Kas liecina par ūdens deficītu organismā? Skaidro diētas ārsts Andis Brēmanis 0
Ja organismam trūkst ūdens, tas šo deficītu kompensē ar papildu tauku producēšanu.
Pielāgojoties ārējiem laikapstākļiem un regulējot ķermeņa temperatūru, organisms patērē vairāk ūdens nekā parasti. Svīstot tas zaudē arī minerālvielas – nātriju, kāliju un magniju, kas nodrošina šūnu darbību.
Slodzes laikā uz ūdens rēķina cilvēks var zaudēt līdz pat 2% no sava ķermeņa masas. Tas ir pietiekami daudz, lai ietekmētu organisma darbspēju samazināšanos līdz 20 procentiem. Diētas ārsts Andis Brēmanis skaidro, ka šķidruma zudums diennaktī, ja nav ļoti karsts laiks un izteikta svīšana fiziskas slodzes dēļ, ir 2–2,5 litri. Karstā laikā vai slodzes apstākļos šķidruma zudums var sasniegt pat 4–5 litrus un vairāk.
Par ūdens deficītu organismā signalizē slāpes, savukārt par organisma atūdeņošanos liecina pašsajūtas pasliktināšanās, galvassāpes, reibonis un slikta dūša. Sekas var būt nopietnas: krampji, samaņas zudums, sirds vājums, var pat iestāties nāve. Ūdens trūkuma sekas pastiprina arī cilvēka vispārējais veselības, fiziskais un emocionālais stāvoklis, dažādas slimības, to slēptās formas, medikamenti, vecums, ēšanas paradumi, trenētība, pat epizodiska smēķēšana vai alkohola lietošana.
Lai arī ūdens daudzuma patēriņā iesaka ņemt vērā pašsajūtu, pieaugušam cilvēkam katru dienu vajadzētu izdzert 1,5–2 litrus ūdens. Šajā daudzumā neieskaita citus šķidrumus, jo sulās, pienā, kafijā, tējā un citos bezalkoholiskajos dzērienos ir 85–99% ūdens, un tie līdz ar ēdienu nodrošina 20–30% no organismam nepieciešamā ūdens daudzuma. Tiesa, svaigi spiestās sulās ir arī daudz vērtīgu vitamīnu, tādēļ tās (vēlams – atšķaidītas) var dzert pārmaiņus ar ūdeni, kura garšu var uzlabot ar piparmētras lapiņām, apelsīna un citrona šķēlītēm, gurķa ripiņām, arbūza vai cita sulīga augļa gabaliņiem.
