vismaz Latvijā būtu jālūdz valsts vadītājam ar krievu valodas filologa izglītību un ministram – pianistam neizteikties salīdzinošā formā par vakcīnām, vai arī vienlaikus ar šiem paziņojumiem uzrakstīt iesniegumu Rīgas Stradiņa universitātes uzņemšanas komisijai ar gatavību studēt sešus gadus vispārējās ārstniecības studiju programmā un vēl piecus gadus rezidentūrā.

BioNTech/Pfizer vakcīna jāglabā temperatūrā no -80 º C līdz -60 º C temperatūrā, bet Johnson&Johnson/Janssen vakcīna – ledusskapī

mRNA vakcīnas jāpārvadā un jāuzglabā below–freezing, un, lai tās varētu droši izplatīt, ir nepieciešama sarežģīta aukstuma ķēde.BioNTech/Pfizer lipīdu nanodaļiņas (mikroskopiskās tauku bumbiņas), kurās ievietots pilna garuma S proteīna kodējošas mRNS ir vārgas. BioNTech/Pfizer vakcīna jāuzglabā un jāpiegādā temperatūrā no -80 º C līdz -60 º C.

ASV Pārtikas un zāļu aģentūra FDA gan ir jau nedaudz atvieglojusi šīs prasības, ASV vakcīnu drīkst uzglabāt ledusskapī piecas dienas, taču tā jāizlieto sešu stundu laikā pēc atkausēšanas un atšķaidīšanas.BioNTech/Pfizer vakcīna pirms lietošanas jāatšķaida, to nedrīkst kratīt, bet rūpīgi jāapgriež tieši 10 reizes, lai to samaisītu.
Arī Moderna vakcīna ir jāatsaldē un ar to ir rūpīgi jārīkojas.

Moderna vakcīnu var uzglabāt aptuveni- 20 °C temperatūrā (mājas saldētavas temperatūrā). Savukārt Johnson&Johnson/Janssen vakcīnu var uzglabāt vienkāršā ledusskapī, kas ievērojami atvieglo to glabāšanu un piegādi. Īsumā – slimnīcas un klīnikas var glabāt BioNTech/Pfizer vakcīnu 5dienas, Moderna vakcīnu– 30 dienas, Johnson & Johnson/Janssenvakcīnu – trīsmēnešus.

Secinājums – jāvakcinējas, jo tikai vakcinācija var mūs atgriezt normālā dzīvē

Būtu labi, ja Eiropas zāļu aģentūra iespējami ātri reģistrētu Johnson & Johnson/Janssen vakcīnu, kas ir relatīvi lēta, viegli un 3 mēnešus ilgi uzglabājama ledusskapī, ērti transportējama, ievadāma vienā devā, un, pēc pašreizējiem ziņojumiem, tai ir mazāk blakņu.

Nezināmu iemeslu dēļ Latvija vakcīnas nav iegādājusies (dokumenti par iegādi ir noslepenoti, bet šķiet, ka gan 18. novembra vakarā, gan 20. decembra vakarā triumfēja neizlēmība, tukšmuldēšana, nekā nedarīšana, pie kam triumfēja ne tikai Veselības ministrijā un tās pakļautajās institūcijās, bet galvenokārt Ministru kabinetā, Finanšu ministrijā un, iespējams, arī Ārlietu ministrijā, kurās visās saimnieko jauna vai vecaVienotība). Pēc pieejamās informācijas, Johnson & Johnson/Janssen ir gatava vakcīnas saražot ātrāk un apjomos, kas varētu palīdzēt Latvijai un trešās pasaules valstīm.

Samierināsimies ar to, ka vēl martā Eiropa vakcinēsies cik jaudās, bet Latvija, pateicoties Ministru kabinetam un Vakcinācijas birojam, imitēs vakcināciju ar tiem dažiem tūkstošiem vakcīnu, ko saņemsim.

SAISTĪTIE RAKSTI

Lai Latvija varētu iziet no kovidpsihopandēmijas šausmām, lai iedzīvotāji varētu iet uz veikalu, normāli strādāt, sportot, dejot, dziedāt korī, pusdienot „Lido” vai vakariņot restorānā, dziedāt korī un normāli satikties, marta otrajā pusē, aprīlī un maijā vajadzētu izpotēt 1 miljonu iedzīvotāju.

Manuprāt, Krišjānim Kariņam vajadzētu izmantot savas valodu zināšanas, zvanīt Janssen–Cilag prezidentam un jau šobrīd iegādāties vienreiz injicējamo vakcīnu papildus devas.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Veselam
Latvijā asinsspiedienu regulāri mēra vien trešdaļa iedzīvotāju 4
22 stundas
RO
Regīna Olševska
Veselam
Peonijas saknes, viršu ziedu tēja un lavanda! Tautas metodes, kā uzlabot miega kvalitāti 7
1 diena
LE
LETA
Veselam
BKUS pārstāve: Slimnīca patlaban piedzīvo nenormālu sasirgušu bērnu pieplūdumu 11
1 diena
LE
LETA
Veselam
Pētījumā noskaidrots, cik cilvēku Latvijā ārstējas paši, vadoties no internetā atrodamās informācijas 14
2 dienas
AK
Atis Klimovičs
Ziņas
FOTO. Brutāli sadragāti galvaskausi un ribas dziļi ietriektas pie mugurkaula…Šaušalīgs, bet Latvijas vēsturei nozīmīgs atradums Tilžā 48
13 stundas
MZ
Monika Zīle
Ziņas
Monika Zīle: Muļķīgi amatieriskie klipi, kurus Pavļuts nodēvējis par potēšanās aicinājumu, ir kārtējais ledusbluķis
23 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Šodien tev nevienam nevajadzētu neko solīt! Horoskopi 24.jūlijam 4
15 stundas
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
“Viņš pie varas būs tik ilgi, kamēr šņabis lēts!” Pierobežā neviens vairs nedzied slavas dziesmas ūsainajam diktatoram 44
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Petraviča: Pilnībā saprotu tos cilvēkus, kas izvēlas nevakcinēties 289
1 diena
Lasīt citas ziņas

Sadarbības projekts
LA
LA.LV
Veselam
Latvijā asinsspiedienu regulāri mēra vien trešdaļa iedzīvotāju 4
22 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Aizpampušas acis, pietūkušas potītes… Kā tikt galā ar tūsku? 6
1 diena
LA
LA.LV
Stāsti
Laboratorisko izmeklējumu attīstības virziens – diagnosticēt slimību agrīnajā stadijā 1
4 dienas
LA
LA.LV
Veselam
Kondicionieris – kā glābiņš var būt arī nedraugs… 2
Nedēļa
LA
LA.LV
Veselam
Kāpēc veldzei ir vērts izvēlēties kārdinošo arbūza šķēli 2
14. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kāpēc mūs traucē nemierīgie muskuļi…
14. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kādēļ var paaugstināties asinsspiediens? 1
14. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Avārijas kontracepcija – kad tas ir glābiņš un kad kaitējums 3
7. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
mazināt kukaiņu kodumu un apdegumu radītās raizes 1
6. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Mūsdienīga privāta klīnika nodrošina pasaules līmeņa ķirurģiju 1
6. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
6 soļi, lai mazinātu pārāk augstu sliktā holesterīna līmeni 4
28. jūnijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Pirmsjāņu padomi līgotājiem jeb lai Jāņi bez paģirām! 9
22. jūnijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Atceries – ir jāpadzeras! 4
18. jūnijs, 2021
LA
LA.LV
Stāsti
Lai nāktu pie sava farmaceita…
15. jūnijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Palīgi, ko izvēlas sirds 1
14. jūnijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kā efektīvi var ārstēt atvilni? 5
9. jūnijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kad tava sirds signalizē jeb 12 sirds signālu katalogs 6
9. jūnijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Ar emocionālu uzrunu „Lai tava sirds skan veselīgi!” „Mēness aptieka” uzsāk sirds mēnesi farmaceitiskajā aprūpē 1
2. jūnijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kovidsomnija arī bērniem jeb kā pandēmija kaitē bērnu un pusaudžu miega kvalitātei 10
1. jūnijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Laimīgs un bez Laimas slimības 2
31. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Dažādas sāpes ķermenī un taktika pareizai rīcībai 1
27. maijs, 2021
LA
LA.LV
Stāsti
Farmaceite: Strādāju ar prātu un sirdi izvēlētu darbu 3
21. maijs, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
„Centrālā laboratorija” investē 1 miljonu eiro molekulārās bioloģijas iekārtās 2
20. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Jūti sāpes vai smagumu kājās? Pārbaudi potītes brahiālo indeksu! 1
20. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Jau atkal tās nejaukās tulznas un tulzniņas! Pēdu kopšanas ABC jaunas vasaras sezonai 1
14. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Trokšņa audio austiņās var būt par daudz! 1
14. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kādēļ satraukties par ilgāku nekustīgu sēdēšanu? 2
14. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
„Veselības centru apvienība” vakcinē Rīgas Stradiņa universitātē
7. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
tikt galā ar alerģisko konjunktivītu
7. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Pelargoniju ziedi – prieks acīm, saknes – veselībai
6. maijs, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
Ķīnā miris pirmais cilvēks, kas bija inficējies ar pērtiķu vīrusu 37
3 dienas
AL
Anda Līce
Ziņas
Anda Līce: Tagad par ikviena cilvēka nāves cēloni var pasludināt vakcīnu 147
4 dienas
ML
Māra Libeka
Ziņas
Mediķu konsilijs vērtēs pacientus, kurus nedrīkst vakcinēt pret Covid-19 54
5 dienas
RR
Rebeka Rogale
Praktiski
Dārzs sportam un veselībai. Kā pašam ierīkot savu baskāju taku, trenažieri un āra dušu 2
6 dienas
EK
Elīna Kondrāte
Veselam
Daudzi cilvēki dzer ūdeni no krāna. Vai tas nav kaitīgi veselībai? 27
6 dienas
ML
Māra Libeka
Stāsti
“Austrālijā nav vakcīnu leiputrijas, kā tas ir Latvijā!” Saruna ar PBLA vadītāju Kristīni Saulīti 121
Nedēļa
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
“Mūs cenšas sanaidot! Saeimas deputāti augstprātīgi dzen cauri likumus, izplatot maldus un naidu!” Varakļānu novada iedzīvotāju atklāta vēstule latgaliešiem 5
1 stunda
KL
Kristīne Liepiņa
Ziņas
Latvijā precējies šobrīd katrs otrais vīrietis. Vai pandēmija mudināja mīt gredzenus?
1 stunda
IS
Ilmārs Stūriška
Ziņas
“Jāķer prieks, un viss būs kārtībā!” Māris Štrombergs novēl olimpiešiem un stāsta, kā Latvijā bauda harmonisku ģimenes dzīvi 4
2 stundas
AK
Atis Klimovičs
Ziņas
FOTO. Brutāli sadragāti galvaskausi un ribas dziļi ietriektas pie mugurkaula…Šaušalīgs, bet Latvijas vēsturei nozīmīgs atradums Tilžā 48
13 stundas
GN
Gints Narogs
Ziņas
“Noskaņojums mums ir ļoti profesionāls!” Volejbolistes Graudiņa un Kravčenoka par savām pirmajām olimpiskajām spēlēm 1
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
FOTO. “Kā uzkāpšana uz septītā mākoņa!” Ostapenko un Čavars dalās emocijās 7
10 stundas
ME
Medības
Ziņas
VIDEO. “Sajūta nepatīkama, ka vilks praktiski staigā gar māju!” Sandis par pārsteigumu Talsu pusē 25
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
FOTO. VIDEO. Protestu gaisotnē Tokijā atklāj XXXII vasaras olimpiskās spēles 18
16 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Titavs: “Nav cerību, ka tiksim pie vēl vienas Vairas Vīķes-Freibergas!” 89
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Ārsti – slepkavas!” Alūksnē pret vakcināciju izplata dezinformācijas skrejlapas; policija ierosina lietu 145
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Jāsaprot, ka būt neatkarīgai valstij nav bezmaksas pasākums!” Kariņš par to, vai valsts sektorā tiks celtas algas 215
1 diena
JL
Juris Lorencs
Ziņas
Ceturto atmodu gaidot: par kolektīvo intelektuālo degradāciju un jaunu vēlēšanu sistēmu, kas varētu mūs izglābt 85
1 diena
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
Vārmes evaņģēliski luteriskās baznīcas pagrabos un zem grīdas atrasti 16 līķu kauli 10
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Petraviča: Pilnībā saprotu tos cilvēkus, kas izvēlas nevakcinēties 289
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO: “Tie var būt bīstami jūrā esošajiem!” Baltijas jūrā pamanīti vairāk nekā 20 ūdensstabi 8
1 diena
IT
Iveta Tomsone
Laukos
“Kur mūsu nauda?” Gaļas liellopu audzētāji ziņo par iespējamu krāpšanu organizētā grupā 39
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Karaliene varētu atcelt Harija un Meganas ielūgumus uz platīna jubilejas svinībām. Kas šoreiz sadusmojis Bekingemas pili? 28
1 diena
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
“Mūs cenšas sanaidot! Saeimas deputāti augstprātīgi dzen cauri likumus, izplatot maldus un naidu!” Varakļānu novada iedzīvotāju atklāta vēstule latgaliešiem 5
08:30
KL
Kristīne Liepiņa
Ziņas
Latvijā precējies šobrīd katrs otrais vīrietis. Vai pandēmija mudināja mīt gredzenus?
08:00
IS
Ilmārs Stūriška
Ziņas
“Jāķer prieks, un viss būs kārtībā!” Māris Štrombergs novēl olimpiešiem un stāsta, kā Latvijā bauda harmonisku ģimenes dzīvi 4
07:30