Medaļa “Par Tēvzemi 1918–1920”.
Medaļa “Par Tēvzemi 1918–1920”.
Arhīva foto

1922. gada 2. maijā Piemiņas zīmes cīnītājiem Neatkarības kaujās 0

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Vanga izteikusi draudīgas prognozes 2026. gadam: viens no notikuma datumiem jau ir zināms
Maskavai draud tas, no kā Putins visvairāk baidās? Karā briest jauns, interesants posms
Mājas
7 pārtikas produkti, kas nekad nebojājas. Var izveidot krājumus visam mūžam!
Lasīt citas ziņas

Pirms 100 gadiem Latvijas valdība pieņēma un apstiprināja “Noteikumus par Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi”, kas ieviesa apritē piemiņas apbalvojumu, kurš pienācās katram, kas Neatkarības kara laikā no 1918. gada 18. novembra līdz 1920. gada 11. augustam bija dienējis Latvijas armijā.

Lāč­plēša Kara ordenis bija ekskluzīvs apbalvojums, ko piešķīra reti, bet šis pēc mākslinieka Riharda Zariņa meta no sudraba izgatavotais vairodziņš jau bija domāts plašai karavīru masai, kaut kādā ziņā pat vizuāli atgādinot mūsdienās izsniegto 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Apliecības par piemiņas zīmes piešķiršanu līdz 1923. gada beigām izsniedza Latvijas armijas Galvenais štābs, taču pati zīme interesentiem bija jāiegādājas pašiem. Piemiņas zīmes izgatavošanas tiesības piederēja Brāļu kapu komitejai.

Apbalvojums, kuru mēdz saukt arī par medaļu “Par Tēvzemi 1918–1920”, bija nēsājams krūšu kreisajā pusē: karavīriem – virs karaspēka daļas atšķirības zīmēm, Lāčplēša un ārzemju ordeņu kavalieriem – blakus ordeņiem pa kreisi. Likuma norma noteica, ka “piemiņas zīmes nevar piešķirt personām, kuru tiesības ar tiesas spriedumu ir ierobežotas”.