Leģendai punktu pieliekot, mūsdienu skeptiķis sacīs: izdomas un pasakas vien! Labi, lai tā būtu Ēdolē. Tikai… nezin kāpēc līdzīgi motīvi par spoku jumpravām skan arī citās Latvijas pilīs. 5
Rundāles pilī tās esot veselas divas – Melnā dāma un Baltā dāma, kuru abas saglabātās nevainības gan būtu tā kā jādēvē par jumpravām. Baltā dāma esot kāda zemnieku meitene, kura, pili ceļot, iemūrēta sienā – lai mūri stāvētu nesagrūstot. Iemūrēšanai bijis vajadzīgs iegansts, un par tādu uzdota meitenes it kā netiklība, ko viņa esot dzinusi ar kādu jauneklīgu grāfu. Iemūrēšana nodēvēta par grēku izpirkšanu. Sacīts – darīts. Kopš tā laika meitene staigājot pa pili savā baltajā linu kreklā, sak, it kā meklējot pieminētā grāfa pēctečus, kuriem tad būs jāapstiprina viņas nevainība.
Melnā dāma joprojām pilī parādoties vēlās vakara stundās. Viņa bijusi nabadzīga meitene, kurā iemīlējies pils īpašnieks Valerians Zubovs, ķeizarienes Katrīnas favorīts. Katrīna atradās tālu – Pēterburgā, turklāt tolaik bija jau vecene, bet meitene jauna un skaista. Kad ķeizariene uzzinājusi par sava mīļākā jauno mīlestību, tad likusi Zubovam nocirst galvu un pasniegt viņai to uz zelta paplātes. Valdnieces kalpi tā arī izdarījuši, bet meiteni izmetuši pa otrā stāva logu. Meitene nositusies, taču kapsētā nav apglabāta. Kopš tā laika viņa klīstot pa pili, mūžīgo mieru meklēdama. Restauratori stāsta, ka redzējuši Melno dāmu. Viņa parādās no kolonnas, neko nerunājot, uzkāpj pa trepēm, iziet cauri telpām un tad pēkšņi atkal ieiet kādā kolonnā. Vēl restauratori darbu gaitā atraduši asins plankumus uz āra kāpnēm…
Šlokenbekas muižā jumprava klīst sava mīļotā pavadībā. Īpašnieka barona fon der Rekes dēls Matiass iemīlējis muižas dzirnavnieka meitu. Abi slepeni satikušies uz dzirnavu dambja. Vecais barons tomēr uzzinājis par dēla sānsoļiem un pārskaities zilās zēvelēs. Paķēris bisi un meties uz ezermalu, lai meiteni nošautu. Mīlētāji, redzot nāvīgo šķiršanos, nevēlējušies zaudēt kopīgo laimi. Viņi sadevušies rokās un ielēkuši ezerā. Barons nonācis uz vājprāta robežas, licis dēla bojāejas krastā uzcelt pieminekli. Tas ar iekaltu uzrakstu Matiass 1867 vēl tagad atrodams iepretim dzirnavām, tikai ieslēpts krūmos, un tam priekšā uzcelta ķieģeļu būve. Arī mūsdienās jaunlaulātie itin bieži atrod ceļu uz šo vietu, lai nelaimīgo mīlētāju piemiņai nestu kādu ziedu.
