Teodors Grīnbergs (1870–1962).
Teodors Grīnbergs (1870–1962).
Arhīva foto

1870. gada 2. aprīlī. Dzimis pirmais latviešu luterāņu arhibīskaps 0

Pirms 150 gadiem Dundagas pagasta Ģibzdes muižas nomnieka ģimenē dzimis Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas pirmais arhibīskaps, pirmskara Saeimas deputāts, LU teoloģijas profesors un viens no Latvijas Centrālās padomes 1944. gada memoranda parakstītājiem, arī aktīvs trimdas darbinieks – Teodors Grīnbergs.

Reklāma
Reklāma
“Putinam steidzami nepieciešama ārstu palīdzība – šoreiz viss ir nopietni.” Eksperts par situāciju Kremļa bunkurā
Kokteilis
11 interesanti padomi, kas palīdzēs jums izskatīties jaunākiem, nekā patiesībā esat
TESTS. Vai tu spētu “izdzīvot” laukos? Tikai īsti laucinieki spēs atbildēt 100% pareizi
Lasīt citas ziņas

Jāpiebilst, ka slavenais dainu tēvs Krišjānis Barons bija viņa radinieks – vecmāmiņas Kristīnes brālis. Tērbatā teoloģiju studējušais censonis kļuva par ļoti iecienītu mācītāju kā pirmskara Latvijā, tā arī vēlāk. Viņš bijis pilnīgs atturībnieks, raksturā ārkārtīgi nosvērts.

Par viņa darbu Ventspils draudzē Pirmā pasaules kara laikā kolēģis un folkloras pētnieks Ludis Bērziņš vēlāk atzīmējis: “Grīnbergs strādā bez nervozitātes un steigas kā upe, kas mierīgi gan plūst, bet plūšanā ir neatlaidīga, šīs grūtības pārvar.”

CITI ŠOBRĪD LASA

1922. gadā Grīnbergu ievēlēja 1. Saeimā, taču viņš pēc kāda laika savas pilnvaras nolika, izšķirdamies par labu mācītāja un arī pedagoga darbam – Grīnbergs 1918. gada 9. decembrī bija nodibinājis Ventspils vidusskolu – pirmo latviešu vidusskolu neatkarīgajā Latvijā – un pildīja šīs mācību iestādes direktora pienākumus līdz pat 1932. gadam, kad viņu izraudzīja par Latvijas luteriskās baznīcas arhibīskapu. Šo amatu Teodors Grīnbergs saglabāja līdz savai nāvei 1962. gada 14. jūnijā Eslingenē Vācijā.

Viņa darbības princips svešumā bija “Dzimtene svešumā ir dzimtenes baznīca”. Grīnbergs bija pārliecināts, ka dievkalpojumi latviešu valodā ir viens no latviskuma saglabāšanas pamatiem trimdā. Reiz kādā pasākumā viņš bija izteicies: “Ienaidnieki grib mūs iznīcināt, draugi grib mūs asimilēt, bet mēs gribam palikt latvieši.”

Arhibīskaps 40. gadu beigās nevairījās no politiskām aktivitātēm – kad 1945./1946. gada mijā notika cīņa pret Zviedrijā patvērušos baltiešu leģionāru izdošanu, viņš nosūtīja memorandu Zviedrijas karalim Gustavam V.

Tāpat viņš apelēja pie amerikāņu okupācijas zonas varas­iestādēm, lai tās parūpētos par Austrumvācijā esošo latviešu bēgļu neatdošanu PSRS. Mūža nogalē Grīnbergu ievēlēja par Luterāņu pasaules koncila izpildu komitejas locekli.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.