1792. gada 17. augustā. Gētes draugs no Bauskas 3
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 230 gadiem, laiku mērot pēc vecā stila, daļēji pārvācota Bauskas tirgotāja, namnieka un birģermeistara Kaspara Valentīna Krauklinga, tas ir Kraukliņa, ģimenē piedzima viens no pirmajiem latviešu inteliģences pārstāvjiem Kārlis Kraukliņš, kurš plaši darbojies kultūras laukā, tostarp kā žurnālists un muzejnieks.
Lai arī mūža lielāko daļu Kraukliņš pavadīja Drēzdenē, Vācijas Saksijas zemē, pirms tam viņš kā “Kurzemes dēls” rakstīja “Latviešu Avīzēm”, piedalījās Jelgavas ģimnāzijas bibliotēkas kolekcijas sakārtošanā, sadarbojās ar Kurzemes provinces muzeju Jelgavā.
Kraukliņš sākotnēji studēja medicīnu Tērbatā, bet 1815. gadā iestājās Berlīnes universitātē, dažus gadus vēlāk apprecējās un vairs dzimtenē neatgriezās, pēc visa spriežot, latviskās saknes tomēr pilnībā neaizmirstot.
Vācijā Krauklingu jeb Kraukliņu pazina kā inteliģentu, literārā jomā ļoti zinošu cilvēku. Baušķenieks draudzējās ar slaveno dzejnieku Johanu Volfgangu Gēti (1749–1832), izdeva un rediģēja laikrakstus “Dresdner Morgenzeitung” un “Dresdner Abendzeitung”, strādāja Saksijas Karaliskajā bibliotēkā Drēzdenē un bija ilggadējs (1834–1868) Saksijas Karaliskā vēstures muzeja direktors. Amatu viņš atstāja tikai pēc redzes pasliktināšanās.
Drēzdenē bija plaši zināma viņa aizraušanās, kolekcionējot dažādu valdnieku, politiķu, karavadoņu, dzejnieku un citu slavenību autogrāfus. Pēc Kraukliņa nāves izrādījās, ka šajā kolekcijā ir ap četriem tūkstošiem parakstu. Kraukliņš mūža laikā savāca arī plašu bibliotēku un ievērojamu cilvēku pēcnāves masku krājumu.
Maskas tika nodotas muzejam, bet viņa bibliotēku izpārdeva. Kārlis Kraukliņš nomira 1873. gada 12. aprīlī un apglabāts Drēzdenes Sv. Trīsvienības kapsētā.
