ZZS: Visi būtu ieguvēji no jaunas valdības 84
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pašreizējā politiskajā situācijā saredz jēgu veidot jaunu valdību, neraugoties uz to, ka līdz Saeimas vēlēšanām ir atlikuši tikai nepilni pieci mēneši, intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis.
Viņš uzsvēra, ka pašreizējai Evikas Siliņas (JV) vadītajai koalīcijai jau līdz šim ir gājis gana grūti ar lēmumu pieņemšanu, īpaši Saeimā. Droši vien būtu vērtīgi skaidri definēt jaunu darāmo darbu sarakstu, nosakot, kas no iesāktā ir operatīvi jāvirza uz priekšu, pauda Rokpelnis.
Pēc viņa teiktā, nevar apgalvot, ka valdībai, kuru tagad izveidotu, būtu jāstrādā tikai piecus mēnešus, jo pēc Saeimas vēlēšanām jauna Ministru kabineta izveide nereti mēdz ieilgt.
Turklāt pastāv iespēja, ka gadījumā, ja tagad izdosies izveidot jaunu valdību, tā varēs būt par kodolu arī nākamajai valdībai pēc Saeimas vēlēšanām.
Līdz ar to visi būtu ieguvēji no jaunas valdības, uzskata ZZS Saeimas frakcijas vadītājs.
Vaicāts par iespējām ZZS uzņemties valdības veidošanu, Rokpelnis atbildēja, ka tieši šodien pusdienlaikā politiskais spēks jau iepriekš ieplānotā pasākumā nominēs savu Ministru prezidenta amata kandidātu 15. Saeimas vēlēšanām, taču viņš vēl neatklāja, vai tas būs ekonomikas ministrs Viktors Valainis vai kāds cits.
Politiķis atzina, ka, “ja tik tālu nonāk”, ZZS būtu gatava uzņemties valdības veidošanu, tomēr viņš aicināja pagaidām nepārsteigties ar secinājumiem, bet koncentrēties uz konstruktīvu risinājumu rašanu.
Lūgts precizēt, vai nav tā, ka ZZS īsti negrib vadīt valdību, pat ja tai piedāvātu šo iespēju, Rokpelnis atbildēja, ka, ja to piedāvātu un būtu iespējams nokomplektēt šai valdībai Saeimas vairākuma atbalstu, tad politiskais spēks no atbildības nevairītos.
Vaicāts, vai ZZS atbalstītu Siliņas valdības demisiju, ja uzticības balsojums notiktu jau šodien, Rokpelnis atbildēja, ka ceturtdienas rītā notiek ZZS Saeimas frakcijas sēde, kurā tiek detalizēti pārrunāti šie jautājumi, tomēr pirmšķietami ZZS Siliņas valdības demisiju neatbalstītu, lai arī politiskais spēks nav apmierināts ar to, kā šī situācija ir attīstījusies.
Lūgts komentēt šonedēļ publiski izteiktos minējumus par jaunu valdības sastāvu, kurā citastarp būtu gan ZZS, gan “Jaunā vienotība” (JV), bet nebūtu “Progresīvo”, Rokpelnis atzina, ka tas varētu būt viens no risinājumiem.
“Mēs kā ZZS šobrīd fokusējamies uz to, lai maksimāli ātri nonāktu pie rīcībspējīga risinājuma. Mēs savu konkrēto pozīciju arī paudīsim piektdien pie prezidenta. Prezidents būs uzklausījis visas frakcijas slēgtā, godīgā formātā, viņam arī būs pieejama visobjektīvākā informācija, un mēs paļaujamies, ka prezidents tad pieņems izsvērtu un pamatotu lēmumu,” pauda ZZS Saeimas frakcijas vadītājs.
Kā ziņots, valdības koalīcijā ietilpstošie “Progresīvie” aicinājuši Valsts prezidentu sākt konsultācijas par jaunas valdības izveidi un Saeimā mudinās opozīcijas spēkus balsot par Siliņas valdības demisiju.
ZZS paudusi, ka līdz ar to Siliņas valdība faktiski ir kritusi.
Trešdien pēc tikšanās ar Siliņu “Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs teica, ka saruna ar Ministru prezidenti nav devusi apmierinošas atbildes un valdība faktiski zaudējusi rīcībspēju. Viņš uzskata, ka šādā situācijā pastāv divas iespējas – Ministru prezidentes demisija vai balsojums Saeimā par valdības turpmāko uzticību.
Vaicāts, kāpēc “Progresīvie” paši nerosina uzticības balsojumu Siliņai, Šuvajevs atgādināja, ka “Progresīvajiem” ir deviņi deputātu mandāti, taču šāda balsojuma ierosināšanai nepieciešami desmit parlamentāriešu paraksti.
Tikmēr opozīcijā esošais “Apvienotais saraksts” (AS) jau vāc parakstus Siliņas valdības demisijai. Deputāts Edvards Smiltēns (AS) norādīja, ka demisijas pieprasījumam jābūt ceturtdienas Saeimas sēdes darba kārtībā.
Valsts prezidents piektdien tiksies ar pārstāvjiem no visām Saeimas frakcijām.
Kā vēstīts, konflikts starp premjeres pārstāvēto JV un “Progresīvajiem” samilza svētdienas vakarā pēc Siliņas paziņojuma par aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) atbrīvošanu no amata vienlaikus ar viņa paša paziņojumu par atkāpšanos. Lēmumu pieprasīt Sprūda demisiju premjere pieņēma pēc dronu incidentiem Latgalē, norādot uz uzticības zudumu ministram un problēmām nozarē. Savukārt Sprūds paziņoja par atkāpšanos, uzņemoties politisko atbildību un cenšoties pasargāt armiju no ieraušanas politiskās spēlēs.
Koalīcijas partneru starpā jau ilgstoši valdījušas dažādas domstarpības, taču līdz šim bija izdevies vienoties par darba turpināšanu.
Premjere iepriekš paudusi, ka gadījumā, ja “Progresīvie” nolems izstāties no koalīcijas, strādās tehniskā valdība.
