“Lai stāds būtu možs un vesels, ļoti būtisks ir selekcijas darbs, kā arī profilaktiskā aizsardzība pret kaitēkļiem un slimībām. Gadu gaitā Latvijas mežkopju un zinātnieku uzkrātā pieredze nodrošina pilnvērtīga, mērķtiecīga un veselīga meža izaudzēšanu,” tā “LVM Sēklas un stādi” ražošanas izpilddirektore Laima Zvejniece, attēlā – šopavasar atklātajā Mežvidu stādaudzētavā.
“Lai stāds būtu možs un vesels, ļoti būtisks ir selekcijas darbs, kā arī profilaktiskā aizsardzība pret kaitēkļiem un slimībām. Gadu gaitā Latvijas mežkopju un zinātnieku uzkrātā pieredze nodrošina pilnvērtīga, mērķtiecīga un veselīga meža izaudzēšanu,” tā “LVM Sēklas un stādi” ražošanas izpilddirektore Laima Zvejniece, attēlā – šopavasar atklātajā Mežvidu stādaudzētavā.
Foto: Karīna Miezāja

“Lai stāds būtu možs un vesels, ļoti būtisks ir selekcijas darbs!” Laima no “LVM Sēklas un stādi” dod padomus 0

Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 30
TV24
“Ukraiņi atraduši alternatīvu ATACMS raķetēm,” atklāj NBS majors Slaidiņš
Veselam
“Ēdiens nav tā lielākā nelaime!” Danilāns atklāj patiesību par kuņģa čūlu
Lasīt citas ziņas

AS “Latvijas valsts meži” (“LVM”) struktūrvienība “LVM Sēklas un stādi” stādmateriālu audzē desmit kokaudzētavās. Stādu realizācija ar vislielākajiem apjomiem ir pavasarī – tad stādiņš ātrāk iesakņojas un tam ir iespējas izmantot pilnu dabas atvēlēto augšanas ciklu. Bet patlaban sākusies rudens perioda stādu pārdošana.

Kā stāsta uzņēmuma ražošanas daļas izpilddirektore Laima Zvejniece, stādaudzētavu pamatprodukts ir skuju koki – priedes un egles, mazākos apmēros ražo bērzu un meln­alksni, nedaudz arī ozolu, lapegli. Par stādu pārdošanu noslēgti ilgtermiņa līgumi, bet ir iespēja pieteikties stādiem centralizēti gan “LVM” mājaslapā, gan kokaudzētavās. Jau tiek saņemti pieteikumi gan uz priedes, egles, gan bērza un melnalkšņa stādiem 2023. gada pavasarī.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jautāta par pircēju vēlmēm, Laima teica – neskatoties uz egļu astoņzobu mizgrauža posta darbiem, arvien dominējošā pieprasījumā ir egle, tai seko priede un bērzs. Bērza stādus audzē stādīšanai lielākoties valsts mežu platībās, nelielu apjomu pārdod arī pašmāju meža īpašniekiem. Šā gada pavasara sezonā kopumā realizēti 53,2 miljoni stādu, tajā skaitā 31,4 miljoni iestādīti valsts mežos, 11,9 miljoni pārdoti privāto mežu īpašniekiem, bet 9,9 miljoni eksportēti uz Igauniju un Zviedriju.

Tehnoloģijas un selekcija

“LVM” kokaudzētavas stādu audzēšanā ieviesušas divas pamattehnoloģijas. Pirmā ir ietvarstādu jeb konteinerstādu audzēšana – sēklas iesēj kasetēs un uzdiedzē siltumnīcā, pēc tam stādiņus izved uz lauka poligoniem, kur turpinās audzēšana. Kad stādi izauguši, tos pako uzglabāšanai saldētavās, sagatavojot realizācijai atjaunošanas platībās.

Otra tehnoloģija ir kailsakņu ar uzlabotu sakņu sistēmu stādu audzēšana. Šajā gadījumā sēklas iesēj kasetēs, siltumnīcā uzdiedzē, tad izved laukā un veic tā saukto pārskološanas darbu uz lauka. Stādi laukā aug pusotru gadu un jau nākamajā rudenī tiek pakoti uzglabāšanai saldētavā vai arī daļa stādu paliek pārziemot uz lauka, tos pārdod pavasarī.

Abas tehnoloģijas ir rezultātu ziņā līdzvērtīgas, jo sēšana notiek siltumnīcās ik gadu divās trijās apritēs, izmantojot augstvērtīgas selekcionētas sēklas ar augstu dīgšanas pakāpi (95–98%). Izšķirošā loma šajā procesā ir tieši selekcijas kvalitātei.

“Meža selekcija ir nozare, ko nedrīkst pārtraukt, mūsu svēts pienākums ir to uzturēt, attīstīt un izmantot ražošanā. Te pamata darbu veic mežzinātnes institūts “Silava”, kurā noris zinātniskie pētījumi, uzmērījumi, dažādu klonu krustošana, lai iegūtu un palielinātu meža nākotnes vērtību vismaz par 25–30% un rūpētos par pielāgošanos iespējamajām klimata izmaiņām.

Šobrīd notiek pētniecības darbs pie klinškalnu priedes, parastā dižskābarža, tāpat būtu nepieciešams padziļināti pievērsties arī lapeglēm un duglāzijām. Arī bērza selekcijas jomā ieguldīts liels darbs, lai gan bērzs ne vienmēr padodas iegribām par selekcionētu sēklu ražošanu. Sadarbībā ar AS “Latvijas Finieris” audzējam augstvērtīgus bērzu sēklas stādus, līdztekus tam notiek arī īpaši vērtīgu bērzu klonu pavairošana in vitro metodē (laboratoriski audu kultūrās) “Silavas” un Kalsnavas kokaudzētavas laboratorijās,” stāsta L. Zvejniece.

Reklāma
Reklāma

Saimniekot gudri

Jautāta par problēmām stādu audzēšanā, eksperte teic, ka līdzās laikapstākļu kaprīzēm lielākais izaicinājums ir tehnoloģiju, ekonomikas un bioloģijas mijiedarbība.

“Katrs dabas pārsteigums ir nepiepildīta tehnoloģija, tomēr jāapzinās ekonomiskie un bioloģiskie mijiedarbības aspekti. Ir lietas, kur vērts investēt. Pirmkārt – ietvarstādu tehnoloģija virzīta uz mazāku klimata ietekmi, ilgāku iespēju stādīt mežā. Otrkārt – saldētavu un stādu šķirošanas kompleksu izbūve ļauj attīstīt stādu pārdošanu ilgākā periodā, pasargāt stādus no ziemas sala, slimību izplatības, bet darbiniekiem dod iespēju strādāt telpās, nevis klajā laukā.

Treškārt – jāinvestē pretsalnu ģeneratoros, laistīšanas sistēmās, temperatūru monitoringā, kas vismaz daļēji palīdzētu stādus pasargāt no salnām. Liels bieds kokaudzētavām ir krusa, kas salauž un sasit nenobriedušu stādu gala pumpurus, reizēm pat “nogulda” visus stādus horizontāli. Siltumnīcām jābūt nodrošinātām ar pretputnu tīkliem vēdināšanas lūkās, jo arī tiem gribas uzknābāt jauno sēkliņu,” stāsta Laima, akcentējot arī samilzušo problēmu ar kūdras izmantošanu.

“Svarīgi saprast Latvijas iespēju kūdras ieguvē un tālāku attīstību kūdras substrātu ražošanā, uz kuru balstās gan stādu ražošana mežsaimniecības ilgtspējīgai attīstībai, gan dārzeņu un puķu audzēšanas nozare. Domājam un virzāmies uz saprātīgu resursu izmantošanu, kā arī dabas bagātību saglabāšanu – visam savs līdzsvars.”

Daži praktiski padomi

Pirmkārt – jau nopērkot stādiņus, saimniekam jāzina, kā ar tiem apieties. Iegādājoties sasaldētus stādus pavasarī, tie jāatkausē – nedrīkst stādīt ar sasalušu substrātu, tad stādiņš saulītē gribēs augt, bet barības vielas no saknes nepienāks.

Jāpārliecinās, vai sakne ir mitra – ideāli būtu iepriekšējā vakarā iemērkt stādus ūdenī – lai tie padzeras. Jāatceras, ka par stādiņiem ir interese arī citiem – vispirms jau smecerniekam, bet arī aļņiem, briežiem, bukiem un pat zaķiem.

“Aizsardzībai pret smecerniekiem kokaudzētavā stādus apstrādājam ar augu aizsardzības līdzekļiem. Arvien plašāk izmantojam dabai draudzīgas vielas – bišu vasku, smilts un līmes maisījumu. Par aizsardzību pret meža zvēru postījumiem gan jārūpējas saimniekam pašam. Stādi vai to galotnes vēlā rudenī jāapstrādā ar “Trico”, “Plantskyd”, “Cervacol”, “Animalit” vai kādu citu līdzekli.

Apstrāde ziemas mēnešos jāatkārto. Ar šiem līdzekļiem drīkst apstrādāt tikai nobriedušus stādus, pretējā gadījumā stāds var aiziet bojā, jo tiek “aizķepētas” atvārsnītes, ar kurām augs elpo. Pēc iestādīšanas sākas kopšanas darbi. Vispareizāk stādīt sagatavotā augsnē un augšanas periodā rūpēties, lai nezāles un krūmāji neizaugtu garāki par stādu un to nenoēnotu. Īpaši gaismu un saulīti mīlošās sugas ir priede un bērzs. Egle kādu brīdi izturēs noēnojumu, bet tad pakāpeniski atpaliks augšanā,” tā L. Zvejniece.

Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.