Edvarda Munka glezna “Kliedziens”.
Edvarda Munka glezna “Kliedziens”.
Foto: Mike Segar / Reuters / Scanpix / LETA

Slavenais Munka “Kliedziens” izbalē 0

Norvēģu gleznotāja Edvarda Munka slavenā glezna “Kliedziens” (1910) izbalē, izpētījuši eksperti.

Reklāma
Reklāma
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 5
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 27
TESTS. Atbildi uz 10 jautājumiem un uzzini, kādu vērtējumu tu iegūtu šajā latviešu valodas testā!
Lasīt citas ziņas

Gleznā izmantotās krāsas paraugi tikuši intensīvi pētīti jau kopš 2012. gada, un pirmie rezultāti ir daiļrunīgi.

Pētnieki secina, ka pie toņu pārmaiņām vainojama 20. gadsimta sākumā izmantotā krāsa, kas bijusi veidota uz dabisku pigmentu pamatu. Ir cerība, ka zinātnei izdosies procesu palēnināt un novērst citu ekspresionisma un arī impresionisma kustības meistaru darbos, kuros izmantotas tās pašas krāsas.

CITI ŠOBRĪD LASA

2018. gadā mākslas speciālisti secināja, ka holandiešu mākslinieka Vinsenta van Goga gleznā “Saulespuķes” (1889) koši dzeltenie toņi zaudējuši spilgtumu, kļūstot brūngani.

Toreiz, secinot, ka pie izmaiņām vainojama gaismas ietekme, galerijā tika pielāgots apgaismojums.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.