Medijs: Putins nejauši panāca sev sliktāko iespējamo scenāriju 0
Pēc dažu analītiķu domām, Krievija šobrīd atkārto Vācijas Pirmā pasaules kara ceļu. Krievijas pilna mēroga karš pret Ukrainu jau pārsniedzis Pirmā pasaules kara ilgumu, kas tiek minēts kā viens no pierādījumiem, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina sākotnējie aprēķini bijuši kļūdaini.
Taču, kā raksta britu komentētājs Čārlzs Mūrs publikācijā laikrakstam “The Telegraph”, visnopietnākais Putina neveiksmes aspekts ir tas, ka viņš patiesībā esot stiprinājis Ukrainas tautas garu, kuras pastāvēšanu pats iepriekš noliedzis.
Autors norāda, ka karš turpinās jau 1569 dienas. Lai gan Krievija kontrolē aptuveni 20% Ukrainas teritorijas, tostarp anektēto Krimu, Maskava nav spējusi sasniegt ātru uzvaru, kādu Kremlis bija plānojis iebrukuma sākumā.
Rakstā minēts, ka Krievija zaudējusi no 350 000 līdz 500 000 kritušo karavīru, savukārt ievainoto un kaujas nespējīgo skaits varētu būt vairākas reizes lielāks. Vienlaikus Krievijas armija nav guvusi nozīmīgus stratēģiskus panākumus. Mūrs atgādina, ka 2022. gada februārī Putins iebrukumu dēvēja par “speciālo militāro operāciju”, neatzīstot Ukrainas valstiskumu un sagaidot ātru valdības krišanu, taču jau pēc dažām nedēļām Krievijas spēki bija spiesti atkāpties no Kijivas.
Autors uzsver, ka iebrukums radījis pretēju efektu Kremlī gaidītajam – Ukrainas nacionālā identitāte un sabiedrības vienotība esot tikai nostiprinājusies. Pēc komentētāja teiktā, “Putins nejauši norūdīja tās nācijas garu, kuru viņš centās iznīcināt”.
Rakstā arī norādīts, ka karš būtiski mainījis Eiropas drošības situāciju. Valstis, kuras Kremlis uzskatīja par iespējamu ietekmes zonu, pastiprinājušas sadarbību ar Rietumiem – kā piemērs minēta Somija, kas pievienojusies NATO.
Atsevišķi tiek analizēta Ukrainas bruņoto spēku attīstība. Autors apgalvo, ka Ukraina kļuvusi par vienu no pasaules līderēm dronu un militāro tehnoloģiju izmantošanā, un būtiska daļa šo tehnoloģiju tiek ražota pašā valstī, kas jau piesaista ārvalstu interesi.
Pēc Mūra domām, Ukrainas armija demonstrē augstu elastību un spēju ieviest inovācijas, savukārt Krievijā sistēma neesot motivēta uz riska uzņemšanos un jaunām idejām.
Salīdzinot karu Ukrainā ar Pirmo pasaules karu, autors norāda uz līdzīgiem procesiem. Viņš raksta, ka 1918. gadā Rietumu sabiedrotie uzvarēja, jo bija iemācījušies “karot visos veidos” un ieguvuši tehnoloģisku pārsvaru. 2026. gadā, viņaprāt, notiek līdzīgs process mūsdienu versijā.
“Ukraina apvieno savas sauszemes un jūras frontes, lai iznīcinātu Krievijas stratēģisko ekonomisko bāzi un piegādes līnijas. Droni iznīcina Krievijas kara resursus tālu aiz frontes līnijas. Melnās jūras flote tiek ierobežota, bet frontes līnija – neitralizēta,” raksta autors.
Mūrs arī norāda, ka Putins mēģina iznīcināt Eiropas drošības sistēmu, kas izveidota pirms vairāk nekā 80 gadiem, taču paradoksāli tieši Ukraina šobrīd kļūstot par vienu no Eiropas drošības balstiem.
