Foto – Shutterstock

Skaistuma veselīgā un neveselīgā robeža 0

No reklāmas man pretī raugās aktrise, kura bija slavena jau tad, kad biju pusaudze. Šķiet, atšķirībā no manis viņai laiks metis līkumu – par jaunu mīlētāju lomām viņa itin droši varētu sacensties ar divdesmitgadniecēm, kamēr es pamazām morāli briestu realitātei: varu kļūt par vecmāmiņu kuru katru brīdi. Mana labākā draudzene reizi mēnesī iet pie kosmetologa uz kaut kādu ģeniālu ādas atjaunošanas procedūru, un, skat, jau pie sāniem sešus gadus jaunāks dzīvesdraugs! Varbūt jāpamēģina arī man? Un kur vēl plastikas ķirurģija – mūsdienās visu iespējams piegludināt, izlīdzināt, palielināt vai samazināt. Jāizdomā vien, no kura gala sākt un kur ņemt naudu. Vai arī… Vai tiešām vērts tērēt laiku, līdzekļus un nervus, lai censtos līdzināties kādam nesasniedzamam un citu cilvēku izgudrotam skaistuma ideālam? Kur ir robeža starp veselīgu tieksmi pēc estētiskā un neveselīgu vēlmi sevi fotošopēt ne vien datorā, bet arī dzīvē?

Runājot par mākslīgo skaistumu, dermatoloģe Lauma Valeine uzsver divus aspektus. Viens ir vizuālais, ko sieviete vai vīrietis redz ar aci, otrs – psiholoģiskais. Dermatoloģei ikdienā nākas saskarties ar tiem abiem. Daiļais dzimums vēlas uzlabot savu estētisko un vizuālo izskatu, bet vienlaikus tam ir saistība ar psiholoģiskām problēmām. Nereti sievietes pašas nav apmierinātas ar izskatu un grib to mainīt, it sevišķi, ja ievērojušas kādu defektu vai nepilnības, bet bieži uz šīm pārvērtībām tieši vai netieši pamudina vīrietis.

“Ja ķermenī ir vietas, ko var lieliski uzlabot ar injekcijām vai cita veida estētiskām procedūrām, es kā ārste un vienlaikus kā sieviete to tikai atbalstu,” uzsver Lauma Valeine. “Ir arī gadījumi, kad sieviete iedomājusies tēlu, cilvēku, kam vēlas līdzināties, bet realitātē tas nav iespējams. Svarīgi par to izrunāties, lai rezultāts pēc procedūras nesagādā vilšanos. Vēl bieži pat neiedomājamies, ka daiļavas skaistums ir nevis dabisks, bet panākts, teiksim, ar fotošopu. Ar neprofesionāļa aci veroties uz šīm daļēji mākslīgi veidotajām būtnēm, gan vīriešiem, gan sievietēm var šķist, ka tieši tā jābūt. Sievietes ir gatavas darīt visu iespējamo, lai panāktu šādu skaistumu jebkādiem līdzekļiem, savukārt vīrieši meklē partneri, kas atbilstu noskatītajiem skaistuma un pilnības kritērijiem. Bieži vien konsultācijās esmu novērojusi – sievietes skaistuma etalonu dēļ nonāk patiesā izmisumā, ir gatavas sevi mainīt, gulties zem skalpeļa, jo jūt gan sabiedrības, gan masu mediju, gan līdzcilvēku spiedienu. Arī ļoti daudzi vīrieši uzskata – sievietei jāizskatās kā modelei, turklāt tā jābūt no dabas!”

Mazāk ir vairāk

Lauma Valeine par aktuālu problēmu ne vien pasaulē, bet arī Latvijā uzskata atkarību no procedūrām. “Atkarība no solārija un plastiskās ķirurģijas operācijām ir zinātniski pierādīta. Es redzu arī atkarību no skaistumu uzlabojošām injekcijām un citām procedūrām. Ja sieviete vienreiz palielina lūpas, tas ir saprotami, bet daiļā dzimuma pārstāves mēdz nākt atkārtoti un gandrīz bez mitas, un tā jau ir psiholoģiska problēma. Uz to raugos ļoti stingri. Ar šādām sievietēm mēģinu runāt, meklēt cēloni, kāpēc tā notiek. Dažu iespaidojis mazvērtības komplekss, citas to dara vīrieša dēļ. Pie vainas arī demogrāfiskā situācija: starp sievietēm valda pamatīga konkurence par normāliem vīriešiem. Ja pie manis atnāk dāma ar deformētu psihi, uzreiz rodas jautājums, vai ar viņu vispār var strādāt un kā to darīt. Būtībā šādas pacientes būtu jāvirza pie psihoterapeitiem, psihologiem. Ar profesionāles aci nereti arī uz ielas redzu sievietes, kam veiktas hiperprocedūras, hiperkorekcijas, kuru iznākums ir tālu no skaistuma un izpratnes par to. Svarīgi, lai sakristu klienta un speciālista skaistuma izjūta.

Latvijā atkarība no procedūrām nav tik aktuāla kā, piemēram, ASV, kur tā sasniegusi milzīgus apmērus. Jāuzsver – šī atkarība daudzas labas metodes degradē. Kā piemēru varu minēt botulīna toksīna injekcijas. Jebkurš sevi cienošs ārsts tās veiks pareizi, ievērojot preparāta ražotāja noteikto starplaiku starp procedūrām, un nekādām problēmām nevajadzētu rasties. Taču ne mazums klientu apstaigā vairākus speciālistus, šo procedūru izdarot biežāk, nekā noteikts. Tad, protams, neizpaliek tādas problēmas kā muskuļu atrofija.

Mākslīgo skaistumu atbalstu tiktāl, ciktāl sniedzas pēdējā laikā estētiskās medicīnas nozarē izskanējušais sauklis less is more, kas tulkojumā no angļu valodas nozīmē – mazāk ir vairāk. Ja sievietei tiek veikta kādas ķermeņa vietas korekcija uzlabošanas nolūkā, manuprāt, jādara tā, lai iznākums būtu kā mākslas darbs, nevis degradētu personību. Piekrītu, ka uzlabojam to, ko daba devusi, un piešķiram cilvēkam tur, kur daba skopojusies. Piemēram, ja sievietei gandrīz nav krūšu, to palielināšanā nesaskatu neko nosodāmu. Arī tad, ja ir šauras, gandrīz nemanāmas lūpas vai ar gadiem lūpu sārtās daļas apjoms samazinās, neiebilstu, ka cilvēks grib to atjaunot. Taču tam jānotiek mēreni. Viss ir labs, kas tiek veikts ar mēru.”

Izvēle ir pašu rokās

Plastikas ķirurgs, medicīnas doktors Jānis Ģīlis uzsver: “Protams, arī starp manām pacientēm ir manāmas atšķirības. Dažām vācietēm, piemēram, padušu zonas vaksācija vairs nav modē, arī citās vecās Eiropas valstīs notiek atgriešanās pie dabiskā. Sava ķermeņa izjūta un priekšstats par tā skaistumu ir individuāla lieta, pat ja modes žurnāli un vispārpieņemtās skaistuma paradigmas mēdz uzspiest savu.

Mēs dzīvojam laikmetā, ka, nebūdami apmierināti ar savu spoguļattēlu, varam paši izlemt, kā rīkoties, – pierakstīties pie kosmetoloģes, šuvējas, sporta klubā vai doties pie plastikas ķirurga. Izvēle ir mūsu rokās, un tikai katrs pats var izlemt, kas ir pārspīlēti un kas ne. Kāds sev izraugās mazu, sarkanu automašīnu, bet cits – lielu, dzeltenu džipu. Vai tā ir publiski nosodāma izšķiršanās?

Ja paciente vēlas veikt acīm redzami pārspīlētas pārmaiņas, uzklausu un sīki izskaidroju operācijas gaitu, aprakstu atlabšanas periodu, pastāstu, kāda varētu būt dzīve pēc šīm ekstrēmajām pārmaiņām, un jo īpaši, ar kādiem riskiem, neērtībām un pat veselības problēmām jārēķinās, ja dāma tomēr pastāv uz šo operāciju. Ja neredzu loģiku un piesardzību pacientes spriestspējā, mēdzu atteikt. Nekad neapdraudēšu pacienta veselību un dzīvību tikai tādēļ, lai viņš līdzinātos savas iztēles auglim!

Mana darba mērķis ir atdot pacientam dzīvesprieku, estētisku balansu ķermenī un sejā, palīdzēt atjaunot to mirdzumu acīs, kas rodas tikai tad, ja patiešām esi apmierināts ar savu izskatu un dzīvi. Gribu parādīt taku uz komplimentiem par izskatu un uz smaidīgu spoguļattēlu!

Sievietes dabā ir pucēties, lakot nagus un krāsot matus. Te darbojas vecais labais teiciens – kas par daudz, tas par skādi. Bet aizliegt rūpēties par sevi, radīt savu individuālo tēlu un pašam par to priecāties – to nu es nevēlos.”

Bēgšana no īstās problēmas

Psihiatre un hipnopsihoterapeite Dace Simsone iesaka visu uztvert līdzsvaroti un nepārspīlēt ar skaistuma uzlabošanu. “Ja kāpjam pāri svītrai, tas vairs nav skaistums. Skaistums taču ir līdzsvara un kopējās harmonijas izjūta. Rūpes par ķermeni un tā estētiku patiesībā ir viens no ceļiem uz laimi – sniedz iespēju justies apmierinātam ar dzīvi. Taču kopumā šādu ceļu ir daudz vairāk. Laimi veidojam paši. Jūtamies labi tāpēc, ka dodamies uz darbu, uzticamies draugiem, sagādājam prieku tuvākajiem un esam arī pietiekami apmierināti ar savu izskatu. Visi šie ķieģelīši ir lielā, kopējā apmierinājuma pamatā. Diez vai jutīsimies ļoti laimīgi, ja to sakāpināsim nez kādos augstumos. Skaistuma vārdā nevajadzētu pārtaisīt visu ķermeni, kas ir dabas radīts. Tas nebūtu pareizi.

Man jāpiekrīt plastikas ķirurgiem, kas uzskata: ja var kaut ko darīt estētiskā nozīmē, teiksim, ja ir nokarājušies plakstiņi, pēc dzemdībām nokarājies, izstaipījies vēders, kas izskatās pabriesmīgs, kāpēc pret to iebilst?! Lai sieviete vai vīrietis justos labi, cilvēkam savā ķermenī patiešām jājūtas komfortabli. Bieži šis komforts atkarīgs no pašapziņas un iekšējā stāvokļa. To ar plastikas ķirurģiju labot neizdosies. Ja pašapziņas nav, bet deguns nešķiet gana taisns, ar operāciju neko daudz panākt nebūs iespējams. Ikreiz šķitīs, ka ārienē aizvien kaut kas nav labi. Tad drīzāk jādomā par atveseļošanos un sevis stiprināšanu. Ja ne, skaistumkopšana būs acu aizmālēšana, attālināšanās no patiesās iekšējās problēmas, no apmierinātības ar dzīvi un pat no sevis.

Runājot par vīriešu trūkumu, kura dēļ daudzas ķeras pie sava skaistuma uzlabošanas, – pie mums tik tiešām jūtams, ka sievietes ir bez atbalsta. Trūkst vīrišķīgās enerģijas. Vīriešu ir mazāk nekā sieviešu, it īpaši reproduktīvajā vecumā. Daļa 30–40 gadu vecumā aiziet bojā un arī lielākā vecumā nomirst agrāk nekā sievietes. Tur, kur vīriešu trūkums nav jūtams, proti, dienvidu zemēs, Skandināvijā, tur, kur sieviešu kustība –feminisms – ir ļoti spēcīga un populāra, sievietes savu izskatu tik ļoti nekultivē un tik daudz tajā neiegulda. Neskrien pakaļ visām iespējamajām estētiskajām un kosmetoloģiskajām procedūrām.

Latvijā sabiedriskā doma paģēr, ka jādzenas pēc skaistuma. Joprojām valda jaunības kults. Tam ir bioloģiski iemesli. Skaisti cilvēki, tādi, kuri paši labi jūtas, ir veiksmīgāki pretējā dzimuma piesaistē un arī pārējās jomās. Daudzi ir gatavi darīt jebko, lai tikai citi atzītu, ka esi gana labs. Nebūt pietiekami labam – tās ir bailes, ar kurām cīnās gandrīz ikviens, turklāt ilgstoši vai pat visu mūžu. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc ķermenis tiek pakļauts plastiskajām operācijām, skaistuma uzlabošanai, reizēm pat sevis kropļošanai. Sevis neapzināšanās un sava iekšējā es nestabilā pozīcija spēj radīt dažādas negatīvas sekas.

Mediji bieži vien ņem virsroku, kultivējot nesasniedzamus skaistuma kanonus. Izskaust fotošopus, kas sievietes padara nedabiski skaistas? To varētu atbalstīt. Tā taču ir fotogrāfija! Esam pieraduši, ka fotogrāfija ataino īstenību, tālab, uzlūkojot fotošopētu attēlu, jāsajūt melu piegarša. Ja grib, var pārveidot fotošopā koku, nevis cilvēku! Fotošops uztverams vienīgi ka multene.”

Fotošops (Adobe Photoshop) ir 1988. gadā klajā laista datorprogramma attēlu grafiskai apstrādei; kopš tā laika radušās daudzas līdzinieces, bet fotošops pamazām kļuvis par sugasvārdu. Ar šāda veida programmām datorā iespējams paspilgtināt, samazināt, palielināt, nogriezt, notušēt un citādi pārveidot sākotnējo fotogrāfiju, zīmējumu vai videofailu. Tā dēvētie glancētie žurnāli un reklāmas industrija fotošopu izmanto, lai izceltu fotomodeļu un slavenību skaistumu: nogludina ādu, izdzēš pūtītes un dzimumzīmes, noņem lokus zem acīm, izbalina zobus utt. Dažkārt programmu liek lietā pārspīlēti, lai vidukli padarītu slaidāku, krūtis – lielākas, acis – spožākas, tumšu ādu – gaišāku, tādējādi visai radikāli mainot fotogrāfijā redzamā cilvēka izskatu. Reizēm programmas izmanto pārspīlēti, piemēram, daudzas skaistumkopšanas līdzekļu ražotājfirmas ir kritizētas par nobriedušu sieviešu pārmērīgu jaunināšanu, tumšādaino modeļu balināšanu vai normālu meiteņu pārlieku tievināšanu. Realitātei neatbilstīgā izskata paraugi liek pēc līdzīga daiļuma (neiespējamas jaunības, tumša iedeguma, neveselīga slaiduma) tiekties ikvienai no mums, bet tas ne vienmēr izdodas, jo ķermenis nav pilnīgi perfekts, simetrisks un ideāls, turklāt pamazām noveco. Nespējot pieņemt atšķirību starp realitāti un fotošopēto nerealitāti, sievietes slīgst depresijā vai drudžaini rosās, lai vienmēr būtu formā. Šā iemesla dēļ daudzās valstīs izveidojušās sabiedriskās kustības pret mākslīgo skaistumu un pat likumdevēju līmenī tiek apsvērtas iespējas ierobežot grafisko paņēmienu neapdomīgu izmantošanu.

Uz priekšu, pretī dabiskajam!

Saistītie raksti

Protestējot pret mākslīgā skaistuma ekspansiju, allaž bijusi tieksme pēc dabiskās dailes. Nekāda meikapa vai solāriju iedeguma, ne krāsotu matu, ne manikīra, ne pedikīra, ne epilācijas, par plastikas operācijām pat nerunājot! Šā virziena jaunākā iezīme – neskūtas paduses. Taču arī skaistumkopšanas industrija pamanījusies aizņemt savu vietu šajā nišā, piedāvājot līdzekļus, kas sola padarīt dabiskāku, – viegli tonējoši un maskējoši krēmi, kas izlīdzina sejas ādu un toni, nevis uzgulst kā apmetums, zemes krāsas, nevis zils un violets acu ēnās un skropstu tušās, nude (angļu valodā – kails) toņu, nevis sarkanas vai rozā lūpu krāsas. Izklausīsies jocīgi vai paradoksāli, bet tā ir māksla – pārzināt un likt lietā kosmētikas arsenālu, lai izskatītos dabiski un veselīgi. Tā, it kā nemaz nebūtu krāsojusies!

 

36,6 °C konsultanti Jānis Ģīlis, medicīnas doktors, plastikas ķirurgs

Dace Simsone, Neirožu klīnikas psihiatre un hipnopsihoterapeite

Lauma Valeine, skaistuma klīnikas 4. dimensija dermatoloģe

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Princis Harijs atgriezīsies Kensingtonas pilī jau pavisam drīz 9
16 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Atbildība šodien tev var likties visai smaga nasta… Horoskopi 20.oktobrim
9 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Elīna, Drosma un Drosmis
17 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Pieskaņojies dabas ritmam! Veiksmes kalendārs no 19. līdz 25.oktobrim
17 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Krievu fotogrāfs Sergejs Gorškovs izpelnās Keitas Midltones atzinību un komplimentus 3
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Samanta Tīna skarbi nokritizē fitnesa skaistuli Jutu Valdmani: kā tāda kaķu vecene! 8
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Sandi Ģirģenu nokaitina masku noliedzēji: “Ja vēlieties būt varoņi, atrodiet kādu karantīnā – apskaujieties, samīļojieties…” 58
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Rolands, Rolanda, Ronalds, Erlends un Lūkass
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Šodien ir tā diena, kad ir neiespējami mācīties no svešām kļūdām! Horoskopi 19.oktobrim 1
1 diena
LK
Linda Krāģe
Kokteilis
Gribēsies baudīt mieru un klusumu, bet diez vai tas būs iespējams! Horoskopi no 19. līdz 25. oktobris
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Saseksas hercogi piedalījušies fotosesijā: Meganai uz rokas rotājas princesei Diānai piederējis pulkstenis 7
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Aktrise Rēzija Kalniņa veikusi ģenētisko testu: kāpēc viņa to darīja? 12
2 dienas
IR
Ilmārs Randers
Ziņas
30km/h apdzīvotās vietās glābs dzīvības? Ārvalstu pieredze – diametrāli pretēja 4
5 stundas
Ieva Ēvalde
Laukos
Eiropā aizliegti – pie mums delikatese. Latvija ir teju vienīgā valsts, kur galdā ceļ nēģus 25
16 stundas
PA
Pēteris Apinis
Veselam
“Smēķēšana dubulto risku smagi saslimt ar Covid–19 un nomirt…” Apinis par noklusēto patiesību 12
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vairums svētdien atklāto Covid-19 gadījumu reģistrēti vienuviet
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ceturtdien un piektdien Rīgā slēgs satiksmi Marijas un Čaka ielā
8 stundas
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
Aptauja: Vai jūs baida saslimstības ar Covid-19 pieaugums? 3
9 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Olafs Zvejnieks: Kā ikvienu no mums ietekmēs post-covid kapitālisms
6 stundas
Inita Šteinberga
Dabā
Audzē nātres kā dārzeņus! Kā pētniece Sovilta dārzā ievieš revolūciju 1
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Pēc veikala “Depo” apmeklējuma – uz slimnīcu. Apsardze zvērīgi pārmāca vīrieti bez sejas maskas 82
16 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Pirmais sniegs šoruden! Soctīklotāji dalās ar ziemīgajiem iespaidiem 1
14 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Ballīte beigusies! Policija “šturmē” kādu nelegālu izklaides vietu Rīgā un to slēdz 23
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Aktrise Rēzija Kalniņa veikusi ģenētisko testu: kāpēc viņa to darīja? 12
2 dienas
LA
Laukos.lv
Laukos
Kur jūs bijāt, kad es biju mazs un man bija jāravē garās biešu vagas? Latvijā radīts pirmais robots, kas izravē nezāles 6
1 diena
LA
LA.LV
Stāsti
VIDEO. Baiba saslima jau martā, pēc grūtas cīņas ar Covid-19 viņa izveseļojās: “Plaušas sāp tā, ka tu raudi…” 16
1 diena
ĀR
Ārija Rudlapa
Praktiski
Stāda kokus un krūmus, novāc vēlos sakņaugus. Kas darāms dārzā no 19. līdz 25.oktobrim
17 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Samanta Tīna skarbi nokritizē fitnesa skaistuli Jutu Valdmani: kā tāda kaķu vecene! 8
1 diena
LE
LETA
Veselam
Pētījums: roku dezinfekcijas līdzekļi ar etanolu Covid-19 vīrusu iznīcina 15 sekundēs 4
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Atbildība šodien tev var likties visai smaga nasta… Horoskopi 20.oktobrim
9 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Pieskaņojies dabas ritmam! Veiksmes kalendārs no 19. līdz 25.oktobrim
17 stundas
EK
Elīna Kondrāte
Veselam
Man mājās ir suns – pretparazītu zāles jālieto divreiz gadā vai profilaktiski?
21:43
IR
Ilmārs Randers
Ziņas
30km/h apdzīvotās vietās glābs dzīvības? Ārvalstu pieredze – diametrāli pretēja 4
21:30
Inita Šteinberga
Dabā
Audzē nātres kā dārzeņus! Kā pētniece Sovilta dārzā ievieš revolūciju 1
21:05