Izcērt mežus, ved karavīrus un būvē kazarmas: jaunākie satelītattēli parāda, ko Putins dara pie Baltijas robežas 2
Jauni satelītattēli atklājuši, ka Krievija stiprina savu militāro klātbūtni stratēģiskās vietās pie robežām ar NATO Baltijas un Ziemeļvalstu dalībvalstīm, vēsta telegraph.co.uk.
Dānijas raidorganizācijas DR veiktā izmeklēšana sadarbībā ar Zviedrijas, Igaunijas un Norvēģijas kolēģiem identificējusi piecas vietas, kur Maskava pastiprinājusi aktivitāti.
Šī informācija vēl vairāk pastiprinās bažas, ka Krievijai varētu būt ilgtermiņa mērķis uzbrukt NATO austrumu flangam, pat neraugoties uz grūtībām sasniegt savus mērķus ieilgušajā iebrukumā Ukrainā.
“The Telegraph” neatkarīgi pārbaudījis attēlu ģeolokāciju. Dažos gadījumos tajos redzams, ka tiek izcirstas mežu platības, lai atbrīvotu vietu jaunām militārām būvēm.
DR izmeklēšanā secināts, ka Krievija paplašina militāro bāzi aptuveni septiņu jūdžu attālumā no robežas ar Norvēģiju — Krievijas Petjengas reģionā.
Satelītattēli rāda, ka tur tiek būvētas jaunas kazarmas, savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija apstiprinājusi, ka karavīru skaits šajā vietā tiek palielināts no brigādes līdz divīzijai.
Bijušais Somijas izlūkdienesta virsnieks Marko Eklunds raidorganizācijai DR norādījis, ka tas nozīmētu karavīru skaita pieaugumu no aptuveni 4000 līdz apmēram 10 000.
Netālu no robežas ar Somiju Krievija būvē jaunu bāzi pie Kandalakšas pilsētas. Tajā plānots izvietot artilērijas brigādi, kas Krievijas spēkiem nodrošinātu tālas darbības uguns atbalstu.
Eklunda veiktā satelītattēlu analīze rāda, ka šajā teritorijā tiek būvētas arī jaunas ēkas, tostarp kazarmas, ēdnīcas un noliktavas.
Vēl vienā objektā pie Somijas robežas — Novaja Vilgā, netālu no Petrozavodskas — Krievija, šķiet, būvē jaunu militāro bāzi teritorijā, kur karaspēka klātbūtnes nav bijis gadiem.
Salīdzinot pagājušā gada septembra un šā mēneša satelītattēlus, analītiķi lēš, ka jaunu ēku būvniecībai izcirsts aptuveni kvadrātkilometrs meža.
Pastiprinātā Krievijas klātbūtne divās vietās pie Somijas robežas ir īpaši zīmīga, jo Somija un Zviedrija ir jaunākās NATO dalībvalstis.
Abas valstis pievienojās NATO tieši kā atbilde uz Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā 2022. gadā, norādot uz bažām, ka tās varētu būt nākamās Vladimira Putina mērķu sarakstā.
Somijas aizsardzības izlūkdienesta vadītājs ģenerālmajors Peka Turunens brīdinājis, ka Kremlis cenšas paātrināt militāro spēku palielināšanu pie Somijas robežas, radot jaunu apdraudējumu NATO.
Pagājušajā nedēļā Latvijas armijas komandieris sacīja, ka Maskava ir ieguvusi priekšrocības pār NATO dronu karadarbībā un varētu izmantot Eiropas lēno pārapbruņošanos, lai līdz 2028. gadam iebruktu Baltijas valstīs.
Runājot par Krievijas un Igaunijas robežu, ko NATO vadība bieži min kā vienu no iespējamiem spriedzes punktiem, Krievijas pusē Lugā novērota pastiprināta militārās tehnikas klātbūtne.
Piektā vieta ir Kaļiņingrada — Krievijas eksklāvs, kas atrodas starp NATO sabiedrotajām Poliju un Lietuvu.
Aptuveni 14 jūdzes no Krievijas un NATO robežas pie Baltijskas pilsētas atrodas jūras spēku bāze, kas specializējas jūras uzbrukumos un operācijās pretinieka aizmugurē.
Pēc Eklunda teiktā, arī šajā bāzē karavīru skaits tiek palielināts no brigādes līdz divīzijai, un tur novērots arī militārās tehnikas pieaugums.
DR, atsaucoties uz izlūkošanas avotiem, vēsta, ka kara scenārijā Krievija Kaļiņingradu varētu izmantot, lai mēģinātu izsēdināt spēkus stratēģiski svarīgās Baltijas jūras salās.
To vidū varētu būt Zviedrijai piederošā Gotlande, Dānijai piederošā Bornholma un Ālandu salas — Somijas autonomais reģions.
Baltijas reģions arvien vairāk nonāk NATO kara plānošanas uzmanības centrā, jo Baltijas jūru ieskauj astoņas Rietumu alianses dalībvalstis: Dānija, Igaunija, Somija, Vācija, Latvija, Lietuva, Polija un Zviedrija.
Krievijas vēstniecība Dānijā, atbildot uz DR lūgumu komentēt situāciju, noliedza jebkādus uzbrukuma plānus vai naidīgus nodomus pret NATO sabiedrotajiem.
“Nevis Krievija apdraud NATO valstis, bet gan otrādi,” Dānijas raidorganizācijai sacīja Vladimirs Barbins.
Pagājušajā nedēļā īpašās publikāciju sērijas “Europe Rearms” ietvaros “The Telegraph” ziņoja par NATO mācībām Somijā, kas parādīja, cik izšķiroša loma iespējamā karā ar Krieviju Baltijas reģionā varētu būt dronu karadarbībai.
Mācību laikā, kurās britu karavīri testēja jaunu dronu floti, NATO puse cieta ievērojamus tanku zaudējumus sauszemes spēku slēpņu, artilērijas triecienu un dronu uzbrukumu dēļ.
