Slaidiņš ir skeptisks: izskan minējumi, kurš varētu būt iespējamais starpnieks Ukrainas un Krievijas sarunās 0
Starptautiskajos medijos parādījusies informācija par iespējamu jaunu iniciatīvu Ukrainas un Krievijas sarunu procesā. Kā TV24 stāsta NBS majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš, tiek minēts, ka Jeruzalemes patriarhs Teofils III varētu tikt apsvērts kā iespējamais starpnieks vai neformāls saziņas kanāls starp konfliktā iesaistītajām pusēm.
Saskaņā ar dažādiem avotiem, ASV prezidents Donalds Tramps apsver Teofila III kandidatūru kā potenciālu kanālu netiešiem kontaktiem starp Ukrainu un Krieviju. Tomēr pagaidām nekas oficiāli nav apstiprināts — tā ir informācija, kas izskanējusi Rietumu presē.
Teofils III tiek uzskatīts par ietekmīgu personu pareizticīgo pasaulē. Viņš ir pazīstams kā baznīcas vadītājs, kurš uztur kontaktus gan ar Rietumiem, gan ar Krievijas Pareizticīgās baznīcas pārstāvjiem. Tieši šis faktors tiek minēts kā iespējamais pamats viņa iesaistei starpnieka lomā.
Ideja par viņa līdzdalību dialoga veicināšanā nav jauna. Iepriekšējos gados Teofils III publiski paudis gatavību sekmēt sarunas un, kā norādīts, palīdzēt “dziedēt konfliktu” pareizticīgo kopienā. Arī tikšanās laikā ar pāvestu Francisku Vatikānā viņš uzsvēris, cik svarīgi ir meklēt ceļus uz izlīgumu.
Vienlaikus Slaidiņš uz iespējamo sarunu kanālu raugās skeptiski. Viņš norāda, ka Krievijas Pareizticīgā baznīca ir kļuvusi par vienu no Putina varas instrumentiem — tā tiek izmantota kara ideoloģiskai attaisnošanai, ieroču svētīšanai, mobilizācijas atbalstam un līdzekļu vākšanai.
Arī Teofila III iepriekšējie kontakti ar Krievijas pārstāvjiem raisījuši dažādas reakcijas. Iepriekš publiskajā telpā izskanējusi informācija par pateicības izteikšanu Putinam par atbalstu kristīgajām kopienām Tuvajos Austrumos, kā arī par baznīcas apbalvojumu piešķiršanu Krievijas pārstāvjiem.
Līdz ar to Teofila III iespējamā iesaiste šobrīd paliek neatbildēts jautājums. Viņa kontakti pareizticīgo pasaulē varētu tikt uzskatīti par diplomātisku priekšrocību, taču saiknes ar Krievijas baznīcas aprindām vienlaikus rada arī nopietnas šaubas par šādas starpniecības uzticamību.
